Kāpēc tas vajadzīgs? Un kāpēc pielaide valsts noslēpumam visiem var netikt piešķirta?

Pašvaldību vadošajām amatpersonām vajadzēs iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. To paredz Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atbalstītie grozījumi likumā Par valsts noslēpumu un izmaiņas Pašvaldību likumā. Tās rosinājis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Būtiska nozīme drošības stiprināšanā

1. Mārtiņš Drēģeris, Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos:

– Valsts drošība ir viena no prezidenta darbības prioritātēm. Sabiedrības drošības un rīcības gatavības kultūras stiprināšanā pašvaldībām ir ļoti liela nozīme. Valsts apdraudējuma situācijā tām jāturpina kritisko funkciju izpilde, jāpasargā sabiedrība, jāatbalsta Nacionālie bruņotie spēki un citi drošības dienesti. Šiem uzdevumiem nepieciešama pielaide valsts noslēpumiem, lai pašvaldību vadība varētu iepazīties ar valsts apdraudējuma novēršanas plāniem, piedalīties to pārbaudes mācībās, saņemt valsts drošības iestāžu draudu izvērtējumu, piedalīties materiālo rezervju plānošanā un mobilizācijā. Diemžēl Krievijas uzbrukums Ukrainai sniedz mums arī papildu mācības, kas pārliecību par pašvaldību nozīmīgo līdzdalību valsts apdraudējuma novēršanā un pretdarbības organizēšanā tikai stiprina.

Valsts prezidenta priekšlikumi risina pielaides nepieciešamību domes priekšsēdētājam, viņa vietniekiem, izpilddirektoriem un to vietniekiem. Šīs atļaujas piešķiršanu nosaka likums Par valsts noslēpumu. Valsts prezidenta ierosinātie grozījumi neparedz šajā jautājumā izmaiņas, un attiecībā uz pašvaldību vadītājiem un amatpersonām tiek noteikta tāda kārtība, kāda tā ir citos līdzīgos gadījumos. Speciālās atļaujas piešķiršanu izvērtē valsts drošības iestādes. To lēmumus var apstrīdēt ģenerālprokuroram, bet tā lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Iespējams, atsijās valstij nelojālos

2. Nellija Kleinberga, Kuldīgas novada domes priekšsēdes vietniece Skrundas un lauku teritorijas jautājumos:

– Es ar to esmu saskārusies pati, būdama Saeimas deputāte un darbodamās Eiropas lietu komisijā. Šāda pielaide bija jāiegūst, un tā bija ļoti nopietna procedūra, kurā Satversmes aizsardzības biroja darbinieki izvērtēja katra atbilstību šai pielaidei, un, kā tas paredzēts, notika arī individuālas sarunas.

Man pielaide tika iedota un bija tik ilgi, kamēr Saeimā to vajadzēja. Pārbaudē es nesaskatīju ne cilvēktiesību pārkāpumus, ne ko nosodāmu, ne aizvainojošu. Manuprāt, tur nav nekā tāda, par ko būtu jāuztraucas, ja vien pašam nav kādi tikai viņam zināmi argumenti, kāpēc pielaidi varētu arī neiedot.

Kad pasaule mums apkārt kļūst draudīgāka, notiek kiberuzbrukumi un provokācijas, ir ļoti svarīgi, lai pašvaldību augstākās amatpersonas atbilstu tiem nosacījumiem, kas atļauj saņemt pielaidi valsts noslēpumam, jo tas ir svarīgi, kādu informāciju saņemam un nododam tālāk. Un svarīgi arī apzināties, ka ir ļoti liela atbildība ne tikai par informācijas lasīšanu, bet arī interpretēšanu un nodošanu tālāk.

Es atbalstu to, ka pašvaldību vadībai pielaide jāiegūst, jo tas varbūt novērsīs tādas situācijas, kādas dažās pašvaldībās redzam, kad lasām par dažu vadītāju politisko nostāju un likumu interpretāciju, piemēram, par padomju laika pieminekļu nojaukšanu. Dažs labs pašvaldības vadītājs līdz pēdējam brīdim turējās pie padomju laika pieminekļiem, un tas rada šaubu ēnu, kāds ir šī cilvēka patriotisms un cik viņš valstij lojāls.

Es uzskatu: ja cilvēks vada pašvaldību, viņam būtu jāsaprot, ka izvērtējums, lai iegūtu pielaidi valsts noslēpumam, ir nepieciešams, un tas jāuztver bezkaislīgi. Ja pēc izvērtējuma pielaidi nesaņem, tad iemesli viņam tiek paskaidroti.

Varētu disciplinēt partijas

3. Dāvids Valters, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks juridiskajos jautājumos:

– Sākšu ar atbildi, kas notiek, ja pielaide valsts noslēpumam netiek piešķirta. Ja runājam par domju priekšsēdētājiem un vietniekiem, grozījumi attiektos uz tiem, kurus ievēlēs nākamajās vēlēšanās. Mēneša laikā amatpersonām būs jāpiesakās, lai iegūtu pielaides 2. kategoriju. Tad trīs līdz sešu mēnešu laikā pašvaldību vadītājiem pielaidi vajadzētu piešķirt vai atteikt.

Par to, ko darīt, ja pielaide atteikta, sākotnēji bija radikāla pieeja, uzskatot, ka tad nedrīkst šo amatu pildīt. Pašreizējā redakcija paredz, ka galavārds tomēr ir domei. Tā lemj, vai priekšsēdētājs var amatu saglabāt, ja pielaide valsts noslēpumam nav piešķirta. Godprātīgi skatoties, loģiski būtu, ka priekšsēdētājs atkāptos pats.

Valsts prezidenta iniciatīva saistīta ar civilo aizsardzību. Ikviens domes priekšsēdētājs ir tajā iesaistīts, tāpēc viņam piekļuve valsts noslēpumam būtu nepieciešama. Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis tomēr ir tāds: jo mazāk cilvēkiem piekļuve ir, jo labāk. Grozījumi paredz, ka tā vajadzīga domes priekšsēdētājam un vietniekiem, izpilddirektoram un vietniekiem. Vai tiešām cilvēku lokam jābūt tik plašam? Jo vairāk to zina, jo vairāk iespēju, ka tas vairs nebūs noslēpums.

Gadā šī pielaide tiek piešķirta apmēram 2000 cilvēkiem valstī, atteikts ir pāris desmitiem, un tiesā to apstrīd viens. Ja visām minētajām amatpersonām vajadzēs šo procedūru iziet un palielināsies arī to skaits, kam pielaide atteikta, tiesas lietu skaits var pieaugt.

Pie ieguvumiem var minēt to, ka pašvaldību vadītāji būtu labāk informēti, taču 2. kategorija neparedz pielaidi informācijai par karaspēka pārvietošanos. Tā galvenokārt saistīta ar informāciju civilajai aizsardzībai, bet arī tas ir diskutabls jautājums – cik tālu? Civilajā aizsardzībā jāzina, kur atrodas patvertnes, kur jādodas X stundā, un to pašvaldību vadītāji jau zina. Vēl viens ieguvums – grozījumi varētu disciplinēt partijas, liktu tām domāt, kādas kandidatūras šiem amatiem pašvaldībās izvirzītas.