Kāpēc piektdiena ir melna

Kādā aptaujā reiz lasīju: apmēram trešdaļa cilvēku Latvijā atzīst, ka esot māņticīgi. Kā ir ar Melno piektdienu? Kad rakstu šīs rindas, ir piektdiena un arī 13. datums. Mēdzam taču teikt, ka tāda sakritība nav īsti laba, ka jāuzmanās.

Bet kā radies apzīmējums Melnā piektdiena? Tas nāk no ASV kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem – tur ik gadu novembra ceturtā ceturtdiena ir Pateicības diena (Thanksgiving Day), un amerikāņiem savā ziņā tā ir pat lielāka diena nekā Ziemassvētki.

Pateicības diena, kad mielastā tradicionāli ir tītars, ASV iezīmē Ziemassvētku laika sākumu, kad visi pastiprināti domā par dāvanu iegādi. Un tirgotāji zina, ka pircēji ir gatavi tērēt lielu naudu, tāpēc, lai konkurentus pārspētu, piedāvā arvien lielākas atlaides.

Tiesa, mūsdienās vienas dienas princips īsti vairs nedarbojas, jo pirmie Melnās piektdienas jeb Black Friday piedāvājumi daudzviet parādās jau novembra sākumā.

Bet kāpēc tāds nosaukums? Dažādos avotos dažādas versijas. Viena ir par sarkano un melno krāsu grāmatvedībā. Agrāk, kad grāmatveži rēķinājuši ar roku, atskaitēs parādījušās divas krāsas: sarkanā nozīmēja zaudējumus, melnā – peļņu. Pēc Pateicības dienas, cilvēkiem daudz iepērkoties, dominējusi melnā. Otra versija vēsta par haosu Filadelfijā, pēc kura 50. gados policisti šo nosaukumu ieviesuši tāpēc, lai iezīmētu periodu pēc Pateicības dienas. Šajā laikā brīvdienās pilsētu apmeklējuši tūristu pūļi, lai noskatītos Amerikas futbola maču un kārtīgi iepirktos, un pilsētu pārņēmis haoss. Policisti atsaukti no brīvdienām, lai regulētu satiksmes sastrēgumus, rindas pie veikaliem un vaktētu garnadžus.

Bet arī mūsdienās Melnās piektdienas ir tiešām melnas, jo ASV, lai tiktu pie akcijas precēm, cilvēki sakaujas tirdzniecības centros, plēšas par autostāvvietām, parādās ziņas par cietušajiem, sabradātajiem un diemžēl arī bojāgājušajiem. Labi, ka Latviju nav sasniedzis tāds ārprāts! (Cik zināms, trakums izcēlies tad, kad veikals Lidl akcijā piedāvājis bērnu rotaļu virtuvītes.)

Bet kopumā man pat liekas, ka cilvēki arvien vairāk sāk izvērtēt dažādu pirkumu nepieciešamību. Protams, tas atkarīgs no rocības, un aktualizējas fakts, ka tas ir būtiski klimata pārmaiņu kontekstā.

Bet par māņticību runājot, ne vienam vien ir ticība/sajūta, ka viņa īpašumu, auto un pašu sargā sargeņģeļi, mājas gariņi un veiksmes talismani. Ir tādi cilvēki, kas tāpēc, lai mājokli pasargātu no negadījumiem, virs durvīm iekar pakavu, uz namdurvīm uzvelk krustu, telpas izkūpina ar kadiķu dūmiem vai tās iesvēta.