Kādi izaicinājumi jaunajā mācību gadā ir augstskolām?

1. Līderos ir logopēdija

Madara Daudziņa-Šuktere, Liepājas Universitātes uzņemšanas komisijas sekretāre:

– Šis mācību gads studentiem sākās Liepājas Universitātē, bet jau ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par apvienošanu ar Rīgas Tehnisko universitāti, līdz ar to diplomu viņi saņems, iespējams, ar šīs augstskolas nosaukumu. Ir pārejas process, kas šajā gadā mācības neietekmēs, bet nākotne pavērs plašākas iespējas.

Pieprasītākās programmas jau ilgus gadus saistītas ar pedagoģiju no pirmsskolas līdz vidusskolas skolotājiem. Šogad absolūta līdere ir logopēdija. Liels pieprasījums ir gan klātienē, gan neklātienē, kur studijas sākuši ne tikai jaunieši, bet vairāk arī vidējā paaudze. Arī citās ar pedagoģiju saistītās programmās lielāks kļūst neklātienes studentu īpatsvars. Pēc tā var secināt, ka vecums mainās: pieaug to cilvēku skaits, kuriem jau ir darba pieredze un kuri vēlas vai nu zināšanas papildināt un iegūt grādu, vai vispār mainīt profesiju. Nemainīgi pieprasīta ir jauno mediju, mākslas un dizaina programma, kā arī biznesa organizācija un vadība.

Visvairāk studentu ir no mūsu pašu Dienvidkurzemes un citiem Kurzemes novadiem, tostarp Kuldīgas. Taču tāpat arī no Vidzemes, pat Latgales. Izteikti tas ir pedagoģijas programmās, īpaši logopēdijā, jo citur Latvijā šādu profesiju apgūt nevar. Tāpēc varam teikt, ka interese par studijām Liepājā ir no visas Latvijas. Līdz ar apvienošanos vēl grūti teikt par programmām nākotnē, un izaicinājumi vēl būs. Viens no tiem, kas jāņem vērā reflektantiem, – augstāks minimālo zināšanu līmenis jeb vidusskolas eksāmenu vērtējums.

2. Studentu trīsreiz vairāk

Ruta Karloviča, Latvijas Universitātes Kuldīgas filiāles direktore:

– Priecīgs pārsteigums, ka šogad iestājies trīsreiz vairāk studentu nekā iepriekš. Tik liels skaits pēdējos piecos gados nav bijis. Tas ir apliecinājums tam, ka daļa sabiedrības sākusi savu dzīvi mērķtiecīgi plānot un apzinās izglītības nozīmi. Pērn bija sarežģīta ekonomiska situācija, jo neiedomājami strauji auga dzīves dārdzība. Šogad maksājumi jau nav kļuvuši mazāki – tie turpina augt, tomēr cilvēki sarēķinājuši, ka mācības atmaksājas – ka darba tirgū bez izglītības, bez profesijas nav iespēju. Tā ir motivācija.

Šogad nokomplektētas visas piecas programmas. Bet pārbaudījumu netrūkst, jo Latvijas Universitāte ik gadu eksperimentē, kuras programmas dot filiālēm. Pagājušajā gadā mums nepiedāvāja sociālo darbu, jo trīs kursi jau bija. Lai atvērtu jaunu, vajag vismaz 15 studentu. Universitāte šaubījās, vai varēsim tādu skaitu savākt, taču filiālēs nav kā Rīgā, kur uzņemšana beidzas jūlijā. Novados cilvēki par mācībām sāk domāt un to rēķināt pēc vasaras atvaļinājuma. Mums saspringtākais pieteikšanās laiks ir tieši augusta beigas. Tāpēc līdz pat 1. septembrim esam gandrīz trauksmē, jo neko nevar paredzēt. Bet dzīvojam no pašfinansēšanās – netiekam dotēti, un no studentu skaita atkarīga filiāles pastāvēšana. Taču filiālēm ir tā priekšrocība, ka studiju gada maksa nav jāsamaksā uzreiz – to var darīt pa daļām.

Jāpiebilst, ka pēc studentu dzīvesvietas Kuldīga nebūt nedominē. Ļoti daudz ir ventspilnieku, kā arī cilvēku no Saldus. Kuldīga ir trešajā vietā, tad Talsi, Dienvidkurzeme un pa saujiņai no citiem novadiem: Tukuma, Dobeles, Jūrmalas. Noteicošais vairs nav augstskolas nosaukums vai attālums līdz mācību vietai, bet profesionālā izvēle un tas, kur konkrēto programmu var apgūt. Pēc vecuma dominējošais ir posms no 30 līdz 40 gadiem, bet tāpat daudzi nāk studēt pēc vidusskolas, kā arī cilvēki ap 50 gadiem.

3. Atbrauks no visas pasaules

Kristīne Ābelniece, Latvijas Mākslas akadēmijas starptautiskās programmas Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas koordinatore:

– 11. septembrī Kuldīgas Adatu fabrikā Latvijas Mākslas akadēmijas Erasmus Mundus maģistra programmā pirmo reizi tiksies studenti no visas pasaules: Latvijas, Ķīnas, Indijas, Pakistānas, Peru, Meksikas, ASV, Ēģiptes, Nigērijas un ne tikai.

Pagājušajā gadā šī programma saņēma godpilno statusu Erasmus Mundus, pakalpojumu dizainā kļūstot par vienīgo. Studentu interese bija milzīga: jau pērn rudenī pieteikumus iesūtīja ap 700 pretendentu. Varējām uzņemt 35, no kuriem 20 ir stipendiāti. Ilgs bija process, lai izvērtētu visus pieteikumus, atlasot labākos no labākajiem. Ceļš uz Latviju nav viegls – vīzu un uzturēšanās atļauju kārtošana ir gana sarežģīta un laikietilpīga. Turklāt daļai, piemēram, Kosovas, Vjetnamas, Ēģiptes, Nigērijas un citu valstu pilsoņiem, ir aizliegts Latvijā iebraukt bez vīzas. Vairums te var uzturēties 90 dienas, lai nokārtotu uzturēšanās atļauju, bet viņiem tas ir vesels pārbaudījums, lai vispār varētu atlidot. Nepieciešami daudzi dokumenti – oriģināli un oficiāli tulkojumi. Daudzās valstīs Latvijas vēstniecības nemaz nav, un, tā kā obligāta prasība ir dokumentus iesniegt klātienē, studentiem nācās meklēt veidus, kā pie vīzas tikt laikus. Vēl viena prasība uzturēšanās atļaujai un vīzai ir dzīvesvieta Latvijā. Tādēļ studentiem bijām sagatavojuši veselu brošūru, kur Kuldīgas izmitinātāji piedāvā naktsmītnes.

Uz pirmo tikšanos ieradīsies arī Lapzemes Mākslas akadēmijas un Igaunijas Mākslas akadēmijas pārstāvji, jo divus gadus programma tiek īstenota trīs valstīs: pirmo gadu studenti pavadīs Kuldīgā, otro – Rovaniemi (Somijā) un Tallinā (Igaunijā) pa semestrim katrā.

Programma ir gan izaicinājums, gan privilēģija, jo Erasmus Mundus ir pasaulē atzīts statuss. Uzņemot ārvalstu studentus, ieguvums būs arī Kuldīgai. Viņi šeit iepazīs kultūru un valodu. Mūsu kolektīvs darbosies ar pilnu jaudu, lai kuplo pulku iepazīstinātu ar pilsētu un jauno vidi. Gada beigās plānota uzņemšana nākamajam gadam, un aicinām meklēt informāciju mājaslapā www.sdsi.ma.