Kādas izmaiņas gaidāmas?

Valdība izskatījusi Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu par kompleksiem risinājumiem augstvērtīgai izglītībai pamata un vidējā izglītībā. Nākamais solis – sarunas ar pašvaldībām par uzlabojumiem un jauno finansēšanas modeli Programmas skolā konkrētās iestādēs, iesaistot partnerus. Noteicošais skolu tīklā tāpat kā iepriekš būs audzēkņu skaits.

Vienlaikus jādara vairākas lietas

1. Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre:

– Galvenais ir panākt izglītības kvalitāti, bet ziņojumā minēti kompleksi risinājumi, jo skaidrs, ka ar vienu to nevar panākt. Vienlaikus jādara vairākas lietas: jāveido ilgtspējīgas skolas ar labām izglītības programmām, būtiski jāpalielina pedagogu atalgojums un jāievieš jauns finansēšanas modelis, skolotājam jānodrošina optimāla slodze vienā skolā, jāinvestē infrastruktūrā. Pirms ziņojuma valdībai tas detalizēti apspriests ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tai skaitā pašvaldību vadību un izglītības pārvaldēm. Sarunu gaitā vairāki priekšlikumi ņemti vērā. Mūsu mērķis ir ikvienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas nodrošināt labu izglītību, ko sniedz motivēti pedagogi ilgtspējīgā iestādē. Lai labākā skola ir tā, kas tuvāk mājām. Bet jāpielāgojas demogrāfiskajām izmaiņām, tāpēc pašvaldībām jālemj arī par jaunu skolu būvniecību, ne tikai reorganizāciju. Demogrāfiskie procesi un ilgtermiņa prognoze ar augošo urbanizāciju rāda reālo situāciju un turpmāko gadu tendenci, vienlaikus izmaksas būtiski pieaug. Tendences jau tagad ne visās skolās nodrošina pilnvērtīgas klases, slodzi un konkurētspējīgu atalgojumu. Šie faktori vairākus gadus negatīvi atspoguļojas tādos izglītības kvalitātes rādītājos kā centralizēto eksāmenu rezultāti. Tāpat rādītāji liecina, ka laukos tie ir būtiski zemāki nekā pilsētās, un tas nevienlīdzības plaisu palielina.

Var kavēt lauku attīstību

2. Inese Astaševska, Kuldīgas novada domes priekšsēde:

– Skolu tīkla pārveide ir neizbēgama, taču tai jānotiek kvalitatīvi, pieņemot izsvērtus un situācijai atbilstošus lēmumus. Balstoties uz kvantitatīviem rādītājiem, tas ir, uz skolēnu skaitu klasē, redzam, ka arī mūsu novadā var nākties pieņemt sāpīgus lēmumus. Visbūtiskāk tas skars tos pagastus, kuros skolas lielumu ietekmē mazā dzimstība. Faktiski ministrijas risinājumi var kavēt visu Latvijas lauku attīstību. Jaunās ģimenes, kuras vērtē iespējas dzimtajā pusē atgriezties, šo lēmumu var pārdomāt, ja tuvākā skola atradīsies tālu no dzīvesvietas. Pašlaik situāciju rūpīgi analizējam, vērtējot, kā skolu tīklu sakārtot pēc valsts nostādnēm, – izskatām gan demogrāfiskos rādītājus, gan izglītības iestāžu kapacitāti, jo visur pilsētās nav tik plašas telpas un piemērota infrastruktūra, lai uzņemtu lielāku skolēnu skaitu. Tāpat vērtējam pedagogu slodzi un iespēju strādāt ar lielu skolēnu skaitu klasē.

Arī maza var būt laba

3. Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēde:

– Jāatzīst, ka jaunais ziņojums ir krietni labāks par iepriekšējo. Par to jāpateicas nozares organizāciju un Latvijas Pašvaldību savienības iesaistei. Arodbiedrība jau sen prasījusi iet prom no modeļa Nauda seko skolēnam, kad skolotāju slodzi un algu ietekmē demogrāfiskā situācija vai pašvaldības lēmumi par skolu tīkla pārveidi. Ja skolai ir konkrēta programma, tad ir nepārprotami sarēķināms, kas ko maksā. Tomēr arī jaunajā dokumentā ņemti vērā tikai kvantitatīvie, nevis kvalitatīvie kritēriji. Nav skaidra vēstījuma, ko tad augstvērtīga izglītība ietver. Tāpēc arodbiedrība atļaujas teikt, ka šis ziņojums ir uzkāpšana uz plāna ledus un daudz būs atkarīgs no tālākajiem lēmumiem, ko ietver jaunā Programma skolā. Svarīgi ņemt vērā ne tikai skolēnu skaitu vien, tikpat nozīmīgi, vai ir pedagogi, atbalsta personāls un citi faktori. Jāpārskata arī pašvaldību sadalījums pakāpēs, un nav nekādas skaidrības ne par finanšu resursiem, ne cilvēkiem. Nevar runāt par kvalitāti visos līmeņos, tai skaitā iekļaujošajā izglītībā, ja nav atbalsta personāla. Jaunais dokuments atļauj pašvaldībā padziļinātos izglītības grozus, un par to jau daudz diskutēts. Optimizācija ir vajadzīga, bet ir tādi novadi, kuros skolu tīkls jau sakārtots, atsevišķas skolas specializējušās eksaktajās vai humanitārajās zinībās. Nedrīkst tomēr aizmirst, ka arī maza skola var būt laba.