Kad nauda skolēnam neseko

Domāju – daudzi zina pedagogu atalgojuma modeļa spilgto nosaukumu Nauda seko skolēnam. Taču tagad, kad skaļi pieteikts jauns skolu optimizācijas projekts, tā vien šķiet, ka nauda skolēnam vairs neseko, it sevišķi mazākās pilsētās un citās apdzīvotās vietās.

Visa pamatā ir tikai viens iemesls, kāpēc par to tiek runāts, kāpēc skolu skaits jāsamazina, – tā ir nauda. Jā, piesaukta arī izglītības kvalitāte, taču nebūsim naivi un ieskatīsimies problēmas būtībā!
Lai ko mēs neteiktu, negribētu un nedarītu, skaitļi runā paši par sevi. Iezīmē situāciju. Konstatē faktus. Piemēram, 1998. gadā valstī bijušas 1074 vispārizglītojošās skolas, bet 2022. gadā – 660. Tātad pa šiem gadiem jau par 414 skolām mazāk. Attiecīgi pa šiem gadiem ievērojami mazinājies arī skolēnu skaits, un tas cieši saistīts ar citiem skaitļiem, proti, demogrāfiju. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās jau kopš 1990. gada, un līdz pērnā gada sākumam tas sarucis par 792 000 jeb 30%, tajā skaitā migrācijas rezultātā – par 469 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Un tomēr mēs zinām, ko nozīmē ikvienas lauku skolas slēgšana. Ja kādā pagastā likvidē skolu, tas pamazām zaudē iedzīvotājus un attīstības iespējas. Lēni mirst. Kā to var labi redzēt Izglītības un zinātnes ministrijas argumentācijā, skolas tiek slēgtas ar nolūku ietaupīt naudu un to novirzīt, piemēram, pedagogu algai.
Taču, manuprāt, uz šo problēmu jāskatās plašāk. To nevar atrisināt tikai izglītības sistēmā. Tā ir cieši sajūgta ar novadu politisko un ekonomisko attīstību. Ko pašlaik redzam Nīkrāces pagastā? Tur ienācis Polijas uzņēmums, kas sevi piesaka kā nopietnu spēlētāju gaļas biznesā un vēlas nodarbināt ievērojamu cilvēku skaitu. Daļa strādnieku vēl brauc no Polijas, taču uzņēmēji ir gatavi visas darba vietas atdot vietējiem, iesaistīt cilvēkus no tuvākas un tālākas apkaimes. Tā Nīkrācei ir lielā iespēja iegūt jaunus iedzīvotājus, jo tagad te ir darbs un, ja kāds gribētu pārcelties, ir arī brīvi dzīvokļi. Liela nozīme arī tam, ka tur darbojas pamatskola, un tas ir būtiski ģimenēm, kurās aug bērni.
Gribētos, lai slēgt un likvidēt vietā mēs iemācītos vairāk domāt par vārdiem attīstīt un, ja vajag, pārveidot. Attīstīsim Latvijas laukus, nevis svītrosim tos no kartes!