Kā smaržo pavasaris

Klāt pavasaris – tas jūtami atmodina jaunu enerģiju, vēlmi darboties un mainīties. Daudzi ķeras pie mājokļa kārtošanas, dārza darbiem un garderobes maiņas, kāds, modies no ziemas miega, izlemj par labu jaunai diētai, vitamīniem un sporta zālei, lai vasaru sagaidītu labākajā formā. Citi no verandas velk ārā grilu un dodas uz veikalu pēc šašlika. Bet ir arī daži ne tik glaimojoši pavasara vēstneši. Nokūstot sniegam, šur tur prieku gandē mājdzīvnieku kakas, izsmēķi, krāsaini papīri utt., garām ar tik lielu skaņu, ka ausis jāspiež ciet, trauc rolleristi, un, pārkāpjot ātrumu, zīmējas pārgalvīgi autobraucēji.

Taču visnozīmīgākās pārmaiņas pavasarī piedzīvo 9. un 12. klases audzēkņi – sākas eksāmeni, un jāizlemj, ko tad darīt tālāk. Kuldīgas Centra vidusskolā pagājušajā nedēļā par savām izvēlēm stāstīja absolventi. (Lasiet 8.–9. lpp.!) Reti kurš vidusskolā tā īsti zinājis, ko grib. Kādam atklāsme nākusi tieši 12. klases beigās, citam, beidzot augstskolu, taču laika gaitā visi savu profesiju atraduši, esot mērķtiecīgi un ieklausoties sevī. Tāpat viņi atzīst, ka svarīgi ir nepalaist vējā nevienu iespēju piedalīties, izteikt viedokli, iegūt kādu jaunu prasmi, jo dzīve pierāda: viss, ko dari jau skolas solā, vēlāk noder. Vai nu darbojies pulciņos un pasākumos, vai šai laikā izveido attiecības, vai cītīgi mācies matemātiku, kas – kā daudziem maldīgi šķiet – dzīvē nenoderēs.

Saeimas deputāte, bijusī Kuldīgas novada vadītāja Inga Bērziņa teica: spējas der pārbaudīt jau skolā un saprast, vai vari būt līderis un iedvesmot citus vai tomēr vairāk un labāk vari paveikt, darbojoties viens pats. Tas palīdz nepieļaut lielas kļūdas profesijas izvēlē.

Lai gan šis posms ir nozīmīgs, tas līdzi nes arī viskrāšņākās atmiņas par piedzīvoto. Ielās cilvēkiem jautājot par skolas laiku, atklājās, ka daži attiecības ar klasesbiedriem uztur vēl šodien, bet daži nemaz vairs neatceras, ar ko kopā klasē mācījušies. Bet citi savu profesiju atraduši vien nesen, pabeidzot kursus padsmit gadus pēc skolas beigšanas, un par to nemaz nesūdzas. Ir tādi cilvēki, kas ar darbavietu nav apmierināti, bet baidās ko mainīt, lai nezaudētu vismaz kādu stabilitāti. Brīžiem mums šķiet, ka pārmaiņas prasa vairāk, nekā tas izrādās īstenībā. Un varbūt viss, ko kāro, ir iegūstams bez krasām pārmaiņām, kaut nedaudz izkāpjot no ierastās vides, aizejot uz kādu pasākumu, sākot jaunu nodarbi vai vienkārši uzrakstot kādam cilvēkam.

Lai pavasaris smaržo pēc cerības!