Kā cilvēkus noturēt un motivēt dzīvot laukos

Mūsu reģioni ļoti atšķiras ienākumu ziņā. Tieši atalgojums ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki dodas dzīvot un strādāt Rīgā un Pierīgā.

Reģionālās attīstības atšķirības pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) sadalījuma Latvijā ir starp augstākajām OECD* un Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Demogrāfiskā situācija apliecina, ka iedzīvotāju migrācija un skaita izmaiņas saistītas ar ienākumiem, kā arī darba iespējas un labklājība atkarīga no reģionālās ekonomikas: jo tā lielāka, jo lielāka alga, līdz ar to lielāka konkurence darba tirgū**. Darba samaksa ik gadu pieaug visos reģionos, tomēr vidējās algas atšķirības joprojām ir ievērojamas – līdz pat pusotrai reizei.

Uzņēmējdarbības vide

Lai ekonomisko situāciju uzlabotu un uzņēmējdarbību sekmētu, pašvaldībām jāsniedz ES fondu palīdzība uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrai, t.sk. ēkām, inženierkomunikācijām, transportam un laukumiem industriālajās teritorijās. Kopš 2016. gada pašvaldībās īstenoti 230 ES līdzfinansēti projekti par 493,18 milj. eiro (t.sk. 298,35 milj. eiro no ERAF).

Jaunā plānošanas perioda (2021-2027) ES fondu finansējums uzņēmējdarbības vides attīstībai ir 277,92 milj. Plānots radīt vismaz 2959 darba vietas, nodrošināt, ka bruto algas fonda pieaugums ir vismaz 66,5 milj., un kā komersantu nefinanšu investīcijas piesaistīt vismaz 207,3 milj. eiro.

Pakalpojumi un ceļi

Nevienlīdzība pastāv arī pakalpojumu pieejamībā, bet valsts un pašvaldību pakalpojumiem jābūt līdzvērtīgiem visā Latvijā. Tam palīdz vienotie klientu centri, kuros atbalstu un informāciju, kā lietot e-pakalpojumus, var saņemt klātienē, telefoniski un elektroniski. Šajā tīklā ir vairāk nekā 200 centru, bet mērķis ir atvērt vairāk nekā 500. Nākotnē centru darbību varētu paplašināt ar veselības, proti, telemedicīnas, pakalpojumiem. Esam to apsprieduši ar veselības ministru.

Lai mazākajās apdzīvotajās vietās kompensētu šaurāku pakalpojumu klāstu, būtiska ir mobilitāte – iespēja pieņemamā laikā un par samērīgām izmaksām nokļūt līdz pakalpojuma vietai jeb ceļi un sabiedriskais transports. Ir būtiski turpināt reģionālo un vietējo autoceļu investīciju programmu, kuru mūsu ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Latvijas Valsts ceļiem un plānošanas reģioniem īstenos līdz nākamajam gadam, paredzot tai 300 milj. eiro un plānojot ap 1000 km ceļu pārbūvi un atjaunošanu.

Jauna plānošanas pieeja

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, gan mobilitātes, gan pakalpojumu infrastruktūrā izmantosim jaunu plānošanas pieeju, piedāvājot divējādu lietojamību, t.i., objektiem nodrošinot militāro un civilo lietojumu. Sniegsim atbalstu pašvaldību ēku energoefektivitātei, pirmsskolas izglītības pieejamībai, viedo risinājumu ieviešanai, publiskās telpas attīstībai, mobilitātes uzlabojumiem pakalpojumu labad. Šajā plānošanas periodā pakalpojumu efektivitātei, t.sk. energoefektivitātei, paredzēti 97,9 milj. no ES fondiem, mobilitātei un publiskajai telpai – 54,9 milj. eiro.

Reģionālās politikas pamatnostādnes nosaka: viens no galvenajiem principiem ir teritoriālā pieeja. Tas nozīmē, ka, plānojot atbalstu, ieguldījumi balstīti uz katras vietas prioritātēm un teritorijas plānošanas dokumentiem, vietas attīstību aplūkojot kompleksi. Nozaru politika tiek īstenota saskaņoti ar teritorijas attīstības prioritātēm . Tā lielāks atbalsts tiks vietām ar augstākām attīstības atšķirībām, atbalstu diferencējot pēc reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju.

Izglītība un veselības aprūpe

Vienlaikus ar skolu tīkla reformu pašvaldībām nepieciešams finansiāls atbalsts. Valdība mūsu priekšlikumu ir atbalstījusi, un pašvaldībām būs lielāka iespēja saņemt valsts budžeta aizdevumu pirmsskolas izglītības iestāžu izveidei un paplašināšanai, lai mazinātu rindu uz bērnudārziem, šo iestāžu infrastruktūrai, ilgtspējīgai pamata un vidējai izglītībai, skolu tīkla sakārtošanai un ceļu būvniecībai. Šādi aizdevumi pašvaldībām ir pieejami no 2020. gada. Kopš tā laika rinda uz pirmsskolas iestādēm samazinājusies par 39%.

Vispārzināma problēma ir ģimenes ārstu trūkums. Veselības ministrija ar ģimenes ārstu organizācijām izstrādā jaunu primārās aprūpes modeli, un vajadzīga cieša valsts sadarbība ar pašvaldībām, lai pakalpojumus sniegtu mazāk apdzīvotajās vietās un jaunos ģimenes ārstus ieinteresētu veidot praksi novados. Lai pašvaldības vairāk iesaistītu veselības veicināšanā un slimību profilaksē, no ES tam paredzēti vairāk nekā 14 milj. eiro.

Viens no ministrijas darbības virzieniem ir palīdzēt iedzīvotājiem gan laukos, gan pilsētās apgūt digitālās prasmes neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izglītības, invaliditātes vai funkcionālajiem ierobežojumiem.

Līdzdalības budžets

Tas ir instruments, kas sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā un teritorijas attīstībā var aktivizēt. Ministrija sākusi darbu pie līdzdalības budžeta informācijas sistēmas. Tās mērķis ir nodrošināt pašvaldībām iespēju ieviest līdzdalības budžetu, organizēt projektu iesniegšanu un iedzīvotāju balsojumu. Līdzdalības budžets kā brīvprātīga iniciatīva tiek ieviests dažās pašvaldībās: Rīgā un Jelgavā, arī Gulbenes, Saldus, Jelgavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Valmieras un Smiltenes novadā. No nākamā gada 1. janvāra tas jānodrošina visās pašvaldībās, paredzot vismaz 0,5% no tiem ieņēmumiem, kas iekasēti no nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

* Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
** Piemēram, Rīgas reģionā vidējā darba alga 2022. gadā bija 1516 eiro, kas ir 110% no vidējās algas Latvijā, savukārt Latgalē – 961 eiro, kas ir 70% no vidējās algas Latvijā.