Ja nezināmo par daudz

Sen nav bijusi tāda situācija, kad ārkārtīgi grūti noformulēt savu nostāju, ja tuvākajās dienās jāizlemj četru mūsu lauku skolu liktenis. Kuluāros skanēja runas, un arī dažs deputāts meta ar roku: ko nu vairs – augšās viss jau izlemts. Bet vietvaras lēmējam tā roka tomēr vēl tikai būs jāceļ par vai pret izglītības pārvaldes piedāvāto skolu tīkla pārveidi.

Pirms nepilna mēneša neoficiāli tapa zināms, ka Ēdoles, Nīkrāces un Z.A.Meierovica Kabiles pamatskolu plānots slēgt, bet Turlavā bērni varēs mācīties tikai līdz 6. klasei. Bija ieplānots, kuras tās varētu būt, bet nevar jau zināt, vai vecāki izvēlēsies tieši tās. Ne vienu vien māc bažas, ka mazajam lauku bērnam tomēr var pietrūkt spēka un rasties bailes no pēkšņās pārcelšanas, piemēram, uz lielu mācību kombinātu, kur katrā klasē skolēnu daudzreiz vairāk. Pašvaldība solīja vest pa drošiem ceļiem. Tas nekas, ka jāceļas teju stundu agrāk, toties varēs iegūt augstvērtīgāku izglītību.

Nezināmo tik daudz, ka es patiešām negribētu būt to deputātu vietā, kuriem būtu jāakceptē tāds plašs atvēziens un sāpīgs cirtiens ar zobenu, kas izglītības rādītājus varbūt var paaugstināt, bet vienlaikus iecirst robu citā jomā. Sarežģītās situācijās iesaka SVID analīzi (izvērtēt stiprās un vājās puses, iespējas un draudus) vai vienkāršo plusu un mīnusu tabulu. Bet šoreiz bija grūti saprast, kas plusi un kas mīnusi. Skaidrs tikai viens: nepietiekama skolēnu skaita dēļ valsts nepiešķirs mērķdotāciju pedagogu algai. Tam var ticēt, jo attiecībā uz novadu attīstību lielā maka turētāji savu skopumu ne reizi vien apliecinājuši, tikmēr paši izšķērdīgi lidinoties pa mākoņiem gan pārnestā, gan tiešā nozīmē. Vai kāds ekonomiskais ieguvums vispār būtu, ja sākumskolu grupas saglabātu un pašvaldība saka: tās budžeta izdevumi ēkām un daļai personāla paliktu? Skolēni arī būtu tālāk un ar kaut ko jāvadā. Vai zaudējumi nebūtu lielāki? Svarīgi ir ne tikai ekseļa tabulās aprēķinātie skaitļi pēc skolēnu skaita vien.

Tās tabulas jau arī nav tik pārliecinošas. Piemēram, Turlavas pamatskolā pieklīdis viens bērns, kas valsts izglītības informatīvajā sistēmā nav iegrāmatots. Un kā gan šodien var tik precīzi aprēķināt, ka Alsungas pamatskolā 2026./2027. mācību gadā tiešām būs par 24 skolēniem vairāk nekā šobrīd? Suitiem gan nav raksturīgi pamest dzimto vietu, bet nav teikts, ka visi tagadējie pirmsskolas bērni pēc pāris gadiem ies tieši šajā skolā. Savukārt ēdolnieki bija tik sadusmoti, ka uz Alsungas pusi negribēja ne skatīties.

Vienu labu lietu tomēr redzu – tauta ir sacēlusies, un kopiena skaļi parāda savu dzīvotgribu. Tādas vietējās barikādes.

Raksts jau bija gatavs, kad ceturtdienas rītā feisbukā parādījās aicinājums uz piketu 25. janvārī pirms domes sēdes. Un pēkšņi nāca vēl kāda būtiska ziņa: pēc tikšanās ar iedzīvotājiem četros pagastos, partijas Kuldīgas novadam deputāti, kuri domē ir vairākumā, tomēr nosprieduši trīs pamatskolas – Ēdolē, Kabilē un Turlavā – saglabāt; domes priekšsēde uzdevusi meklēt tam naudu. Nīkrāces bērniem gan būs jāmeklē cita skola.