Ko politiķi domā, kad saka “indikācijas”?

Pēdējā laikā publiskās sarunās par valstī svarīgiem jautājumiem bieži tiek lietots vārds indikācijas – norādījumi, informācija. Teju katrs politiķis, lēmējvaras vai izpildvaras amatpersona uzskata par goda lietu vismaz pāris reižu šo svešvārdu savā runā izmantot. Parasti tas notiek, taisnojoties, ka kaut kas nogājis greizi, tāpēc nekāda goda lieta tā nevarētu būt.

Spilgts piemērs ir pašvaldību vēlēšanās tehnisko problēmu radītais haoss, kura dēļ Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šo procesu nosauca vienkāršā un skarbā vārdā – izgāšanās. No tehnoloģiskā viedokļa vainu lai analizē šīs jomas speciālisti. Politiskā līmenī atbildīgie tika meklēti neskaitāmās diskusijās, darba grupās un droši vien aizkulišu sarunās, bet tā arī netika atrasti. Nebija taču nekādu indikāciju, ka no jauna izgudrotais divritenis, pietiekami nepārbaudīts, neripos raiti! Tagad dažas galvas pārvaldē gan ir ripojušas, kāds saņēmis maigāku pērienu, bet konkrēts vārds un uzvārds pie lielā zvana piekārts netika. Ar atpakaļejošu datumu tas jau arī neko nemainītu.

Par spīti kļūdām organizācijā vēlēšanas ir notikušas un galu galā balsis saskaitītas pareizi. Kā teica Ministru prezidente Evika Siliņa, bez ārējiem apdraudējumiem, taču draudus nākotnē nevarot prognozēt. Lūk, tas satrauc visvairāk un ne tikai saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Varbūt paspēs ar jauno riteni pabraukāt un kādas indikācijas pamanīt, bet varbūt – drošs paliek drošs – nākamgad rudenī atgriezīsies pie balsu skaitīšanas ar rokām, kā tai nelaimīgajā naktī tas tika darīts daudzos vēlēšanu iecirkņos.

Par nākotni un citu jomu drošību domājot, nāk prātā Saeimas priekšsēdes Daigas Mieriņas teiktais: „Šis gadījums atkal parādīja, ka valsts pārvaldē klibo sadarbība.” Proti, kāds kādam varbūt ko teica, bet varbūt arī nepateica. Kāds kādam apzināti informāciju slēpa, kāds noklusēja nejauši, kāds nesadzirdēja. Un tad taisnojas, ka neesot bijis nekādu indikāciju. Tas nedara godu ne noslēpumainajiem atbildīgajiem, ne valsts pārvaldei kopumā. Beidzot noslēpumainības plīvurs jārauj nost, tā uzskata D.Mieriņa. Jā, vieds atzinums, jo apslēptas indikācijas pat gribēdams vari nepamanīt.

Kārtējā e-ķibele šoreiz skāra vietvaras vēlēšanu nobeiguma daļu. Par laimi, tādos mierīgos novados kā mūsējais šo izgāšanos dikti sāpīgi nejuta. Bet plašākā mērogā indikāciju nesaredzēšana jeb situācija kāds kādam kaut ko nepasaka ir diezgan biedējoša, jo dzīvojam nemierīgā ģeopolitiskā situācijā.