Helovīnu svin ne tikai bērni vien

Strauji tuvojas mūsu kultūrā atšķirīgi vērtētie svētki – Helovīns. Daži uzskata, ka tas ir kā mārketinga triks, lai veikaliem būtu vēl kāds iemesls reklāmas kampaņai. Citi – ka tie ir svētki bērniem, lai tie, spocīgi saģērbušies, varētu doties pārgājienā uz kaimiņu mājām un lūgt saldumus.

Mana mamma šos svētkus īsti neatzina, tāpēc bērnībā ļoti retos gadījumos man bija iespēja tos svinēt. Mammas arguments nesvinēt bija saistīts ar to, ka tie ir ievazāti no citām zemēm, nelatviski, ar samērā negatīvu pamatdomu. Es drīzāk uzskatu: mamma sabijās no tā, ka bērnībā skatījos daudz amerikāņu ģimenes filmu, kurās regulāri bija tādas ainas: bērni, kuri Helovīnā saldumus nesaņēma, kaimiņu mājas apmētāja ar olām un izrullētu tualetes papīru. Domāju: mamma, visticamāk, sabijās, ka tas mani ietekmētu negatīvi. Toreiz tiešām retos gadījumos arī Kuldīgā bija tādi bērni, kas, šo filmu ietekmēti, nabaga pensionārēm mājas apmētāja ar olām. Tāpēc nebrīnos, kāpēc Helovīns pie mums ieguvis bēdīgu slavu. Man pilnīgi noteikti bērnībā tādu ieceru nebija. Līdz ar to viss, ko varēju šajos svētkos darīt, – izgrebt kādu mājās pāraugušu ķirbi un ielikt tajā svecīti.

Es uzskatu, ka šie svētki jau sen ir mūsu kultūras daļa un ka tie vienkārši jāpieņem. Lai bērni papriecājas!

Daudzi tāpat, visticamāk, Helovīna īsto nozīmi neizprot, un varbūt lai tā arī paliek. Lai viņiem ir iemesls būt radošiem, saģērbties interesantos tērpos un ar draugiem kopā kaut ko darīt. Tāpēc aicinu pieaugušos nebūt īgniem un drošības pēc krājumos turēt konfektes, lai bērniem būtu prieciņš. Noteikti neatbalstu nekādu demolēšanu.

Pats samērā nesen esmu sācis Helovīnu svinēt. Bet pieauguša cilvēka dzīvē tas vairāk ir iemesls rīkot tematisku ballīti ar draugiem, būt radošiem: izdomāt interesantu ietērpu, izdekorēt māju, uzvārīt gardu ķirbju krēmzupu, paskatīties šausmu filmu, kopā izgrebt ķirbi. Bez nekādiem pieprasījumiem: „Saldumus, vai izjokošu!”