Ētika ir praksē pārbaudīts resurss

Konferencē Latvijas sabiedriskie mediji un sabiedrība 2023: ieklausīties, ieraudzīt, izprast pirmo reizi pasniegtas sabiedrisko mediju profesionālās ētikas balvas. Publicējam komisijas locekles, Latvijas Universitātes emeritētās profesores, filozofijas zinātņu doktores Skaidrītes Lasmanes domas par jauno balvu un to, kāpēc ir būtiski rosināt diskusiju par mediju profesionālo ētiku.

„Pateicība medijsargam Andai Rožukalnei par tik nozīmīgu iedibinājumu – profesionālās ētikas balvu žurnālistiem. Pateicība pirmajiem skaistās balvas nominantiem un pirmajiem tās saņēmējiem. Gribas cerēt, ka vērtīgais jaundibinājums dzīvos ilgi, aktualizēs un paplašinās morāles klātbūtni žurnālistu vārdu krājumā, domāšanā un ikdienas darbos.

Jāatgādina, ka profesionālā ētika neattiecas tikai uz morāles un tikumības deskripciju vai tikai uz sūdzību un pārkāpumu novēršanu. Tā nav ierobežojama vadlīnijās un racionālos kodeksos. Ētika ir uzruna. Tā ir taisnīguma, godīguma, drosmes, iejūtības un citu rīcības motīvu stimuls, to motīvu, kas virza izcilībai, apbrīnam, paraugam – visam, ko ietver kvalitatīvas žurnālistikas mērķis.

Konferences rīta cēlienā, iespējams, politiķu klātbūtnes rosinājumā, dominēja finanšu resursa diskurss. Taču ne jau tikai finanses nodrošina kvalitatīvu žurnālistiku. Ir citi resursi, piemēram, laba izglītība vai gudra redakcionālā politika. Arī ētika ir praksē pārbaudīts resurss. Daži piemēri apgalvojuma pamatojumam.

Pamatota uzticēšanās diez vai ir atkarīga no finansēm, bet no medija un žurnālista ētikas – no taisnīguma, iejūtības, pilsoniskas drosmes gan.

Pirmkārt, atbildīgums, patiesums veicina uzticēšanos, tādējādi saglabājot esošo un vairojot jaunu auditoriju. Pašsaprotami, ka uzticēšanās meliem, viltīgai propagandai nav gudrākā izvēle, kaut arī bīstami pastāv. Pamatota uzticēšanās diez vai ir atkarīga no finansēm, bet no medija un žurnālista ētikas – no taisnīguma, iejūtības, pilsoniskas drosmes gan.

Otrkārt, ētikas zināšanas un izjūta ir neaizstājams sarežģīta gadījuma analīzes palīgs žurnālistikā. Taisnīga morāla diagnoze ir vārda brīvības tiesību spilgts liecinājums. Īpaši tas attiecas uz politisko komunikāciju. Var dažreiz pastāvēt šaubas, vai publiska atklātība var atturēt politiskos līderus no tādu lietu darīšanas, ko nevajadzētu darīt, taču nav šaubu, ka krāpšanas, melu un citu nelietību drosmīga atklāšana nodrošina publisku negodu un dažkārt arī politiskas karjeras beigas. Morāla diagnoze var atvieglot ne tikai atsevišķu politiķu, bet arī partiju izvēli, izskaidrojot, kā saprast partijas maģisko saikni ar cietumnieku un apsūdzētu saimnieku, kad pat mūžīgais attaisnojums – nevainīguma prezumpcija – vairs neder.

Treškārt, ētika atmodina kritisku pašrefleksiju, kas ir neaizstājama sevis uzlabošanā. Nav no vieglākajām lietām sekot Delfu tempļa uzrakstam Pazīsti pats sevi vai līdzīgam Sokrata aicinājumam, taču jaundibinātās ētikas balvas saņemšana diezin vai bez tās būtu iespējama.”