Eiropas vēlēšanas tuvojas

Šajā gadumijā Kurzemniekā piedāvājam atskatīties uz to, kas Kuldīgas novadā paveikts ar Eiropas Savienības atbalstu. Konkrētas, bieži vien taustāmas lietas tepat noteikti ir visuzskatāmākais ieguvums no Latvijas dalības Eiropas Savienībā, un nenoliedzami ir liels prieks vērot, kā tiek atjaunotas ēkas, uzlabota cita infrastruktūra, attīstās uzņēmējdarbība, jauniešiem (un ne tikai viņiem) ir iespēja gūt starptautisku pieredzi, mācoties citās Eiropas valstīs, kļūst pieejami jauni sociālie pakalpojumi.

Taču ir skaidrs, ka mūsu novads nav atrauts no plašākiem procesiem, tajā skaitā tiem, kas norisinās Briselē un Strasbūrā, kur tiek pieņemti lēmumi, kas skar visu Eiropas Savienību un ne tikai to. Ir gluži dabiski, ka šie procesi, no malas vērojot, šķiet sarežģīti un atrauti no mūsu ikdienas realitātes. Sarežģītību nevar noliegt (jo pasaule diemžēl ir stipri sarežģīta), taču būtu maldīgi domāt, ka mūsu ikdienu tie neietekmē. Un nav arī tiesa, ka mums pašiem pār tiem nav nekādas ietekmes.

2024. gads ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu gads. Lai gan man nav drošu datu, tomēr esmu diezgan pārliecināta, ka Kurzemnieka lasītāji pieder pie sabiedrības atbildīgākās daļas, kas vēlēšanās piedalās. Taču atbildīgā daļa diemžēl nav liela, un parasti EP vēlēšanās balsotāju skaits ir vismazākais: 2019. gadā tie bija 33,53%, kurpretim pēdējās Saeimas vēlēšanās teju divreiz vairāk – 59,42% (taisnības labad gan jāatzīst, ka arī pēdējās pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā aktivitāte ievērojami kritusies – tikai 34,01%, salīdzinot ar 2017. gadu, kad nobalsoja 50,39%).

Lai nu kā, bet raizes par to, ka daudzi balsot neaiziet, bijušas pirms katrām EP vēlēšanām, tāpat arī šoreiz, jo mazs vēlētāju skaits nozīmē to, ka vieglāk pie varas var tikt margināli* vai pat Latvijas intereses apdraudoši cilvēki, turklāt kopumā tiek apdraudēta demokrātija – parlaments nevar darboties ar pārliecību, ka pārstāv sabiedrības intereses, jo lielākā daļa nemaz nav pateikusi, kādas tad tās intereses ir. Protams, varētu jau atmest ar roku un teikt: iespēja nobalsot bija, paši vainīgi, ka neizmantoja. Taču īsti laba šāda atruna nav.

To, ka nozīme ir katrai balsij, vislabāk saredzam tajos brīžos, kad daži cilvēki kādu balsojumu izšķir. Šajā ziņā 2023. gadā zīmīgs bija EP balsojums par Dabas atjaunošanas likumu, kas paredz līdz 2030. gadam ieviest tādu rīcību, kas aptvertu vismaz 20% no Eiropas Savienības (ES) sauszemes un jūras teritorijas. Šis likums, kas tiek uzskatīts arī par vienu no svarīgākajiem EP lēmumiem pērn, pieņemts tikai ar 36 balsu pārsvaru, un tas ir patiesi neliels skaits, ņemot vērā to, ka parlamentā ir vairāk nekā 700 deputātu. Pat tad, ja dabas aizsardzības tēma nešķiet pati nozīmīgākā, šis gadījums parāda: ir būtiski, par ko mēs katrs balsojam, jo tālāk mūsu ievēlētie deputāti lems par to, kā mēs katrs dzīvosim.

Piedāvāju iepazīties arī ar pārējiem svarīgākajiem 2023. gada lēmumiem, kurus apkopojis EP birojs Rīgā.

1. Nākamajā termiņā Latviju EP pārstāvēs par vienu deputātu vairāk – deviņi. Izmaiņas būs arī veidā, kā tiek izvirzīts Eiropas Komisijas vadītājs, ņemot vērā vēlēšanu iznākumu.

2. Gada noteicošā tēma bija atbalsts Ukrainai. Deputāti vairākkārt aicināja dalībvalstis sākt sarunas ar Ukrainu par pievienošanos ES, kā arī lēma par 50 miljardiem eiro tās atbalstam nākamajos gados (par veidu valstīm vēl jāvienojas).

3. Deputāti un dalībvalstis vienojās par vērienīgu migrācijas un patvēruma sistēmas reformu, lai, no vienas puses, palīdzētu tām valstīm, kas saskaras ar īpaši lielu ieceļotāju skaitu, bet no otras – paātrinātu pieteikumu izskatīšanu un noraidīto patvēruma meklētāju deportāciju. Gadījumos, kad trešās valstis migrantus izmanto kā ieroci pret ES, noteikumos paredzētas atkāpes.

4. Panākta vienošanās par jauniem energoefektivitātes noteikumiem, kas paredz, ka līdz 2030. gadam visām jaunuzceltajām ēkām jāsasniedz nulles emisija un dzīvojamo namu enerģijas patēriņš jāsamazina vismaz par 16%.

5. Atbalstīti noteikumi, kuriem preču remonts būtu jāpadara pievilcīgāks par jaunas mantas iegādi.

6. Parlaments deva zaļo gaismu Kritiski svarīgo izejvielu aktam, kas ļaus uzlabot ES apgādi ar tādām izejvielām, bez kurām nevar saražot dažādas elektroniskas ierīces.

7. Deputāti pieņēma jaunu likumu, kas apgādās ES ar mikroshēmām, tā palielinot ražošanu un ieviešot ārkārtēju rīcību deficīta novēršanai.

8. Ir pieņemts pasaulē pirmais visaptverošais likums par mākslīgo intelektu. Cita starpā aizliegts to izmantot tam, lai apietu cilvēku brīvo gribu, manipulējot ar viņu rīcību.

9. Parlaments apstiprināja jaunus ES noteikumus par preču drošumu, kuriem jāpanāk, ka arī interneta veikalos tirgotais atbilst visaugstākajām drošuma prasībām.

10. Gada nogalē EP apstiprināja priekšlikumus ES pamatlīgumu grozīšanai – to mērķis ir stiprināt ES spēju rīkoties, piemēram, mazinot to jautājumu skaitu, kuros lēmumi pieņemami vienprātīgi, kā arī stiprināt iedzīvotāju līdzdalību.

Par vairākiem te uzskaitītajiem lēmumiem vēl jālemj dalībvalstīm (tostarp par tiem pamatlīgumu punktiem, kas paredz stiprināt iedzīvotāju līdzdalību), taču jau tagad aicinu būt līdzdalīgiem, izmantojot tās iespējas, kas jau dotas.

* Margināls – saistīts ar kādu robežu, nomali; tāds, kas atšķiras no galvenā, centrālā; arī maznozīmīgs