Dāvanu prieks un rūpes

Šogad pirmoreiz man kāds pajautāja, sak’, cik bieži tu dāvanas dāvini tālāk. Apjuku, jo nebiju laikam iedomājusies, ka tā varētu darīt, ja runa tiešām ir par dāvanu, kas bijusi domāta man. To gan neattiecinu uz konfekšu kasti, ko var atvērt un pacienāt kolēģus, vai biļeti uz teātri, ja vienkārši uz to netieku.

Jautātājs laikam lasījis aptauju, ko SEB banka decembrī pasūtīja uzņēmumam Norstat. Tā atklāj, ka 49% iedzīvotāju pēc svētkiem dāvanas atdāvina. Izrādās, ka arvien populārāk kļūst to, kas nav gājis pie sirds, atdāvināt citiem. Īpaši tas notiekot ar Ziemassvētku dāvanām, ko nereti nopērk steigā un nepadomājot, kam tā paredzēta, vai vienkārši nespējot izdomāt, ko dāvināt. Aptauja liecina: atdāvinot cilvēki jūtas pārliecināti, ka kādam šī dāvana tiešām sagādās prieku. Līdzīgi rīkojoties arī mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi. Turklāt tā ir laba iespēja piešķirt lietai otru dzīvi, komentē SEB bankas finanšu pratības speciāliste, piebilstot, ka tas var būt arī ieguvums maciņam.

Aptaujā atklājies arī tas, ka desmitā daļa tās ziedo labdarības veikaliem, bet ap 8% aptaujāto vai nu dāvanas pārdod, vai lietas, kas nav vajadzīgas, atdod bez maksas, piedāvājot tās sociālo mediju interešu grupās. Bet puse aptaujāto šādas dāvanas atstāj mājās, lai gan mēdz nolikt tās kaut kur tālāk.

Man atmiņā iespiedies kāds ļoti sens gadījums, kad mēs, daži studiju biedri, aizbraucām apciemot kursabiedreni, kura jau bija apprecējusies un ar ģimeni iekārtojusies savā mājoklī. Aizvedām, mūsuprāt, skaistu vāzi, bet notika tā, ka namamāte nevērīgi to paņēma no mums un mūsu acu priekšā nolika attālā plauktā pie jau tur esošajām vāzēm. Pilnīgi iespējams, ka viņa no ciemiņiem vienkārši apmulsa un rīkojās automātiski, atbrīvojot rokas, un tāpat iespējams, ka vāžu tiešām viņai netrūka un mūsu izvēle bija aplama. Un galu galā varbūt tieši šādas formas un krāsas vāze viņai negāja pie sirds. Ir teiciens, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās. Varēja to vāzi paturēt acu priekšā mūsu ciemošanās laikā – tas būtu vismaz pieklājīgi. Bet, ja nepatīk, tā būtu izlikšanās? Nav labi ne tā, ne šitā.

Gan jau ne reizi vien esat apsvēruši, vai laba doma ir dāvanu kartes. Vai nauda. Vai kāda izklaides iespēja, kopīgs piedzīvojums. Varbūt samesties kopā un atbalstīt lielāka sapņa piepildījumu? Vai drošāk ir dāvanu saskaņot ar saņēmēju?

Palīgos nāk interaktīvas iespējas, kad, piemēram, interneta rīks izlozē, kurš kuram gādā dāvanu, un piedāvā pavēstīt, ko saņēmējs vēlētos. Var arī dāvanu pagatavot pats, piemēram, albumu ar cilvēkam nozīmīgāko notikumu fotogrāfijām. Paštaisīta dāvana rāda, ka esat par šo cilvēku domājis. Tā apliecina to, ka otrs ir svarīgs, pauž pateicību, cieņu, un stiprina sabiedrības saites. Kā atzinis sociālantropolgs Klāvs Sedlenieks, tas mums visiem ir dziļi zemapziņā un kultūrā – mēs nemaz nevaram nedāvināt.

Un labi vien ir, ka līdz nākamajiem svētkiem ir laiks padomāt.