Darbs nav zaķis – neaizbēgs

Dzirdēts teiciens, vai ne? Būtu labi, ja to arī ielāgotu visi tie, kuri uz darbu dodas apslimuši. Kāpēc tā notiek? Nupat Manas aptiekas & Apothekas veselības indeksa pētījumā, aptaujājot 1003 cilvēkus no 18 līdz 75 gadiem, secināts, ka slimojot uz darbu biežāk dodas cilvēki ar augstu stresa līmeni (25%), tie, kuri atzinuši, ka kopumā dzīvo neveselīgi (20%), kā arī iedzīvotāji virs 55 gadiem.

Izrādās, ka tas cieši saistīts ar ikdienas stresu, bet rīcību ietekmē arī darba vides kultūra. Ja kāds izjūt spiedienu visu paveikt laikus vai bažījas par darba devēja reakciju, viņš, visticamāk, uz darbu dosies arī tad, ja pašsajūta būs slikta. Tāpēc svarīga ir darba devēju izpratne, proti, veselīga vide nozīmē to, ka darbiniekam nav jāizvēlas starp veselību un pienākumiem.

Tiesa, kovids, kas atnesa tik daudz nelaimju un problēmu, pavēra iespēju kam nebijušam – attālinātajam darbam, kas labi noder tad, kad apslimstam, tomēr darbu spējam paveikt. Taču jāatzīst – attālinātais darbs radījis arī ne mazumu sarežģījumu, piemēram, darba devēja nespēju kontrolēt, kā mājās strādājošais uzdevumus izpilda. Aizvien biežāk par to runā arī valsts iestādes.

Komentējot pētījumu par cilvēku ieradumiem, farmaceite Alīna Fleišmane norādījusi, ka ir vairākas saslimšanas, ar kurām doties uz darbu noteikti nevajag, jo var būt augsts risks aplipināt citus. Tās ir akūtas elpceļu infekcijas, arī saaukstēšanās ar simptomiem: klepu, iesnām, kakla sāpēm, temperatūru. Īpaši svarīgi ir palikt mājās arī ar kuņģa un zarnu trakta infekciju, piemēram, norovīrusa vai rotavīrusa izraisītu saslimšanu, jo tā izplatās ļoti ātri. Bet galvassāpes, migrēna, alerģijas vai hronisku slimību saasinājums citus neapdraud, lai gan arī tad ir svarīgi pašsajūtu un darba spējas izvērtēt. Vesels cilvēks var daudz vairāk paveikt īsākā laikā nekā tas, kurš ar galvassāpēm mokās teju visu dienu.

Vēl viens veselības izvērtēšanas aspekts noteikti attiecas uz bērnudārziem. Vecāki, nevēlēdamies kavēt darbu, nereti uz dārziņu aizved neveselu mazuli, kurš – kā likums – aplipina citus. Tālāk viss notiek pa ķēdīti: no bērniem vīrusus mājās pārķer vecāki, kuri arī vairs nav strādātāji.

To visu vienā vārdā varētu nosaukt par apzinīgumu vai atbildību pret citu veselību. Labā ziņa: to iedzīvotāju skaits, kuri bieži uz darbu dodas tad, kad ieteicams palikt mājās, pēdējos gados tomēr ir samazinājies – pētījumā to atzinuši 15%. Izrādās, ka vēl 2019. gadā tādu cilvēku bijis divreiz vairāk.