Sestdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis,  Gaisma

Cik var domāt?

Raksta autors: Daina Tāfelberga

08:00 - 21.06.2023

417 Cela Zime

Jo straujāk attīstās tehnoloģijas, jo vairāk šķiet, ka divritenis tomēr jāizgudro arvien no jauna. Galvenokārt – likumos, citādi straujajā pasaulē līdz ar izgudrojumiem nekārtības vien rodas.


Tiek uzskatīts, ka velosipēda pirmsākumi rodami pirms vairāk nekā 200 gadiem Vācijā. Pirmais pēc būtības bijis skrejritenis, jo pedāļi un ķēdes mehānisms šādam braucamrīkam piegudroti vēlāk un ar tiem tas atmīts arī uz mūsu zemi. Senais latvietis brīnumaino transportlīdzekli velosipēdu (no latīņu: velox – ātrs, pes – kāja vai pēda) zinājās iesaukt pēc saviem ieskatiem, proti, par vellapēdu vai vellaratu kā kaut ko velnišķīgu, jo tajos laikos bijis grūti iedomāties cilvēku balansējam uz diviem savienotiem riteņiem.
Divos gadu simteņos tehniskā evolūcija notikusi te pa solītim, te lieliem lēcieniem un dažbrīd arī atpakaļgaitā. Mainījies dizains un funkcijas atkarībā no tā, kādām vajadzībām tas vellapēds tiks izmantots: sacentīsies sportisti pa kalniem vai trekā, dāmas ar kungiem dosies tvīda braucienā, skolēni – uz skolu, strādnieki – uz darbu utt. Maziem bērniem izdomāts jauns trīsritenis, ko mūsdienās par ērtāku atkal atzinuši arī pieaugušie. Pēc pirmā divriteņa principa radīts tā sauktais dipdaps pavisam mazajiem. Senāk bērnam vecāki ilgi bija jālūdzas, kārotais divritenis ar priekšzīmīgu uzvedību jānopelna, bet tagad šķiet, ka dipdaps jau tiek iegādāts komplektā ar zīdaiņa ratiņiem. Likumsargiem gan senāk bija vieglāk, jo divu, trīs vai četru riteņu braucamo uz ceļiem bija tik maz, ka gandrīz neiespējami kādam uzbraukt virsū.
Gadu no gada gudrojot un pilnveidojot, esam tikuši pie diezgan saprotama Ceļu satiksmes likuma. Bet tavu nelaimi! Atkal kāds izdomāja jaunu veco skrejriteni – pielika elektromotoriņu. Kad pirms gadiem septiņiem tādi sāka parādīties Rīgas ielās, likumsargi vēl nesatraucās. Nemierīgāk kļuva 2019. gadā, kad strauji attīstījās elektrisko skrejriteņu nomas bizness un ar tiem manāmi un nepamanāmi, gan skaidrā prātā, gan skurbulī, ar un bez satiksmes noteikumu zināšanām pārvietojās lieli un mazi braucēji. Bija atkal jāsāk domāt – kādu vietu tiem ierādīt Ceļu satiksmes likumā. Ilgus gadus ar domāšanu nevedās, tikmēr satiksmes negadījumu skaits saistībā ar šiem vellaratiem augtin audzis. Nu likumdevējs beidzot sadzirdējis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas izmisīgos saucienus. Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs tikko paziņojis: jau šovasar elektroskrejriteņu lietošanai gaidāmas stingrākas prasības. Cerēsim.

Atbildēt