Augs PVN Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem

Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) līdz šim bija 5%. Tagad valdība atbalstījusi samazināto 12% likmi vienam – nākamajam – gadam. Vai šajā lēmumā ir kādi riski?

Pieaugs ēnu ekonomika un imports

1. Sandis Liepa, biedrības Zemnieku Saeima sabiedrisko attiecību speciālists:

– Pētījumi liecina, ka ēnu ekonomika nozarē samazinās no 7% PVN, bet, kāpinot no 5% uz 12%, nelabvēlīgie rādītāji atkal pieaugs. Ēnu ekonomika augļu un dārzeņu tirgū ir samazinājusies, tomēr PVN shēmas atjaunosies, tiklīdz tas būs izdevīgi. Būtiski pieaugs importa iepirkums un patēriņš. Pārstrāde būs ieinteresēta iegādāties importa dārzeņus un augļus, jo no citām Eiropas Savienības valstīm tos var ievest ar 0% PVN. Pašlaik vietējās un importa produkcijas cena ir ļoti konkurētspējīga, bet no 1. janvāra situācija krasi mainīsies. Strauji samazināsies ievestās produkcijas izsekojamība, bet imports palielināsies, tai skaitā no trešajām valstīm. Tas nozīmē, ka mūsu patērētājiem daudz vairāk tiks pārdoti tie produkti, kuru audzēšanā izmantoti Eiropā nereģistrēti un aizliegti augu aizsardzības līdzekļi. Pretēji valdības nodomam atbalstīt vietējos lauksaimniekus Latviju pārpludinās zemas kvalitātes imports. Mūsu audzētāji tiks nevis atbalstīti, bet iznīcināti! Vēl iespējamas lielākas shēmas attiecībā uz izcelsmes valsts norādīšanu. Pastāvēs augstāks risks, ka importa augļi, ogas un dārzeņi tiks norādīti kā Latvijā audzēti, notiks patērētāju maldināšana.

Virza uz nozares iznīcību

2. Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdis:

– Nenovēršami pieaugs ēnu ekonomika. Tas ir klajā pretrunā ar vienu no valsts prioritātēm Latvijā to apkarot. Vēl absurdāk, ka atpakaļgaitu ēnas pasaulē ieslēgusi tieši Finanšu ministrija. Tāpēc LOSP pievienojas Zemnieku Saeimai, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai, Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijai, Latvijas Augļkopju asociācijai un biedrībai Latvijas dārznieks, pieprasot finanšu ministra Arvila Ašeradena demisiju, jo viņš līdz pat šim laikam no atklātas diskusijas ar stratēģiski nozīmīgās nozares pārstāvjiem ir izvairījies. Mēs ilgi centāmies rast abpusēji pieņemamu risinājumu par 5% likmes saglabāšanu. Varam mēģināt izprast nekompetenci par konkrētu nozari, taču nepieņemam acīmredzamu nevēlēšanos nozari uzklausīt.

Būs jāpastiprina kontrole

3. Gints Šeflers, Rudbāržu uzņēmuma Šefleru ģimenes dārzniecība īpašnieks:

– Iepriecināti jau nu neesam… Mazs mierinājums, ka nenoteica 21%, kā draudēja, un ka nolemts paaugstināt pēc gada. Var cerēt, ka gada laikā valdība tomēr sapratīs un būs zemniekiem pretimnākoša. 12% tomēr nav daudz. Par vietējās produkcijas cenām nākamajā sezonā vēl grūti spriest – tās atkarīgas no ražības. Ja gurķi un tomāti auguši labi, tie dārgāki nekļūst, cena var pat kristies, salīdzinot ar to, kāda bijusi, piemēram, šogad, kad raža bija ļoti slikta. Mūsu uzņēmums ir PVN maksātājs, un strādājam caurspīdīgi, nodokļus godīgi maksājam, neko neslēpjot. Likmes paaugstināšanas dēļ nedomājam sākt kaut ko slēpt, lai gan grūtāk būs. Jāatzīst, ka dārzkopībā un augļkopībā ēnu ekonomika ir, jo ļoti daudz tiek tirgots bez uzskaites. Tirgū kases aparātu tikpat kā nav. PVN maksātājam tas ir obligāts – bez čeka neko nedrīkst pārdot. 5% ieviesa tieši tāpēc, lai ēnu ekonomiku mazinātu, bet laikam īsti nesanāca – no tā nebija lielas jēgas. Mēs konkurences pieaugumu būtiski nejutīsim, jo tirgojamies Kuldīgā, Saldū, Skrundā, kur importa īpatsvara nav. Ventspilī ir neliela konkurence, bet, kad sākām braukt uz Liepājas tirgu, tad gan jutām, ka konkurēt nevaram. Apjoms tad vēl nebija liels, lai varētu nolaist tādu cenu, kas spēj konkurēt. Pēc diviem gadiem pārtraucām, jo sapratām, ka jābrauc uz mazajām pilsētām. Pamēģinājām arī Rīgā, Āgenskalnā. Tur tirgus kontrolē, lai produkcija būtu vietējā, bet ārpusē cilvēki stāv ar importu. Jāpastiprina kontrole gan attiecībā uz produkcijas izcelsmi, gan nodokļu maksāšanu.

Ministra gāšana neko nedos

4. Gundars Strauts, Durbes augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Ābolīt’s valdes priekšsēdis:

– Mūsu uzņēmumu PVN likmes paaugstināšana neskar, jo dārzeņus un augļus iepērkam no privātajiem un mazajiem audzētājiem, kas nav šī nodokļa maksātāji. Var jau būt, ka citi pārstrādātāji vairāk pirks importētos. Mums ir ap 150 piegādātāju no Kuldīgas, Dienvidkurzemes, Saldus un tālākiem novadiem, kas vajadzīgo nodrošina. Mums svešzemju produkciju nevajag. Tomēr kopumā jāatzīst, ka lauksaimnieciskajā ražošanā kļūst arvien bēdīgāk. Valsts atbalsts, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kaut kaimiņu Lietuvu, ir niecīgs. Šāds lēmums situāciju tikai pasliktinās. Saprotams, ka valstij nav naudas, bet ar lauksaimniecības un ražošanas iznīcināšanu jau to neiegūs. Arī finanšu ministra gāšana neko nedos.

Pārpludinās imports

5. Māra Rudzāte, Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēde:

– Nobalsojot par divreiz augstāku PVN likmi, kā arī nākotnē lemjot par 21% atgriešanos, mūsu nozarei parakstīts iznīcības spriedums. Latviju jau no 1. janvāra pārpludinās zemas kvalitātes importa augļi un ogas.