Atvaļinājums kā izaicinājums

Skan mazliet dīvaini, vai ne? Bet, izrādās, ilgi gaidītais brīvais laiks ne vienam vien nereti rada vairāk problēmu nekā ierastā darba ikdiena. Pat neaplūkojot aspektu, kas robežojas ar darbaholismu vai pārlieku atbildības izjūtu, kad cilvēku grūti vispār atvaļināt, jo tam liekas, ka bez viņa nekas nenotiks, ka darbs cietīs. Bet arī tad, kad darbinieks atvaļinājumā dodas brīvprātīgi, izrādās, atvaļināšanos pārciest nebūt nav viegli. Ne viens vien vaļsirdīgi atzīstas, ka sākumā grūti no darba ritma atslēgties, bet atvaļinājuma otrajā pusē galva jau pildās ar domām par darāmo.

Vispirms būtu svarīgi saprast un ieplānot to, kas atbilst paša vēlmēm un resursiem. Ja tiek izvēlēts kas tāds, kas nav īsti gribēts, beigās var būt vilšanās. Un, tā kā atpūta, rūpīgi plānotais atvaļinājums ne vienmēr norit pēc plāna, ir svarīgi savas cerības arī nepārspīlēt un pēc tam nešaustīt sevi par to, ka atpūta nav izdevusies ideāli: nevajag sev pārmest.

Vienā no pēdējām internetveikala 220.lv aptaujām ap 40% respondentu atzinuši, ka vasarā, kad cilvēki atvaļinājumā dodas visbiežāk, notiek tik dažādi mākslas, mūzikas, izklaides pasākumi, ka grūti izšķirties, kurus apmeklēt, un ka cenšanās apmeklēt daudzus rada steigu, piepūli. Stresu rada arī tas, ka dažās nedēļās jāpaspēj viss uz atvaļinājumu atliktais: jāizlasa grāmatas, jāaiziet uz koncertiem, jātiekas ar visiem draugiem utt.

Izrādās, arī iepirkšanās, kam nu laika ir vairāk, ne visiem sagādā relaksāciju, jo pieņemt izšķirošus lēmumus, kam tērēt varbūt sūri grūti sapelnīto naudiņu, ir sarežģīti. Tas pats ar ceļojumiem, kas ir dārgi, bet vilinoši, taču ne vienmēr sniedz gaidīto atpūtu. Turklāt cerības, ka skaists ceļojums gandarījumu dos ilgstoši, arī ir iluzoras.

Ap 20% atzinuši, ka grūti ir neatbildēt uz zvaniem no darba. 8% cilvēku saka: pārbaudījums ir atvaļinājumā diendienā sadzīvot ar radiniekiem, jo, darbā ejot, tos redz tikai labi ja brīvdienās. Vēl citiem grūti atrast laiku tieši sev.

„Jautājums par atpūtu skar ļoti dziļus pamatus tam, ko vispār par sevi domājam: kas mums pienākas, kas nepienākas, kā jādzīvo un kas tā atpūta ir, kā to definējam,” sacījusi psiholoģe Marija Ābeltiņa. Turklāt atpūtas kvalitāte ir svarīgāka par ilgumu, un pat īsi atvaļinājumi var sniegt labu atelpu. Piemēram, ja tās ir tikai dažas dienas, tad cilvēks ātrāk atļauj sev atpūsties, nevis plāno, sak’, pabeigšu vēl šos darbus, pēc tam tos…

Mums katram vajag atjaunot enerģiju, garīgo un fizisko spēku. Tāpēc atpūtas pauzes noteikti vajadzīgas gan diennakts, gan nedēļas un mēneša griezumā. Nevaram visu dzīvi atlikt uz tām pāris nedēļām, uzsver M.Ābeltiņa. Jo tad var gadīties tā, ka esi noguris no visa un vajag atvaļinājumu no atvaļinājuma…