Abpusēji

Kuram no mums gan nepatīk laipni cilvēki? Bet vai paši vienmēr tādi spējam un gribam būt?

Nupat lasu par degvielas uzpildes staciju tīkla Circle K aptauju, kas pasūtīta pētījumu aģentūrai Intra Research. Atklājies, ka vairāk nekā puse apkalpojošajā sektorā strādājošo esot piedzīvojuši dažādas klientu nepatikas izpausmes paaugstinātā tonī, aizskarošus komentārus, pat gadījumus, kad kāds atsakās par preci un pakalpojumu samaksāt. Bet 13% aptaujāto ar šādām situācijām saskaroties katru dienu. Cilvēki nereti savas negatīvās emocijas izgāž uz personālu, kas tādai izlādei kļūst par vieglu mērķi. Krīžu un konsultāciju centra Skalbes psiholoģe Santa Laimiņa-Rubene, aptauju komentējot, skaidro, kas rada vai veicina nepieņemamu attieksmi no klientiem. Proti, galvenokārt tas ir stress, steiga, personīgās problēmas, kādi sociālie faktori, kā arī neapmierinātība ar pakalpojuma vai preces kvalitāti. Psiholoģe vaicā: „Kad pēdējo reizi pateicāt paldies?” Jo sabiedrība mainīsies tikai tad, ja sāksim ar sevi, apzinoties savu uzvedību.

Tā Circle K janvārī aizsācis sabiedrisku iniciatīvu Labestības vilnis, aicinot degvielas uzpildes staciju klientus Baltijā tam pievienoties, uzsaucot bezmaksas kafijas krūzi nākamajam klientam. Šī sociālā eksperimenta mērķis esot novērtēt, cik lielā mērā tie klienti, kuri bezmaksas kafiju saņēmuši no kāda cita, ar to pašu atdarīs nākamajam.

Izklausās interesanti. Bet, manuprāt, uz tēmu var un vajag palūkoties arī no otras puses. Kādu attieksmi mēs, klienti, saņemam, ejot pēc pakalpojuma vai iepērkoties. Arī šeit strādā tas pats pamatojums, kāpēc pārdevējs var nebūt omā: stress, personīgas problēmas utt. Vienīgā atšķirība, ka es uz veikalu aizeju varbūt divreiz nedēļā, bet darbinieks kasē sēž katru dienu. Un viņš ar mums, dažādiem klientiem, un mūsu izpausmēm sastopas daudz biežāk.

Tomēr. Man (un gan jau jums arī) iepērkoties ir dažādi novērojumi un pieredze. Un pavisam neapzināti katrā pārtikas veikalā manā uztverē izveidojies tāds kā laipno, atsaucīgo, smaidīgo darbinieku sarakstiņš un diemžēl arī dziļi vienaldzīgo saraksts. Nelaipnu attieksmi esmu piedzīvojusi varbūt pāris reižu – ne vairāk. Nezinu, kā jums, bet tieši attieksme, tāda izturēšanās, it kā darbinieks klientu vispār neredz, it kā viņš traucētu, ir visnepatīkamā. (Protams, vēl dīvaināka vai drīzāk smieklīga ir pārdevēja staigāšana pa pēdām un katras kustības novērošana – tas gan attiecas uz nelieliem un nepārtikas veikaliņiem.)

Bet man patīk pateikties gan pie kases, gan tur, kur iesver produktus. Un tieši vienaldzīgajiem cenšos pateikt tādu sirsnīgāku paldies. Un, jā, visvairāk man patikusi saruna ar pārdevēju, kura, iesverot manis prasīto, paspēja pastāstīt, ka esot tiešām ļoti labs – viņas vīra lielākais gardums. Gribot negribot jāsmaida!