Noķert kluso redzes zagli

„Par acīm jārūpējas visu gadu, un vasarā ir vairāk saules, tāpēc vēlams likt saulesbrilles,” atgādina Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Kuldīgas ambulatorā centra vadītāja un Kurzemes acu centra oftalmoloģe AIJA BALODE.

Vai vides faktori mūsu redzi ietekmē?

Komforta ziņā subjektīvo sajūtu var ietekmēt gaisa kvalitāte, arī vējš, sauss gaiss. Un ne tikai āra apstākļi, bet arī darba vide. Savā ziņā arī saules starojums.

Kuras ir biežāk sastopamās acu saslimšanas?

Tās ir dažādas. Viena no biežāk dzirdētajām ir katarakta. Tā var izveidoties ne tikai vecākiem, bet arī jaunākiem cilvēkiem. Kataraktai raksturīga redzes asuma pasliktināšanās, un tai jāpievērš uzmanība. Attēls kļūst miglaināks, un var šķist, ka kontrasts vairs nav tik ass un krāsas – tik košas. Sākumā tam var pielāgoties, jo parasti tas veidojas pakāpeniski. Mūsdienās katarakta ir ātri novēršama: apduļķotā lēca operācijā tiek nomainīta pret dzidru, mākslīgu lēcu, kas ļauj gaismas stariem labi iet cauri.

Otra lielākā saslimšana ir glaukoma – tā skar redzes nervu un redzes funkcijas ietekmē ļoti stipri. Arī tā veidojas pakāpeniski un tautā tiek saukta par kluso redzes zagli, jo pirmās pazīmes cilvēks nepamana. Bieži vien to var atklāt tikai profilaktiskajā vizītē. Galvenais faktors, ko varam konstatēt un ietekmēt, ir acu spiediens, kaut gan retos gadījumos glaukoma var būt arī tad, ja acu spiediens ir zems. Taču tas ir pirmais, kam jāpievērš uzmanība.

Cik bieži pie acu ārsta būtu jādodas?

Bērniem profilaktiskā vizīte ir noteikta gada, trīs un sešu gadu vecumā, bet ar noteikumu, ka nav citu problēmu. Pēc sešiem gadiem pie ārsta jānāk tad, ja ir sūdzības, piemēram, bērns sāk miegt acis, lasīt tuvāk utt. Pieaugušo vecumā jānāk reizi trīs četros gados, bet pēc 50 gadiem vajadzētu vismaz reizi gadā, jo tad varam noķert to, ko cilvēks pats vēl nejūt, bet strukturāli pārmaiņas ir redzamas. Ja ir blakus saslimšana, jāierodas biežāk, piemēram, diabēta slimniekiem var tikt ietekmēta tīklene.

Kā atpazīt simptomus, kam jāpievērš uzmanība?

Viena no būtiskajām sūdzībām, kas var parādīties akūtā gadījumā, ir pēkšņa zibeņošana acīs. Vai arī ir sajūta, ka priekšā ir tāds kā aizkars. Vai, skatoties uz lietām, šķiet, ka tās viļņojas. Var būt sajūta, ka acu priekšā ir pleķis, kas nepazūd. Šādās reizēs noteikti jādodas pie acu ārsta, jo var būt problēmas ar tīkleni, piemēram, atslāņošanās. Šīs problēmas jārisina laikus.

Noteikti jānāk tad, ja redze pēkšņi pazūd. Tas varbūt saistīts ar asinsvadu pārmaiņām: emboliju, trombozi. Akūtās, iekaisīgās slimībās var būt acu sāpes, bailes no gaismas, acis var būt apsārtušas.

Ja pēkšņi parādās dubultošanās, skatoties ar abām acīm, vajadzētu reaģēt uzreiz un pat doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, jo tas var būt saistīts ne ar acīm, bet ar citām veselības problēmām, piemēram, insultu.

Daudz runāts par viedierīču varbūtējo kaitējumu.

Viedierīces ir ļoti populāras. Tās ir ne tikai mājās, bet arī skolās, kur bērniem jāiesaistās interaktīvās darbībās, jāizzina jaunā pasaule, un tas nav nekas slikts. Bet, pastiprināti tās lietojot, ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem ir problēmas ar tuvuma slodzi. Būtiski ir ik pa laikam taisīt pārtraukumu. Lielā saspringumā acis noslogojam, un var parādīties grūtības skatīties tālumā, pārslēgties uz attālumu. Ieteicamākais variants: 20 minūtes darbojamies tuvumā, pēc tam vismaz 20–30 sekundes paskatāmies laukā pa logu vai citur tālumā, tā acis atpūtinot.

Strādājot pie datora, mirkšķinām retāk, un var parādīties diskomforts, sausuma sajūta, acis var biežāk asarot, būt apsārtušas. Situāciju atvieglo mitrinošie pilieni un gēli. Arī televizoru vajadzētu skatīties ražotāja norādītajā attālumā. Tam jābūt pusotru reizi lielākam nekā televizora vertikālajam izmēram.

Ar kādiem mītiem sastopaties?

Viens no tiem – cilvēki domā, ka briļļu likšana jānovilcina, citādi acis pie tām pieradīs un vairs negribēs strādāt. Tā īsti nav. Ja brilles nepieciešamas agrā vecumā, jānēsā atbilstošas, lai acis var pilnvērtīgi strādāt. No brillēm izvairīties nevajadzētu. Brilles tuvumam pēc 40 gadiem ir fizioloģiska vajadzība, no kā speciāli nebūtu jāizvairās.

Iepazīstiniet ar sevi! Vai esat kuldīdzniece?

Dzimtā puse man ir Sigulda. Drīz būs trīs gadi, kopš dzīvoju šeit. Pārceļoties uz Kurzemi, bija iespēja dzīvesvietu izvēlēties, un mani uzrunāja Kuldīga. Pilsēta ir ļoti skaista un mājīga. Kā jebkur sākumā vajag iejusties, un patīkamā vidē to var izdarīt vieglāk. Man bija vajadzīgs laiks. Palīdzēja tas, ka daļa kolektīva man pazīstama. Esmu iesaistījusies vietējās kopienas aktivitātēs. Labprāt eju uz klubu Viva fitness, kur darbojos pie treneres Maldas Ruņenieces. Ļoti patīk doties uz teātra izrādēm, koncertiem. Kurzemes acu centram filiāles ir dažādās pilsētās, un tad nu iznāk pabūt visā Kurzemē.