Raža ļoti laba, bet pircēju tirgū maz

Šogad visā Latvijā bijusi bagātīga ābolu raža – dažviet pat sasniegts rekords. Gudenieku pagasta Smīdrās ar augļkopību nodarbojas vairāk nekā 20 gadus. Saimnieks Normunds Dupats stāsta, kā sokas, kādas šķirnes audzē, kuras bijušas ražīgākās.

Audzē gadiem pārbaudīto

„Ābeļdārzs mums ir pieci hektāri. Ražu nesen esam novākuši, tā salikta pagrabā, un gaidām, kad varēsim iztirgot. Vēl vācam pēdējos, vēlos sulas ābolus. Šķirnes ir dažādas – ejošākās ir ‘Auksis’, ‘Rubīns’, ‘Lobo’, ‘Noris’, ‘Saltanata. Pilnīgi visām raža bijusi ļoti laba, ne tā kā pagājušogad, kad salnās daudz nosala. Šogad labi audzis visā Latvijā,” stāsta N.Dupats. Tiek audzētas arī bumbieres: „Tās ir aptuveni hektārs. Labi noražoja – nevaru sūdzēties.”

Vaicāts par jaunām šķirnēm, viņš teic: „Tās, kādas mums izmēģinājumam ieteica Dobeles dārzkopības institūtā, ir vēl šodien. Neko jaunu nemēģinām.” Ko ieteiktu citiem? „Tirgū pircējiem topā ir ‘Auksis’, pēc tam ‘Rubīns’. Tas atkarīgs no gaumes: cits grib saldāku, cits skābāku.” Vai uzglabājas labi? „Daži jau kļūst melni, bet diži nesatraucamies un neatlasām. Nav tā, ka tie bojātu citus augļus. Kad vedam tirgot, izņemam.”

Raža tiek pārdota tikai Kuldīgas tirgū: „Kādreiz vedām uz veikalu Elvi, uz Ēdoles un Alsungas skolu programmā Piens un augļi skolai. Vairs to nedarām. Veikalā pērk maz, uz skolām nevedam kādus četrus gadus: apjoms mazs, ceļš pa ziemu slikts. Uz Kuldīgas tirgu braucam darbdienās un sestdienās. Kādreiz aizbraucam uz citu pilsētu. Vasarā, kad izauguši tomāti un citi dārzeņi, arī salāti, braucam katru tirgus dienu. Tagad un ziemā otrdienās esam retāk.”

Visi rudens darbi

Nupat raža beigusies arī tomātiem. Siltumnīcā kāds dzeltenais vēl aizķēries: „No tomātu šķirnēm ejošākais ir ‘Kristāls’, vēl ir hibrīdu šķirnes, ‘Melnais princis’. Tās pērkam no Mārupes sēklām, bet daļu pavairojam paši. Eksperimentam aug arī daži čili pipariņi. Pavasarī audzējam salātus, dilles, lokus, pa vasaru kādu zemeni.” Otrajā siltumnīcā vēl pēdējie rudens salāti – iepriekš te labi auguši gurķi un redīsi: „Sezona galā, un nu ir dārza sakopšana. Jātīra siltumnīcas, jāgrābj sakritušās lapas – visi rudens darbi.”

Augļkopība ir Normunda un viņa sievas Sanitas vienīgais iztikas avots: „Saimniecību dibinājām 1992. gadā, bet ar augļu kokiem sākām darboties 2001. gadā. Tolaik šķita perspektīva nozare, bet tagad tā vairs nevar teikt. Pārdot ir ļoti grūti: tirgū esam, bet pircēju nav. Viņi uz tirgu vairs nenāk, un tā ir ne tikai Kuldīgā vien. Labāk izvēlas lētos poļu ābolus no veikala.”

Paši vien

Pagastā nevienas citas augļkopības saimniecības nav: „Zinu, ka Kuldīgas pusē viena bija, bet arī tā darbību beigusi. Mēs neko jaunu vairs nestādīsim, jo darba jau tagad pietiek. Ar sievu esam divi vien, retu reizi palīdzēt atbrauc bērni Marta un Andis. Marta strādā Kuldīgas novada domē par vides dizaineri, dēls Kuldīgā celtniecībā. Kokus kopjam paši – visu paši. Kādas ābeles jau, protams, slimo. Pirms pāris gadiem tās vēl miglojām ar pesticīdiem, bet pēdējos gadus vairs ne, jo tas ir ārkārtīgi dārgi. Ja sāc miglot, beigās vairs neatmaksājas. Tāpēc daži āboli ir tārpaini, daži sapūst, bet no visas ražas tas procents ir ļoti mazs.” Vai sulu te spiež? „Jā, un arī tirgojam, bet neteikšu, ka to pirktu vairāk par augļiem.”

Jaunajiem sākt grūti

Vaicāts, vai ir kas tāds, kas pagastā neapmierina, Normunds teic: „Uz centru nebraucam – tur esmu labi ja reizi gadā. Ceļu no Ēdoles līdz Gudeniekiem tagad sataisīja tā, lai ir izbraucams. Senāk solīja asfaltu, bet tas jau šeit nekad nebūs. Pēdējos gadus kārtīga sniega mums nav bijis, tāpēc ar izbraukšanu lielu problēmu nav, bet, kad ir vajadzība, pagasts ceļus iztīra laikā. Iepirkties braucam tikai un vienīgi uz Kuldīgu.

Gudeniekos cilvēku paliek mazāk, bet ik pa laikam, ja māja ir pārdošanā, kāds rīdzinieks to nopērk. Tomēr kurš jaunais tad mūsdienās grib dzīvot laukos? Esmu dzirdējis, ka daži esot, bet viņi strādā mājās – attālināti. Domāju, ka ar lauksaimniecību vien te jaunie vairs izdzīvot nevarētu. Jābūt vēl kādam peļņas avotam, lai lēnām mēģinātu ko darīt lauksaimniecībā. Uz Gudenieku pusi blakus mums ir lopkopības saimniecība Mauricas, bet uz otru pusi kilometriem neviena cita vairs nav. Šajā galā esam pēdējie. Četrus kilometrus no mums ir Turlava.”