Praktiskā uzņēmējdarbība jau skolā

Skolēnu mācību uzņēmumiem (SMU) pavasaris ir aktīvs periods, kad organizācija Junior Achievement Latvija (JAL) kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko tirdziņus un citus pasākumus, kuros nākotnes uzņēmēji var savas idejas prezentēt un ražojumus pārdot.

Mācību metode
Viena no aktīvākajām novadā ir Kuldīgas Centra vidusskola (KCV) – darbojas astoņi SMU, kuriem jau ir gatava produkcija. Vairāki jaunieši piedalījušies reģionālajos tirdziņos un Citā bazārā Rīgā, gūstot gan pieredzējušu uzņēmēju žūrijas, gan pircēju ievērību un atzinību. Citi produkciju piedāvā internetā, citi vietējā tirgū pēc pasūtījuma. Kā stāsta ekonomikas skolotāja, JAL koordinatore Laura Zariņa, tas ir labs veids, kā uzņēmējdarbības zināšanas saistīt ar praksi.

Izplānot un arī braukt
Šiem uzņēmumiem nav juridiska statusa – tos pārstāv JAL un skola, kurā tie izveidoti. Visbiežāk septembris un oktobris skolēniem ir iedvesmas laiks, kad tiek meklētas idejas. „Stundās pārskatām un palīdzam izdomāt, kā tirgū pietrūkst: ar kādām nepilnībām katrs saskāries, kas nepatīk un ko vajadzētu uzlabot. Tā izkristalizējas vajadzības un iespējas, sākas uzņēmumu dibināšana. Būtībā kādā uzņēmumā iesaistās katrs vidusskolēns. Kā gan var iemācīties braukt ar riteni, ja uz tā neuzkāpj un nebrauc? Kā var iemācīties uzņēmējdarbību, ja ne reizi neesi pamēģinājis darīt? Tā ekonomikas skolotājs piedāvā kaut ar pieri ieskriet sienā, lai saprastu: patīk vai nepatīk, izdodas vai ne.”

Arī godalgas
Raksturojot skolēnu idejas, L.Zariņa norāda, ka virzieni bijuši dažādi un tie galvenokārt saistīti ar individuālajām interesēm un padziļinātajiem mācību kursiem. „Ir tādas skolas, kas Junior Achievement pasākumos mērķtiecīgi iet uz godalgām. Latvijā tās nevar iegūt ar vienkāršu ražojumu – jābūt īpašai inovācijai vai uzlabojumam. Mācību uzņēmumā skolēns apgūst finanšu plānošanu un analīzi, prasmi darboties komandā, iegūst biznesa kontaktus un saprot, kas ir izdevīgs piedāvājums, iemācās ražot, prezentēt un pārdot, gūst pieredzi saskarsmē, darba organizācijā. Var arī kaut ko nopelnīt. Dalība un atzinība ļauj saņemt atlaides studiju programmā, labu ierakstu CV. Tas ir diezgan svarīgi, jo darba devēji bieži vien prasa pieredzi, bet jaunietim ar labu izglītību jau tās uzreiz nav. Taču jāņem vērā, ka lielajos pasākumos dalības maksa ir dārga un skolēni to nevar atļauties. Šeit mūs atbalsta pašvaldība.”

No dabīgiem materiāliem
Viktorija Doniņa ar trim klasesbiedriem nodibinājusi uzņēmumu Spirit Candles, kurā top dabai labvēlīgas sveces no bišu vaska ar interesantu dizainu. Viktorija rada preci, Matildes Spesoto joma ir sociālie mediji, bet Ailijas Garozas un Emīla Einberga pārziņā ir finanses. „Katrs iesaistās un palīdz visā, kas saistīts ar uzņēmumu,” stāsta Viktorija. „Mācību gada sākumā vēl nevarējām izdomāt, ko ražot. Bija doma, ka jābūt no dabīgiem materiāliem un videi draudzīgam. Tā radās ideja par bišu vaska svecēm. Tirdziņos vēl neesam bijuši – gatavojamies festivālam Lido zivis Kuldīgā.”
Matilde no Itālijas šeit mācās skolēnu apmaiņas programmā. Viņa stāsta, ka programma kopumā ir līdzīga, arī itāļu skolās māca uzņēmējdarbību. Bet skolēnu uzņēmumi viņai ir pilnīgi jauna pieredze. Itālijā tādu teoriju apgūst skolā, bet praktisko pusi – vasaras praksē vai ģimenes uzņēmumā. Sveces te ražo kopā, un tā Matilde ārpus stundām ieguvusi labus draugus.

Praktiska un interesanta
Interesanta dizaina gaismekļus ražo SMU Print Lamp. Kupols darināts ar 3D printeri, ir koka pamatne, lampai var mainīt gaismu dažādās krāsās. „Sākumā taisījām koka lampas, tās bija stāvākas un masīvākas,” stāsta Mārtiņš Peniķis. „Tas bija darbietilpīgi, un izdomājām, ka nav vērts mocīties, ja ātrāk var ar 3D printeri.” Aigars Jēkabsons piebilst, ka šis ir tikai sākums – esot doma radīt jaunu dizainu. Jaunieši izvirzījuši trīs galvenos nosacījumus: lai ražojums būtu ērts un praktisks, pielāgojot to lasīšanai, atpūtai utt., videi draudzīgs un lai cilvēki būtu ieinteresēti nopirkt.

No padomjlaika karotēm
SMU Peratra gredzenus ar ornamentiem darina no padomju laika galda piederumiem: karotēm un dakšiņām. „Nosaukums nācis no Madagaskaras, kur peratra nozīmē karote,” skaidro lietvedis Roberts Šķēle. „Rudenī bijām tie atsijātie graudi bez idejām. Skolotāja tādu gredzenu jau bija redzējusi un ierosināja domu attīstīt. Novadā jaundzimušajiem tiek pasniegtas sudraba karotītes. Kāpēc gan netaisīt gredzenus? Tā pievērsāmies šai idejai.” Vadītāja ir Estere Komisāre, bet ražojuma kvalitāte ir meistares Megijas Bumbieres rokās. „Ielieku karoti skrūvspīlēs, nozāģēju galu un saliecu,” Megija raksturo, viņasprāt, vienkāršo procesu. Kolēģiem gan tā nešķiet – vieglāk padodas plānot un rēķināt. „Tāpēc jau uzņēmumus veido vairāki, jo katram ir sava joma. Pagaidām veco laiku karotes un dakšiņas mums mājās krājumā ir, gan jau vēl ir citiem. Neesam domājuši, cik ilgi uzņēmums pastāvēs. Pēc skolas droši vien neturpināsim, jo būs citas intereses, bet pieredze būs.”

Uzticība, atbildība, partnerība
Arī uzņēmuma Warmy meitenēm Paulai Urbanovičai, Paulai Katei Tomsonei un Katrīnai Munkevicai ideju neesot bijis, līdz kādā jauniešu pieredzes apmaiņā dzirdējušas veiksmes stāstus, kā prasmes un vaļasprieku pārvērst uzņēmējdarbībā. Radies Warmy, kas ražo ausaiņus – gan vienkāršus, gan elegantus adījumus, kas frizūru neizjauc, bet ausis aukstā laikā silda. Meitenes tos reklamē sociālajos tīklos. Piedalījušās reģionālajos tirdziņos, arī Citā bazārā Rīgā. Pircēju interese esot atšķirīga: katrs nenovērtē, ka tas ir individuāls roku darbs. „Tie, kas paši nav to darījuši, domā, ka tādu uzadīt ir diezgan viegli,” stāsta meitenes. „Bet ir diezgan sarežģīti – pērlīšu piešūšana vien prasa pāris stundu. Arī uzņēmuma dibināšanai un biznesa plānam vajadzēja daudz laika un zināšanu, lai visu sīki aprēķinātu. Nebija ne jausmas, cik un kur nopelnīsim. Svarīga arī partnerība. Mēs viena otrai uzticamies, ka viss tiks izdarīts. Ja esam uzlikušas mērķi uzadīt katra desmit, tad arī noteikto skaitu noteiktā laikā uzadām. Mums ir pasūtījumi, un klienti nevar gaidīt.”