Forums, kas iedvesmoja

Lai runātu par konkurētspēju, biznesa veiksmes stāstiem, enerģētikas perspektīvām, pārejot uz saules, vēja un citu atjaunīgo resursu izmantošanu, kā arī birokrātijas mazināšanu un viedu pieeju pilsētu attīstībai, Kurzemes biznesa forums Ventspils koncertzālē Latvija pulcēja vairāk nekā 150 uzņēmēju, publiskā sektora pārstāvju un nozaru ekspertu.

Forumā bija četras tematiskas daļas: iedvesmas stāsti, seminārs par Latvijā ražotas enerģijas eksporta iespējām un divi diskusiju paneļi. To organizēja Ventspils pašvaldība kopā ar Kurzemes plānošanas reģionu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteri. Pasākumu vadīja televīzijas un radio darbinieks, producents, žurnālists Pauls Timrots, savukārt semināru par enerģijas eksportu – LTRK valdes priekšsēdis Jānis Endziņš, bet sarunu par īstermiņa izaicinājumiem uzņēmējdarbībā – LTRK viceprezidents, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents un Ventspils Augstskolas padomes priekšsēdis Kristaps Klauss.

Ventspils – ceļā uz daudzveidīgu ekonomiku

Forumu atklāja Ventspils domes priekšsēdis Jānis Vītoliņš un ekonomikas ministre Ilze Indriksone. J.Vītoliņš stāstīja par pašvaldības nozīmi laikā, kad ģeopolitiskās situācijas ietekmē Ventspils ostas apgrozījums ir dramatiski samazinājies un jāmeklē jaunas iespējas. Pašvaldība centusies apstrādes rūpniecību atbalstīt ar ieguldījumiem infrastruktūrā un privāto investīciju piesaistē. Tagad jau 90% Ventspils rūpnieciskās produkcijas tiek eksportēti, un tas liecina par konkurētspēju.
Iecerēts veidot industriālo parku, iegūstot Eiropas Atveseļošanas fonda finansējumu. Potenciālu Ventspils saredz arī vēja parku apkalpošanā un nākotnes enerģijas – ūdeņraža un bioetanola – ražošanā.
I.Indriksone izcēla centienus samazināt birokrātisko slogu, vienkāršot nodokļu samaksu un īpašuma attīstīšanu. Galvenie veiksmīgas uzņēmējdarbības faktori, pēc ministres vārdiem, ir cilvēks, finanses un produktivitāte, t.sk. tehnoloģijas, zināšanas un prasmes.

Iedvesmas stāsti

Pieredzē dalījās uzņēmēji, kas spējuši ielauzties globālajā tirgū un ieguvuši starptautisku atpazīstamību.
Kopējais vadmotīvs – nekad nepadoties, meklēt atšķirīgas metodes, būt labākajam savā jomā, dalīties ar idejām, būt atvērtam, uz sadarbību vērstam.
SIA Azeron līdzdibinātājs Jānis Kulbārdis stāstīja, kā nodrošināt eksportu uz vairāk nekā 100 valstīm bez braukšanas komandējumos. Azeron ir Ventspilī bāzēts inovatīvu, ergonomisku videospēļu aksesuāru ražotājs. Katra prece radīta pēc individuāla pasūtījuma, detaļas ražojot ar vairāk nekā simt 3D printeriem un pēc tam tās saliekot ar rokām. Daudzi uzņēmuma klienti ir pasaulē pazīstami spēlētāji, jūtūberi ar tūkstošiem un miljoniem sekotāju. Tieši interneta viedokļu līderi veicinājuši uzņēmuma straujo atpazīstamību. Ir bijis izaicinājums – vai ražošanas apjoma nodrošināšanai meklēt ārējās investīcijas, tādējādi zaudējot laiku, jo tirgus šajā jomā ir ļoti dinamisks. Uzņēmums izvēlējies citu ceļu – sākt ar mazu apjomu, bet strādāt ļoti ātri. Sākot pirmo tirdzniecības sesiju globālajā tīmeklī, četrās minūtēs bijis 220 pasūtījumu par 50 tūkstošiem eiro. J.Kulbārdis dalījās pieredzē arī par kļūdām, neveiksmēm un to pārvarēšanu. Lielu uzsvaru uzņēmums liek uz ātru apkalpošanu – klienta problēma jāatrisina vienas darbdienas laikā! Šāda pieeja rada uzticamību un vēlmi sadarbību turpināt.
Inovāciju uzņēmuma InPass līdzīpašnieka Raivja Ekšteina sarunas tēma bija No veiksmes un neatlaidības līdz zinātnei un inovācijām. InPass rada risinājumus un sistēmas uzņēmumu darba efektivitātes uzlabošanai, tai skaitā darba laika uzskaitei, telpu klimata uzraudzībai un datu digitalizācijai, palīdz ražošanas uzņēmumiem. Savā attīstībā InPass izmantojis Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera atbalstu. R.Ekšteins atzina, ka panākumu atslēga ir neatlaidībā: „Ja sāc peldēt, ir jāizpeld – nav jau variantu.” Pēc uzņēmēja teiktā, baidīties no nezināmā ir dabiski, bet, jo ātrāk tiek rastas atbildes, jo vairāk bailes mazinās un aug gatavība jauna līmeņa un lielāka mēroga projektiem. Svarīgi būt ne tikai atšķirīgam vien – jābūt savā jomā labākajam.
Ar atziņu par atšķirīgas pieejas nozīmi vienisprātis bija uzņēmumu Cube, Aerodium Technologies
un Beat The Storm līdzdibinātājs Ingus Augstkalns. Vārds Aerodium komentārus neprasa – tas ir viens no pasaulē vadošajiem vēja tuneļu ražotājiem, nozares pionieris, līderis nestandarta vēja tuneļu tehnoloģijās šovbiznesā. Būt atšķirīgam, uzņēmēja vārdiem, ir grūti, jo prāts sliecas atbalstīt pazīstamas metodes, un jaunas idejas pirmā fāze vienmēr ir noliegums – darot ko jaunu, ir lielāka iespēja kļūdīties. Tomēr konkurentu, kurš ir priekšā, kuram ir lielāka pieredze un iemaņas, nevar apsteigt, ejot pa to pašu ceļu. Aerodium izrāvienā īsceļu un ietaupījuma meklējumi bijuši izšķiroši. Tagad galvenie konkurenti Vācijā un ASV jau ir gatavi pirkt Latvijas uzņēmuma tehnoloģijas. Savukārt zīmols Beat the Storm darbojas jaunā sfērā – izklaides industrijā, kam masveidībā, lielas apmeklētāju plūsmas nodrošināšanā un pakalpojuma pašizmaksā ir savas prasības. Tagad tehnoloģijas tiek izmantotas piedzīvojumu parkā Universe Dānijā.
Iedvesmas stāstu sadaļu pabeidza uzņēmuma Blue Shock Race vadītājs Artis Daugins. Uzņēmums dibināts 2014. gadā Liepājā, tas specializējas elektriskajos kartingos, piegādājot ātrākos šī veida transporta līdzekļus pasaulē. Tāda kartinga prototips radīts 2015. gadā. Turpmāk celtas elektrokartingu halles, rīkoti čempionāti, attīstīts eksports. Pērn Blue Shock Race savus ražojumus trīs miljonu eiro vērtībā piegādājis vairāk nekā 35 valstīs: Japānā, Meksikā, ASV, Puertoriko, Dienvidkorejā, Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Saūda Arābijā un citviet. A.Daugina emocionāli piesātinātais stāsts bija par neatlaidību un ļoti smagu desmit gadu darbu. Daudz kas darīts paša rokām un ar nestandarta pieeju. „Robežas ir tikai galvā – bērnībā tiku radināts pie smaga darba laukos, un tas noderēja, bet varēju arī tagad vēl ganīt cūkas,” atzina uzņēmējs.

Atjaunīgie resursi – enerģija eksportam un pievienotā vērtība

Par Latvijā ražotas enerģijas eksportu runāja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska, Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektore Lāsma Līvzeniece, Latvenergo valdes loceklis Kaspars Cikmačs un Ventspils ostas vadītājs Imants Sarmulis. R.Zīle iezīmēja virkni problēmu, it īpaši par atkrastes (jūrā izvietoto) vēja elektrostaciju attīstību. Atzīstot nozīmīgo eksporta potenciālu, politiķis mudināja nepārsteigties, izvērtēt ieguvumus biznesam un publiskajam sektoram, veicinot tādu investoru ienākšanu, kas ne tikai kāpinātu enerģijas ražošanu un eksportu, bet arī būtu gatavi ilgtermiņa ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, dotu pievienoto vērtību.
L.Kurevska informēja par zaļo kursu un iespējām enerģētikā, iezīmējot vairākus aspektus: komerciālo izdevīgumu (finanšu pieejamību), tīkla pieejamību (kas nozīmē tirgus pieejamību), izejvielu un darbaspēka, arī jaunu tehnoloģiju pieejamību. Tika uzsvērtas vēja enerģētikas priekšrocības, izmantojot gan krasta, gan atkrastes potenciālu, kā arī iezīmēti konkrēti plāni, t.sk. 9. maijā parakstītais sadarbības memorands cita starpā paredz 750 km Vācijas–Baltijas kabeli.
L.Līvzeniece iezīmēja vēja enerģētikas plānus: pašlaik jauda ir 137,4 MW, bet līdz 2030. gadam tai jāsasniedz 800 MW. Kopējais vēja elektrostaciju (torņu) skaits šogad ir 112, savukārt līdz 2030. gadam prognozēts pieaugums līdz 660 (no tiem 250 jūrā, kas turklāt saražotu vairāk elektroenerģijas).
K.Cikmačs informēja par Latvenergo stratēģiju un jaunajiem elektrības avotiem, tai skaitā par kopuzņēmumu Latvijas vēja parki.

Kas liedz augt straujāk?

Ekonomikas ministre I.Indriksone, Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs, Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un SIA Baltijas Elektro sabiedrība valdes priekšsēdis Edgars Bergholcs, SIA VK tranzīts valdes priekšsēdis Renārs Pūce un SIA Abavas dārzi valdes loceklis Mārtiņš Barkāns diskutēja par uzņēmējdarbības tuvākajiem uzdevumiem un apstākļiem, kas liedz augt straujāk un eksportēt. Uzsvērts gan ambīciju trūkums, gan pārmērīgais normatīvisms un birokrātija, tomēr viena un vienkārša atbilde netika rasta.

Viedas pilsētas viediem cilvēkiem

Sarunā par viedajām pilsētām piedalījās automatizācijas risinājumu uzņēmumu grupas Echoo Group/BISS līdzīpašniece Annija Eizernama, uzņēmuma Red Frog līdzdibinātājs, VAS ES Metacity projekta vadītājs, asociācijas VRARA Baltics viceprezidents Toms Žunna, LMT inovāciju ekosistēmu daļas vadītāja Elīna Lidere, Grupas 93 vadītājs un starptautiskā pilsētplānošanas pasākuma Mad City Rīga dibinātājs Neils Balgalis, kā arī pilsētplānotājs un izpilddirektors atvērto inovāciju kustībā VEFresh Rīga Viesturs Celmiņš. Viņi aptvēra plašu tematisko loku no pilsētplānošanas, sabiedrības iesaistes un tehnoloģiju viedokļa. Jautājumi skatīti no dzīvojamo ēku līdz pilsētas un pat globālam mērogam.