Vīriem čemodāns, sievām somiņa

Veterānu basketbola turnīrā Čemodāna kauss Kuldīgā vīriešiem uzvarējusi komanda no Salacgrīvas, sievietēm – no Tukuma. Mājinieces, Ģertrūdes spēlētājas, ieguva 3. vietu, bet soda metienos kuldīdznieces palika nepārspētas un izcīnīja 1. vietu.

Īsumā atskatoties vēsturē, sākumā vīrieši sacentušies par ceļojošo Čemodāna kausu, vēlāk aicinātas pievienoties sievietes, un viņām tapusi sava ceļojošā somiņa. 16. novembrī turnīru rīkoja basketbola klubs Ģertrūde, viesos uzņemot četras vīriešu un divas sieviešu komandas.

SPĒLE, KAS AIZRAUJ

Kurzemnieks aprunājās ar vairākām Ģertrūdes spēlētājām. Madara Matrevica sieviešu komandai pievienojusies nesen: „Esmu bijusi uz pāris treniņiem, un šīs man kopā ar meitenēm būs pirmās spēles. Agrāk spēlēju volejbolu, trenējos vieglatlētikā, bet basketbols bijis ļoti mīļš jau kopš bērnības. Mani uzrunāja Una Birzniece, un nodomāju, kāpēc gan nepamēģināt.” Madara uzskata, ka šādi turnīri ir vajadzīgi, jo kustībām jābūt jebkurā vecumā. „Man prieks par Ģertrūdes meitenēm, ka viņas basketbolu Kuldīgā uztur. Sievietēm ar komandu sporta veidiem šeit ir pašvaki. Esmu spēlējusi arī meiteņu telpu futbola komandā Nikers, bet, tā kā nebija pilna sastāva, tā izjuka.”

Ligita Terpa basketbolu spēlējusi kopš skolas laikiem: „Mums ir ļoti labs kolektīvs, tāpēc arī gribas joprojām spēlēt. Tā ir iespēja izkustēties, un nav rutīnas: darbs – mājas. Ik pa laikam dodamies uz sacensībām.”

Atbalstīt komandas biedrenes ieradusies Madara Dārzniece, kura traumas dēļ laukumā palīdzēt nevarēja: „Paretam vēl uzspēlēju, bet vairāk esmu pievērsusies regbijam. Arī šis sporta veids mani aizrauj – ir atļauta kontaktcīņa, vairāk dabū izskrieties. Pāreja no viena veida uz otru bija viegla, jo arī tā ir bumbas spēle un regbijā atļauts daudz vairāk nekā basketbolā.” Basketbolā Madarai paticis pretinieces apspēlēt: „Bet es labi sapratu, ka nespēlēju tādā līmenī, lai tiktu izlasē. Izdomāju pamēģināt citu sporta veidu. Tolaik man bija 35 gadi. Regbiju spēlēju gadu, iekļuvu nacionālajā izlasē un aizbraucu uz pirmo Eiropas čempionātu.”

KĀ JAUNĪBĀ

Palīdzēt kuldīdzniecēm ieradušās Ina Zelča un Angelika Šteinberga no Rīgas. Turnīrā abas jūtoties tā, it kā būtu atgriezušās jaunībā. Ina: „Abas ar Angeliku spēlējām jau skolā, trenējāmies sporta skolā. Pēc profesijas esmu sporta pedagoģe, bet pašlaik tajā nestrādāju. Tomēr ir prieks šajā vecumā uzspēlēt.” Angelika papildina: „Ina pēc skolas tajā visā aizgāja profesionālāk, man basketbols palika hobija līmenī. Esam priecīgas, ka mūs uzaicināja un varam būt šeit. Manuprāt, veterānu sportam varētu būt lielāks valsts atbalsts. Vīratēvs vecuma grupā 75+ spēlē basketbolu, un viņa komanda brauc uz Eiropas čempionātu, bet visus izdevumus sedz paši. Vīri gados, sirmām galvām, bet ar kādu cīņassparu laukumā!”

Inu aizraujot kustību prieks: „Kad sporto, tas sagādā baudu un prieku. Pēc tās dienas jūt gandarījumu, un tas nekas, ja reizēm sāp roka vai kāja. Tāpat ir prieks par kopā pavadīto laiku.”