Vienmēr bijis lielā cieņā

Kuldīgas novada sporta skola svinīgi sagaidījusi savu 70. gadskārtu. Kuldīgas rajona sporta skola kā Izglītības ministrijas iestāde dibināta 1954. gada 1. septembrī. Pirms tam tā sabiedriskā kārtā darbojās pie kokapstrādes kombināta Vulkāns.

AR SKOLU MŪŽS CIEŠI SAVIJIES

Kas gan būtu sporta skola bez direktoriem? Divus gadus iestādi vadīja Skaidrīte Pīlādze, un bērni sāka trenēties futbolā, volejbolā un basketbolā. Pēc tam uz pieciem gadiem vadības groži nodoti Laimoņa Lagzdiņa rokās. Sporta veidu klāsts papildināts ar riteņbraukšanu, vieglatlētiku, vingrošanu un boksu. Guntis Freimanis skolu vadīja desmit gadus, mācību programmu papildinot ar šahu un galda tenisu. Volejbolisti treniņus sāka arī Skrundā. Jānis Baukšis par direktoru kļuva 1970. gadā un šajā amatā bija līdz pat 2009. gadam.

J.Baukšis bija 11 gadus vecāks par šo skolu un pats sacījis, ka te pagājis teju viss viņa mūžs: 14 gadu vecumā sācis kā audzēknis, tad, aktīvās riteņbraucēja gaitas beidzot, kļuvis par treneri, vēlāk – par direktoru. J.Baukša laikā darbu atsāka dambretes, futbola un basketbola nodaļa, jo kādu laiku tie bijuši bērnu un jauniešu centra pulciņi. Kopš 2010. gada skolu vada Agris Kimbors. Darbību sākusi florbola nodaļa.

Pašlaik te var apgūt deviņus sporta veidus: basketbolu, florbolu, futbolu, volejbolu, riteņbraukšanu, vieglatlētiku, galda tenisu, dambreti un šahu. Ar audzēkņiem strādā 32 treneri.

PIECAS SPORTA BĀZES

1954. gadā kokapstrādes kombināta Vulkāns sporta namā skola izmantojusi vienu telpu, bet tagad tai ir piecas sporta bāzes, ko apsaimnieko 48 cilvēki.

Katrai audzēkņu paaudzei ir savas atmiņas par to, kā trenējušies. Piemēram, 2017. gadā jaunais baseins ar 25 m gariem celiņiem un SPA zonu iemiesojis katra kuldīdznieka sapni. Pārmaiņas piedzīvojis arī Kalna ielas sporta komplekss. 2008. gadā atklāta vieglatlētikas manēža Dzirnavu ielā, pēc gada skolas pārziņā nodots sporta nams Virkas ielā, halle Piltenes ielā un Antona Grundmaņa stadions, kur 2017. gadā izveidots laukums ar mākslīgo zālienu. No 1977. līdz 1996. gadam sporta skola apsaimniekoja arī Īvandes muižu, kur tika organizētas sporta un atpūtas nometnes.

MAZĀ PILSĒTĀ – VISAUGSTĀKĀS RAUDZES SPORTISTI

Daudzi audzēkņi šajos gados spējuši sasniegt ne tikai Eiropas, bet arī pasaules līmeni. Guntis Osis – vieglatlēts, bobslejists – olimpiskajās spēlēs Kalgari bobsleja četriniekos izcīnījis 3. vietu. Kuldīgas vārdam tālu pasaulē lika skanēt arī bobslejists Jānis Miņins, pasaules čempioni riteņbraukšanā Emīlija Sonka-Putniņa un Romans Vainšteins, riteņbraucēji Krists Neilands un Andris Reiss, šķēpmetēja Inga Kožarenoka-Šņoriņa, soļotājs Inguss Janevics, pludmales volejbolists Jānis Šmēdiņš ar daudziem sasniegumiem un 3. vietu olimpiskajās spēlēs Londonā, šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola, futbola tiesnesis Andris Treimanis, pludmales volejbolists Kristians Fokerots, kuram šogad Eiropas čempionātā 1. vieta.

NOTURĪGAS TRADĪCIJAS

Kuldīgas novada sporta skolai ir vairākas tradīcijas. Viena no tām – izlaidums. Pasākumā Jaunatnes sporta laureāts jaunieši tiek sumināti par panākumiem Latvijā, Eiropā un pasaulē. Notiek dažādi turnīri, piemēram, D.Reiznieces-Ozolas balvas izcīņa šahā, Kurzemes kauss volejbolā, Roberta Reimaņa piemiņas kausa izcīņa galda tenisā, Jāņa Baukša piemiņas kausa izcīņa riteņbraukšanā, Albertam Leimanim veltītas sacensības vieglatlētikā, starptautiskās vieglatlētikas sacensības telpās Kuldīgas Katrīnas kauss, un kopš 2008. gada sporta skola pārņēmusi pusmaratona organizēšanu.

(Izmantota sporta skolas informācija.)

TRENERI – LIELAIS ATBALSTS

Pirmā direktore S.Pīlādze attāluma un veselības dēļ nevarēja ierasties, bet bija atsūtījusi laba vēlējumus. Viņa par sportistu gaitām interesējoties joprojām, priecājoties par uzvarām un skumstot par zaudējumiem. Sākot iestādi vadīt, skolai atvēlētas dažas telpas, trenējušies trīs sporta veidos. Lielais balsts direktores darbā bijuši treneri Raimonds un Ērika Kramzaki, Visvaldis Vilce, Heinrihs Freimanis, kuri strādājuši, stundas neskaitot. S.Pīlādzei divos gados izdevies panākt to, ka skola pārcelta uz plašākām telpām Kalna ielā – uz bijušo kinoteātri.

KOMBAINS TĀ ARĪ NEIEBRAUCA

Direktors G.Freimanis dalījās atmiņās: „Vienu spilgtāko brīdi nevarēšu pateikt, jo tie bija dažādi. Ar sporta skolu esmu bijis saistīts 12 gadus, bet ar Kuldīgu – visu mūžu. 1953. gadā pabeidzu vidusskolu, un tad sporta skolas vēl nebija. Aizgāju uz Fizkultūras institūtu un uzzināju, ka šeit nodibināta sporta skola. Padomju laikos bija savi likumi, sava kārtība: pēc institūta beigšanas divi obligātie gadi jānostrādā kādā vietā, kur esi norīkots. Man tika Talsu rajons. Pēc tam pārcēlos uz Kuldīgu. Šeit sports vienmēr bijis lielā cieņā. Galvenais sporta veids tolaik bija futbols, jo Vulkāna komanda pat aizgāja līdz 3. vietai republikā. Populārs bija arī basketbols, volejbols. Līdz tam visi trenējās Vulkāna mazajā zālītē. Kad sāku strādāt, sporta skola bija Kalna ielā, vecajā kinoteātrī. Tur jau treniņus aizvadīja volejbolisti un basketbolisti. Lielajā zālē apsildīšanai ierīkojām četras metāla krāsnis.

Institūtā beidzu peldēšanas specialitāti un nodomāju, ka vajadzētu ierīkot baseinu arī šeit. Pēc izmēriem tas atbilda Daugavpils baseinam. Nebija ūdens filtru, ne arī tādu ekstru, kādas ir šodien, bet peldēt varējām.

Šodien ar nometnēm ir problēmas: par tām maksā vecāki, un viņi nekādi bagātie nav, tāpēc ilgstošas nometnes nevar notikt. Toreiz caur arodbiedrībām varējām rīkot 24 dienas – tas bija ievērojams laiks.

Centāmies sporta bāzes palielināt. Lauktehnikā grāmatvedis bija Grundmanis – ļoti aktīvs, sportam veltīja visu brīvo laiku. Viņš izcīnīja to, ka Lauktehnikā ierīko lauksaimniecības demonstrāciju zāli. Vienīgā no lauksaimniecības lietām bija lielās durvis, pa kurām varēja iebraukt kombains. Tajā zālē gan neviens kombains neiebrauca – tā kļuva par sporta skolas zāli, un mums palielinājās iespēja organizēt valsts mēroga sacensības. Par tādām sporta bāzēm kā šodien varēja tikai sapņot.”

MŪSĒJIE – OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS

Tagadējais direktors A.Kimbors, arī absolvents un treneris stāsta: „Direktors Jānis Baukšis man ir atmiņā daudziem kopā pavadītajiem gadiem, viņa padomiem. Sporta skolas nozīme ir nenovērtējama. Dažādos laikos tā bijusi kā sabiedrības integrācijas platforma, kur sanāk bērni no dažādām ģimenēm. Vieniem tā bija vieta, kur aizmukt no nepatikšanām skolā vai mājās, citiem bija skaidra vēlme tiekties pēc augstākiem sasniegumiem. Mēs darām ļoti labu darbu – stiprinām vietējo kopienu. Gribētos pieminēt Skrundu – tai ir spēcīga volejbolistu kopiena. Arī citur novadā esam daudz darījuši, lai stiprinātu veselīgu dzīvesveidu. Kuldīgas novadā ļoti daudz ģimeņu ir saistītas ar sporta skolu. Par absolventiem priecājamies.

Sporta skolai nav tikai audzināšanas un sabiedriskā funkcija, ir arī augsti sportiski mērķi, un 70. gadskārtā jau var palielīties: no 1996. līdz 2021. gadam katrās vasaras olimpiskajās spēlēs ir startējis kāds sporta skolas absolvents. Kuldīgas novads nav pati lielākā vieta, bet mums ir pasaules līmeņa zvaigznes. Ir liela cerība, ka kāds no mūsējiem varētu startēt arī Losandželosā.

Kā visām skolām, nākotnes izaicinājumi ir arī mums, bet mēs nebaidāmies. Kopā ar pašvaldību mums ir plāni, kā sporta dzīvi Kuldīgā uzlabot.”

Pasaules čempioni un medaļnieki

Pasākumā bija arī divi pasaules čempioni riteņbraukšanā: Emīlija Sonka-Putniņa (1964. gadā) un Romans Vainšteins (2000. gadā, arī Atlantas, Sidnejas un Atēnu olimpisko spēļu dalībnieks). R.Vainšteins: „Gribu pateikt lielu paldies tiem, kuri mani noņēma no ielas, īpaši Jānim Baukšim. Viņš iemācīja braukt ar riteni, iemācīja dzīves vērtības, izaudzināja mani par tādu cilvēku, kāds esmu, ar visiem maniem panākumiem. Paldies arī trenerei Dzintrai Vaivadei, pie kuras sāku sporta gaitas vieglatlētikā. Paldies visai sporta saimei Kuldīgā!”

E.Sonka-Putniņa: „Esmu Kuldīgā dzimusi un par kuldīdznieci arī sevi uzskatu. Vectēvs mammu iesēdinājis kulbā un no Alsungas vedis uz šejieni. Jutos pārsteigta, cik liela ir sporta skolas nozīme, jo agrāk tā tāda nebija. Te visi viens otram palīdz. Man nebija neviena, kas Kuldīgā palīdzētu, taču zināju, ko man vajag, gāju un atbildīgajiem prasīju. Sportistam jābūt tādām īpašībām kā neatlaidībai un mērķtiecībai. Dzīvē daudz esmu sasniegusi ar neatlaidību. Šodien sekoju līdzi tam, kas sportā notiek. Mazmeitai Annai prieks sportot iedots jau kopš bērnības, un tagad viņa ir precējusies ar basketbolistu Dāvi Bertānu, kurš pārstāv Apvienoto Arābu Emirātu klubu Dubai, kas Eiropā spēlē Adrijas līgā.”

Pludmales volejbolists Jānis Šmēdiņš (3. vieta Londonas olim-piskajās spēlēs. 19. vieta Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, 2015. gada Eiropas čempions, 2013. gadā 1. vieta Starptautiskās Volejbola federācijas pasaules rangā): „Gribētu, lai šoreiz godina trenerus un pārējos, jo sportisti savus nopelnus jau saņēmuši medaļu veidā. Arī es esmu dzimis Kuldīgā, tikai tagad dzīvoju citur, bet ar sirdi vienmēr esmu te. Prieks, ka sportā varu pārstāvēt to augstā līmenī.”

Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) treneris Andris Treimanis: „Dzīvojam laikā, kad pasaulē notiek trakas lietas. Čempionu medaļas nav galvenais – svarīgākais ir izaudzināt veselīgu jaunatni ar stingru mugurkaulu, ar disciplīnu. Tāda noteikti būs gatava pārstāvēt savu pilsētu, novadu, valsti. Sporta skola man asociējas ar foršu laiku ar draugiem. Mana gadagājuma absolventiem noteikti ir asociācijas ar Kalna ielu, pagraba ģērbtuvēm, kas tur bija pirms baseina. Spilgti atmiņā iespiedusies kurtuve ar oglēm: sporta skola bija pagrabstāvā, bet kurinātāji ārpusē pīpēja, bija kādas veču sarunas.”

Sveicienu bija atsūtījis bobslejists Jānis Miņins (Turīnas olimpiskajās spēlēs 6. vieta divniekos, 10. vieta četriniekos): „Neesmu Latvijā, taču skolas darbiniekus, trenerus sirsnīgi sveicu un saku lielu paldies par pirmajiem soļiem manā sporta karjerā.”

Volejbola trenere Rasma Zeberliņa ir priecīga par tikšanos ar audzēknēm: „Kopā mēs turamies. Runājam par satikšanos vasarā, manā vārdadienā. Sākuma laikos nebija slikti – varējām daudz izbraukāties pa sacensībām. Tagad to nevar, jo dalības maksu pārsvarā sedz vecāki. Nometnes bija labs laiks, jo bērniem pašiem arī istabas jāmazgā, gultas jāklāj. Vairums mājās jau to nedarīja.”

Novadniece, Latvijas Volejbola federācijas jaunatnes sacensību koordinatore Sandra Budkēviča: „Šovakar esmu trīs vienā (smejas) – esmu arī absolvente. Kā audzēknei atmiņā ir braucieni uz sacensībām, gatavošanās tām. Mēs bijām ļoti laba komanda – gandrīz vienmēr cīnījāmies par godalgotām vietām. Uz sacensībām braucām ar tādu mazu velniņu iekšā, ka zemāk nolaisties nedrīkstam. Fantastiskas bija nometnes Īvandē. Novēlu katram bērnam tādu Īvandi piedzīvot.”

Ar Kuldīgas novada sporta skolas 70. gadskārtas balvu apsveikti:

 bijušie treneri: Rasma Zeberliņa (volejbols), Dzintra Vaivade (vieglatlētika; mācību daļas vadītāja), Dainis Lodiņš (vieglatlētika), Tamāra Vilerte (šahs), Ainars Zankovskis (volejbols Skrundā), Vijars Švānbergs (volejbols Skrundā), Edgars Brūveris (vieglatlētika Alsungā), Sandra Budkēviča (volejbols; mācību daļas vadītāja), Andris Šmēdiņs (volejbols), Gvido Treimanis (futbols), Silvija Vidovska (vieglatlētika), Modris Rubenis (metodiķis), Normunds Ķīvītis (vieglatlētika), Indulis Laškovs (volejbols), Mārtiņš Štofregens (basketbols), Mareks Maļinovskis (riteņbraukšana);

 darbinieki: Valda Pole-Āboliņa, Rita Kļaviņa, Edmunds Āķītis, Ilze Burkevica, Mareks Maļinovskis, Aleta Jonele, Ineta Megne, Dzintra Freimane, Āris Lakševics, Aina Baumane, Ņina Grīnvalde.