08:48 - 13.11.2023
Ar pilnu jaudu ir iesācies Latvijas florbola čempionāts 1. līgā, un komanda Kuldīgas NSS/Linde grupa ir gatava cīnīties par katru punktu kopvērtējumā. Par plāniem stāsta komandas vadītājs IVO SOLOMAHINS.
Atgādini, uz kādas nots beidzāt aizvadīto sezonu! Kad sākāt gatavoties jaunajai?
Piedalījāmies lielajā finālā arēnā Rīga. Papildlaikā piekāpāmies Grobiņas komandai. Sanāk, ka otro gadu iekļuvām lielajā finālā un zaudējām tieši papildlaikā. Šogad vajadzētu tam tikt pāri. Pēc tam spēlētājiem divus mēnešus bija atpūta. Jūlija beigās atkal sākām kustēties. Bija pārbaudes spēles. Piedalījāmies turnīrā Ādažos, divās dienās aizvadījām piecas spēles un izcīnījām pirmo vietu. Esam jaunajai sezonai sagatavojušies – nav tā, ka sēžam tikai uz pagājušā gada lauriem.
Kāds ir komandas uzdevums?
Tāds pats kā pagājušajā gadā – labi nospēlēt pamatturnīru un kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Pagājušajā gadā tās sākām ar ceturtdaļfinālu, pēc tam bija pusfināls un fināls. Ja regulāro sezonu beidz pirmajās divās vietās, tad izslēgšanas spēles sāk ar pusfinālu.
Tad svarīgi ir iekļūt pirmajās divās vietās.
Godīgi sakot, īsti nevar pateikt, vai tas ir tik svarīgi. Kāpēc? Pagājušajā gadā izteikti spēcīga bija Liepājas komanda Kurši – regulāro čempionātu pabeidza pirmajā vietā. Tā dabūja gaidīt pretinieku pusfinālam, jo ceturtdaļfinālā spēlēja Grobiņa un Valka. Bija vajadzīgas septiņas spēles, lai noskaidrotu uzvarētāju. Tās vienā nedēļā nevar izspēlēt, bija vajadzīgas vismaz trīs. Liepājniekiem sanāca pagara pauze. Beigās pusfinālā Kurši no Grobiņas dabūja pa mizu trīs spēlēs, jo nespēja ieiet atpakaļ spēļu ritmā. Tāpēc nezinu, vai tā ir labi. Labāk būt sacensību ritmā, kad cīnies par katru punktu. Taču aspekti varbūt dažādi. Citam varbūt tajās trīs nedēļās, kas jāgaida, lai uzzinātu pretinieku, spēlētāji var sadziedēt mazas traumas. Kuldīdznieki abus gadus ir cīnījušies no ceturtdaļfināla, un esam bijuši spēļu ritmā.
Vai ir izmaiņas čempionāta norisē?
Nē, tāpat spēlē Austrumu un Rietumu grupā. Vēl dalās A un B klubi. A ir tie, kuri nav virslīgas fārmklubi, savukārt B tādi ir. Tagad kopējo tabulu veido vidējie izcīnītie punkti.
Kā komandai sākusies jaunā sezona?
Esam aizvadījuši piecas spēles: izcīnītas četras uzvaras, ir viens zaudējums. Pirmās četras bija diezgan pārliecinošas, ar maz ielaistiem vārtiem – vidēji trīs četriem. Tā ir laba aizsardzības spēle. Daudz vārtu iemetam. Labi, ka zaudējums bija sezonas sākumā, jo tas mazliet ļauj pārdomāt. Treneris var parādīt videoierakstus, pie kļūdām pastrādāt vairāk. Tāpat kā iepriekš aizvadām gan mājas, gan izbraukuma spēles. Tagad viena bijusi mājās, pārējās izbraukumā.
Daudzas komandas un klubi norāda, ka izmaksas aug – grūti tikt ar visu galā. Kāda situācija ir jūsu florbola klubā?
Mums ir tieši tāpat – bikses jāsavelk ciešāk. Klubam ir uzticīgi atbalstītāji. Paldies viņiem par to! Viņi situāciju saprot un palīdz. Turpinām darboties: mums jau citu iespēju nav – pastāvam tikai ar atbalstītāju un pašvaldības finansējumu. Neviens amatieru klubs citādi nepastāv.
Komandai mazliet mainījies nosaukums.
Tā ir. Komandai ir ģenerālsponsors, un tas minēts nosaukumā, lai atbalstītājiem būtu ieinteresētība, ka tiem ir sava komanda.
Vai, rīkojot mājas spēli, jums uzdoti kādi pienākumi, kam noteikti jābūt?
Uzņemot mājas spēles, prasības ir minimālas, un tās varam izpildīt. Taču kā komandas vadītājam gribas spēli atspoguļot citādi, padarīt populārāku. Mums ir videotiešraide ar komentēšanu. Nu jau pirmajā līgā esam divi klubi, kas to dara: mēs un Grobiņa. Mums feisbukā ir diezgan daudz sekotāju. Tas ir bonuss. Tagad jau visi zina, ka Kuldīgai būs spēļu tiešraide. Taču katra spēle arī maksā lielu naudu. Uz katru ir fotogrāfs, un arī par viņa pakalpojumiem jāmaksā. Sporta skolas florbola nodaļas audzēkņi spēlētājiem padod bumbiņu, ir sekretariāts, apskaņotājs. Vēl ir augsta dalības maksa pirmajā līgā, jāmaksā arī spēļu tiesnešiem.
Kur Rietumu grupā ir tālākā vieta, kurp jādodas uz spēlēm?
Tā ir Jelgava, Ogre, Rīga – pārējās komandas ir Kurzemē. Izslēgšanas spēlēs iznāk braukt tālāk. Divus gadus pēc kārtas ceturtdaļfinālā esam spēlējuši pret Madonu, abas reizes apspēlējām.
Vai komanda papildināta?
Ir atgriezušies vairāki mani bijušie audzēkņi, kuri spēlēja citās komandās, piemēram, Artūrs Miķelsons, Salvis Sīkmanis, Tomass Alksniņš. Viņi ir no manas 2004. gadā dzimušo audzēkņu komandas, un tā bija ļoti laba. Pēc 9. klases pajuka, jo katrs gāja kur citur mācīties, bet florbolu turpināja spēlēt citā klubā. Viņi komandu pastiprina, jo ir guvuši pieredzi un citiem spēlētājiem tā ir lielāka motivācija. Komandai pievienojušies divi spēlētāji no komandas Kurši – Krists Ķemeris un Marks Kristiāns Puniņš.
Viņi paši mani sameklēja, un es devu iespēju sevi pierādīt. Šogad spēlētāju sastāvs ir pilns.
Un cik tas ir?
Var būt pieteikti 25. Pašlaik ir 24, jo Krists Bergmanis pēc traumas atsāks trenēties. Komandā vēl spēlē puiši no vecā kodola: Niklāvs Ērcītis, Pēteris Birznieks. Niklāvs ir kapteinis un arī rezultatīvākais spēlētājs, savukārt Pēteris ir komandas motors. Arī Rūdolfs Ķīvītis – viņam bija 13 vai 14 gadu, kad jau brauca uz spēlēm līdzi lielajai komandai. 98% ir mūsu novada spēlētāji.
Vai jums ir sadarbība ar 2. līgas komandu Vārme?
Jā, Vārme ir mūsu kluba fārmklubs. Komandas jaunie gūst pieredzi, spēlējot otrajā līgā. Ja spēles nesakrīt, palīdz arī brāļi Svens un Ingmārs Lapčinski, jo viņi ir vārmenieki. Mājas spēles Vārmes komanda aizvada Kuldīgas hallē.
Sporta skolā ir piecas jauniešu komandas. Visi esam saistīti – tikai tā mēs varam pastāvēt. No sporta skolas vecākās komandas ir pievienojušies divi spēlētāji. Vēl daļa nāk pie lielās komandas trenēties papildus.
Kā ir ar treneru sastāvu?
Ar lielo komandu strādā Toms Grinkevičs, bet ar bērniem – Inguss Gailis. Es vairāk pildu menedžera lomu, palīdzu Tomam arī spēlēs. Trešo gadu ir sadarbība ar fiziskās sagatavotības treneri Miku Embrektu.
Kādas ir tavas lielākās grūtības?
Tas ir laiks, ko sev esmu atņēmis. Esmu nonācis pie secinājuma, ka tie ir 25 gadi. Kad pats spēlē, ir citādāk, bet, trenējot gan bērnu komandas, gan 1. līgas vienību, sacensības bija jāizbraukā katru nedēļu. Parēķinot pēdējos desmit gadus, vairāk laika esmu pavadījis sporta zālē nekā mājās.
Pirms diviem gadiem galvā bija tāds kā klikšķis, un kā spēlētājs nogāju no visa nost. Pašam bija arī mikrotraumas. Man ir 37 gadi, un tas vairs nav tā, kā laukumā skrietu 18 gadus veci čaļi. Tu mēģini cīnīties ar viņiem vienā līmenī, jo nedrīksti izkrist.
Izaicinājums ir finansējums, arī labi kadri komandā. Mums ir ļoti labs mikroklimats. Tas varbūt arī tāpēc, ka pagāju malā, jo sapratu, ka reizē nevaru darīt vairākas lietas. Katram komandā ir savs darbiņš. Mums pievienojies Ričards Vēvers – bijušais futbolists, bet tagad nāk uz florbola treniņiem. Ričards atbildīgs par sociālajiem medijiem, viņš spēles filmē, runā tiešraidē. Esmu ļoti priecīgs, ka visu vairs nedaru viens.
Vai viegli darboties mazpilsētā?
Nebūt ne. Mums jau pieaugušajiem ir tikai divas lielās komandas: mēs florbolā un Nikers telpu futbolā virslīgā. Gribētos, lai kāds no lielajiem medijiem uztaisītu sižetu, kā amatieru komandas trenējas un izdzīvo mazpilsētā.
Kas kluba attīstībai vēl nepieciešams?
Finansējumu vienmēr gribas lielāku, jo izdevumi ir milzīgi. Nezinu, vai mums būtu labāki rezultāti, bet komandas spēlētājus varētu nodrošināt ar inventāru, ko viņi pērk paši. Vajadzīgi arī jauni kadri, kuri vēlētos būt treneri tieši šajā sporta veidā. Inguss pirms tam strādāja celtniecībā – es viņu sportā iebīdīju, jo redzēju, ka tā lieta interesē. Arī Toms pabeidza vidusskolu un strādāja celtniecībā. Pamanīju, ka arī viņam patīk un sanāk. Sākumā bija mazliet introverts – palīdzēju viņam atvērties un iebīdīju savā vietā par treneri. Vēl vienu vajadzētu, tad būtu trīs stabili treneri. Par sporta infrastruktūru Kuldīgā nav ko sūdzēties.
Šosezon trešais fināla mēģinājums