Rosināt cilvēkos kustību prieku

Kuldīgas sporta klubā Garāža, piedāvājot funkcionālos treniņus, nesen darbu sākusi trenere ADELĪNA ANNA ZIEMELE. Sirdslieta ir basketbols, un viņa ir arī Kurzemes Radio rīta raidījuma Kūlenis vadītāja.

Pastāsti par nodarbībām, ko vadi!

Viss ir sākuma stadijā. Joma, ko piedāvāšu, ir funkcionālie treniņi, kas domāti spēkam, ātrumam, veiklībai, lokanībai. Man patīk spēlēties ar šīm jomām, jo mērķis ir rosināt kustību prieku, mīlestību pret to. Svarīgi ir attīstīt visas fiziskās īpašības.

Vai esi jau kādu treniņu vadījusi?

Jā, Garāžā pāris nodarbību novadīju. Bet darīju to arī pirms tam divus gadus. Ir izveidojusies grupiņa dāmām, kuras man uzticīgas, mums ir laba sadarbība, un viņas mani atbalstīja pirmajā treniņā Garāžā.

Kur nodarbības notika pirms tam?

Darbojamies brīvā dabā. Tas ir kolosāls veids, kā būt svaigā gaisā, papildu labums veselībai. Mēs joprojām sportojam ārā.

Laika apstākļi ne vienmēr ir atbilstoši.

No lietus vienmēr var paslēpties. Jābūt atbilstošam apģērbam, tad nekas netraucē. Ja grib, tad var!

Kā dalībnieces par tevi uzzināja?

Mazpilsētā informācija aiziet no mutes mutē. Lai arī strādāju tādā nozarē, kur reklāma ir ikdienas viesis, man tomēr nepatīk skaļi runāt. Patīk kopienas izjūta, kas izveidojas, satiekoties cilvēkiem ar līdzīgu enerģiju un domāšanu. Pārceļoties uz Kuldīgu, ieliku sludinājumu, ka var pievienoties tie, kuri grib vingrot un vēl nav atraduši savu treneri vai nav spējuši aktivitātēm saņemties.

Cik liela ir tava treneres bagāža?

Nav liela – nepilni divi gadi. Pagājušajā gadā Rīgas Stradiņa universitāti absolvēju kā veselības sporta speciāliste. Kopš sevi atceros, vienmēr sportoju. Esmu beigusi Ventspils sporta skolu, spēlējusi basketbolu, trenējusies vieglatlētikā, vēlāk darbojos fitnesa industrijā. Sports man nav svešs, un arī visa ģimene ar to ir saistīta, tāpēc turpinājuma izvēle ir loģiska.

Kādi ceļi atveda uz Kuldīgu?

Privātā dzīve (smejas). Es mīlu to, ko daru. Apvienoju divas krasi pretējas jomas: mediju industriju un sporta lauciņu. Man ļoti patīk mazpilsētas šarms un cilvēki. Lai arī mums kā kurzemniekiem sākumā čauliņa ir tāda stingrāka, kad tajā ielauzies, paveras tāda burvība un kolosāli cilvēki! Arī manas treniņu meitenes ir kā otra ģimene. Ar viņām var pieveikt interesantus izaicinājumus.

Vai esi stingra trenere?

Neesmu. Treniņos manas dullās idejas meitenes vairs nepārsteidz. Stingra vairāk esmu tajos brīžos, kad tas ir nepieciešams, kad jūtu, ka kāds var izdarīt vairāk.

Kāds ir tavs vērojums: vai esam slinki, mums patīk sēdēt uz dīvāna un izdomāt visādas atrunas, lai nebūtu jāiesaistās?

Statistika gluži neliecina par to, ka esam aktīvākie sportotāji Eiropā, pasaulē, bet neesam arī pašā apakšgalā. Skatoties ikdienā, neliekas tik traki. Jā, dzīvesveids mums ļoti steidzīgs. Nevaram visu paspēt, īpaši biroja cilvēki, kuri astoņas stundas spiesti sēdēt. Manuprāt, nepieciešama plašāka izglītošana, ka arī savā darba vidē var izkustēties. Var reizi stundā piecelties un vismaz piecas minūtes izvingroties. Tas jau palīdz veselībai. Bieži vien meklējam dažādas atrunas tam, kāpēc nevaram. Mums ir daudz rūpju, un es saprotu, kāpēc atrunas tiek meklētas. Taču stundu dienā veltīt sev ne tikai varam, bet tas ir arī nepieciešams. Mobilajās ierīcēs dienā pavadām daudz laika – vairumam tās ir trīs stundas dienā. Tad nu vienu tiešām var veltīt sev, pilnvērtīgi kustoties, esot fiziski aktīvam. Enerģija vairo enerģiju. Ja būs pārvarētas pirmās trīs reizes, cilvēks sapratīs, kāpēc to dara, kāpēc to turpināt. Tad arī laiks atradīsies.

Vai labāk sportot individuāli vai grupā?

Tādas formulas nav – jāskatās, kas pašam labāk. Protams, ja esi iesācējs un iepriekš neesi sportojis, iesaku konsultēties ar treneri, veselības sporta speciālistu vai fizioterapeitu, lai kustības būtu tehniski pareizas. Lai neiemācās nepareizi, jo pārmācīt ir daudz sarežģītāk.

Cik ilgi pati dienā vingro?

Trenera profesija nav mana primārā nodarbošanās. Vadot nodarbību, es to neuzskatu par treniņu. Katru dienu atrodu laiku arī savam treniņam, bet tas nav vienādas intensitātes: mainu, eksperimentēju. Treniņš var būt arī ātrāka pastaiga. Patīk arī spēlēt basketbolu.

Kādi ir biežāk dzirdētie mīti par vingrošanu?

Viens no tiem: ka darbojoties ļoti augstā intensitātē, kad cilvēks no zāles principā izrāpo, bijis supertreniņš. Nākamajā dienā sāp visi muskuļi, nevar pakustēties. Tas nozīmē, ka treniņš nav bijis atbilstošs fiziskajai sagatavotībai. Nav nozīmes tam, cik daudz izsvīsti, bet tam, kādā kvalitātē strādā, ievērojot mērenību.

Vēl mīts: cilājot smagus svarus, sievietes uzreiz kļūs ļoti muskuļotas. Tā tas nenotiek – nav jābaidās.

Bieži vien cilvēkiem nepatīk skriet un nepatīk kardiotreniņi. Arī manas grupas meitenēm. Bet to visu var iemīlēt, tikai citā formā. Neskrienam apkārt stadionam, bet ieviešam to ar spēlēm, rotaļām. Mums, pieaugušajiem, arī patīk rotaļāties – tā pat nemanām, kā laiks paiet, jo bijis jautri un interesanti.

Kur smelies iedvesmu eksperimentiem?

Pat nezinu (smejas). Bet tā ir taisnība, ka meklēju dažādus informācijas resursus, lasu grāmatas. Zūru pamatskolā strādāju ar bērniem, un viņi manī rod jaunu iedvesmu. Man patīk atklāt jaunus apvāršņus, paplašināt redzesloku. Trenerim jau visu laiku jāpilnveidojas.

No kuras pilsētas esi?

No Ventspils, beidzu tur sporta skolu. Sākumā vecāki aizveda uz mākslas vingrošanu, jo mamma gribēja, lai es būtu lokana. Pēc tam bija šorttreks, basketbols un vieglatlētika. Sirdij tuvākais ir basketbols.

Kurā brīdī nolēmi kļūt par treneri?

Sākotnēji spurojos sportam pretī, jo vēlējos darīt ko citu. Pirmās studijas pabeidzu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē kā multimediju producente. Taču kustības visu laiku bija līdzās. Man patīk dinamiska ikdiena – nevaru vienā vietā nosēdēt, vajag kustēties. Sapratu: ja enerģijas man ir tik daudz, tā jādod tālāk. Iestājos Rīgas Stradiņa universitātē.

Kas ir tā īpašā rozīnīte radio darbā?

Tur nav tikai viena vien, tā ir cita pasaule – uzliec austiņas un runājies ar rīta raidījuma kolēģi. Īstenībā nezinu, cik cilvēku konkrētajā mirklī mūsos klausās. Bet, uzliekot austiņas, apkārtējā pasaule pazūd, un tu nonāc kādā savā Nārnijā. Tur atdeve un enerģija, kas nāk, ir neaprakstāma. No tā visa uzlādējos. Ir kolosāli, ja kaut vienam klausītājam lieku pasmaidīt vai uzlaboju dienu ar kādu komentāru, teikumu vai dziesmu.

Kā pavadi brīvos brīžus?

Man ļoti patīk ceļot. Patīk produktīvas, aktīvas brīvdienas. Nesen ar treniņu meitenēm devāmies pārgājienā līdz Jūrkalnei.