Diānas panākumu formula – uzvara pār sevi

Latvijas vieglatlētikas ziemas čempionātā U20 grupā jaunā skrējēja, Kuldīgas novada sporta skolas audzēkne DIĀNA DZINTARA 800 metru distancē ne tikai kāpa uz goda pjedestāla trešā pakāpiena, bet arī paveica to, kas nevienai nebija izdevies kopš 1979. gada, – ar rezultātu 2:20.68 laboja Irēnai Babarikovai piederējušo Kuldīgas rajona, tagad novada rekordu. Diāna ir 11. klases skolniece V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā.

Ziema tuvojas finišam. Kā tu vērtē savu sniegumu šajā periodā?

Sezonas sākumā sajūtas bija pavisam citādākas nekā parasti – jutos tiešām labi, un rezultāti uzreiz bija diezgan iepriecinoši. Jau pirmajās sacensībās noskrēju personīgo rekordu, un pēc tam tas vienkārši kļuva arvien labāks un labāks. Bija tāda savāda, laba sajūta. Jau sākumā likās, ka šī sezona būs veiksmīga.

Vai 800 metru skrējiens ir tava pamatdisciplīna?

Jā, un treniņos uz to arī lieku vislielāko uzsvaru.

Kad U20 grupas čempionātā saprati, ka esi labojusi Kuldīgas novada rekordu?

Godīgi sakot, nemaz nebiju lietas kursā. Tikai pēc finiša, kad trenere Ilze Stukule mani apsveica ar bronzas medaļu, viņa piebilda: „Zini, tu tikko laboji novada rekordu.” Protams, ir patīkami, ka izdevies uzrādīt jaunu rekordu. Bet joprojām ir tā sajūta… Ka vienmēr gribas vēl labāk. Nav tā, ka varētu apstāties un būt apmierināta. Vienmēr gribas no tā laika nomest vēl mazliet.

Vai mēģini skriet arī citās distancēs?

Ļoti reti. Esmu skrējusi 1500 metrus. Dažreiz skrienu arī 400 metrus, bet tur man īpaši labi neiznāk starts. Tas ir punkts, kas pieklibo.

Vai tādēļ, ka liels uztraukums?

Es nezinu, vai uztraukuma dēļ, bet man vienkārši nav spriganuma pašā sākumā. Kamēr lēnām ieskrienos, laiks aiziet. 800 metrus vienmēr sāku no beigām. Par to man trenere aizrāda.

Kāda ir konkurence distancēs, kurās tu startē?

Sprintos tā vienmēr ir lielāka. 800 metros varbūt nav tik daudz dalībnieku kā 60 vai 200 metros, bet tās meitenes, kuras skrien, tiešām ir spēcīgas. Interesanti, bet likās, ka Latvijas pieaugušo sacensībās konkurence reizēm ir lielāka nekā Baltijas komandu čempionātā. Tas mani mazliet pārsteidza. Likās, ka meitenes no Lietuvas un Igaunijas būs spēcīgākas, bet šoreiz tā nebija. Baltijas komandu čempionātā startēju U20 grupā.

Vai jau zini plānus vasarai?

Pēc ziemas sezonas būs neliela pauzīte, tad sāksim gatavoties vasarai. Par sacensībām, kurās piedalīšos, vēl nezinu teikt, bet galvenais mērķis ir uzlabot personīgo rezultātu.

Kur skriet vieglāk – manēžā vai stadionā?

Manēžā 800 metru ir četri apļi, stadionā tikai divi. Man šķiet, ka mazliet vieglāk ir manēžā, jo tur nav vēja un citu āra apstākļu. Kad jāskrien četri apļi, ir vieglāk distanci sadalīt. Bet kopumā vasaras sezona man patīk vairāk, lai gan ziemā rezultāti parasti ir labāki.

Šogad pirmo reizi pārstāvēji Latvijas izlasi Baltijas čempionātā.

Sākumā bija mazliet dīvaini – šķita, ka ne īpaši tajā visā iederos. Likās: o, te visi tādi sportisti, visi viens otru pazīst, bet es pirmo gadu… Biju uztraukusies. Bet, kad aizbraucu un sākās iesildīšanās, tas pārgāja.

Vai vieglatlētu saime ir draudzīga?

Iesākumā visi šķita noslēgti, bet, kad aizbraucām uz sacensībām, visi sadraudzējās.

Pastāsti par savu ceļu līdz sportam! Vai vieglatlētika bija pirmā izvēle?

Nē, sākumā nodarbojos ar sporta dejām. Vieglatlētikā sāku iet 2017. gadā. Kādu laiku mēģināju apvienot abus – gan dejas, gan sportu, bet nekas prātīgs nesanāca. Nevar sevi visu atdot abām lietām, un iznāca tā pa pusei. Tad izlēmu, ka jāatdod viss vienam, un izvēlējos vieglatlētiku.

Kas bija izšķirošais plusiņš par labu sportam?

Pat īsti nezinu. Dejas tajā brīdī nelikās tik nopietna nodarbošanās, lai gan dejot man ļoti patika. Mums tur gāja jautri. Atceros: bija Minjonu deja – tā visvairāk palikusi atmiņā. Taču vieglatlētiku nolēmu pamēģināt tādēļ, ka uz treniņiem bija sākusi iet draudzene. Iepatikās arī man.

Kas vieglatlētikā aizraujošs?

Pati skriešana – tā patiešām mani aizrauj. Taču ļoti svarīgi ir arī cilvēki: treneris, treniņu biedri. Man paveicies ar abiem. Uz treniņiem eju ar prieku, jo daru to kopā ar foršiem cilvēkiem.

Kādas īpašības vajadzīgas labam vieglatlētam? Un kuras piemīt tev?

Mērķtiecība – tā ir visam pamatā. Arī pašpārliecinātība un drosme. Liekas, ka man tās piemīt, bet pie pārliecības es gribētu vēl piestrādāt. Šajā sezonā man tas izdevās labāk. Agrāk, aizejot uz startu, nebija īstas pārliecības, bet tagad galvā kaut kas pārslēdzas: jādod virsū!

Vai pirms starta tev ir rituāls, kā tikt galā ar uztraukumu?

Braucot uz sacensībām, cenšos piezemēties. Vizualizēju skrējienu. Man patīk braukt uz manēžām, kuras jau pazīstu, jo tad ir vieglāk visu iedomāties. Palīdz arī tas, ka sevi ar citiem nesalīdzinu. Iedomājos, ka visas meitenes startā skrien apmēram vienādā laikā ar mani. Sacensība ir ar sevi pašu, ar iepriekšējo rezultātu.

Liels atbalsts pirms sacensībām ir trenere. Arī vecāki pirms katra starta uzraksta īsziņu, novēl veiksmi. Man patīk, ja viņi ir klāt. Ir tāda pozitīva spriedze – man jāparāda, ko es varu.

Kur startēt vieglāk – mājās vai citur?

Nezinu, kāpēc, bet tieši citur. Mājās viss šķiet tik pierasts, gandrīz kā treniņā. Citviet ir tā lielākā sacensību sajūta.

Skola un treniņi aizņem daudz laika. Kam vēl tev atliek laiks?

Skolas pašpārvaldē īsti nedarbojos, lai gan, ja kādu projektu piedāvātu, es neatteiktos. Man ir tādi… omīšu hobiji (smejas). Man patīk rokdarbi: tamborēt, taisīt darbus no pērlītēm. Tas prasa pacietību, bet man patīk.

Brīvo laiku pavadu ar draugiem un ģimeni. Patīk arī ceļot, doties piedzīvojumu pārgājienos pa kalnu takām.

Kā ar mācību priekšmetiem – kuru virzienu esi izvēlējusies?

Man ir veselības grozs – padziļināti mācos bioloģiju un ķīmiju. Izvēlējos tāpēc, ka domāju par studijām medicīnā, jo mani interesē ārsta profesija. Interesanti, ka agrāk ķīmija galīgi nepadevās, bet vidusskolā pēkšņi sāka interesēt. Tas ir izaicinājums, ko esmu sev izvirzījusi. Man padodas arī matemātika, bet to padziļināti nepaņēmu.

Vai mājās ir iekārtota vieta medaļām un kausiem?

Man visa istaba ir tāda! Vienā vietā medaļas, otrā bildes, turpat numuri no sacensībām. Var uzreiz redzēt, ar ko nodarbojos.

Ar kuru sasniegumu lepojies visvairāk?

Noteikti ar šīgada Latvijas čempionātu U20 grupā. Lai gan Baltijas čempionātā izskrēju labāku laiku, tieši Latvijas čempionātā bija tā labākā sajūta. Tur bija spraigs finišs, kurā jāpacīnās. Tādas uzvaras pār sevi paliek atmiņā vislabāk.