Ar pilnu jaudu uz jaunām virsotnēm

Kuldīgas profesionālais riteņbraucējs KRISTS NEILANDS (Israel-Premier Tech) šovasar lika par sevi runāt vairākkārt: viņš veiksmīgi startēja gan pasaules čempionātā Skotijā, gan velobraucienā Tour de France, kur kopvērtējumā ierindojās 50. vietā, taču atsevišķos posmos bija devies solo atrāvienā un vienā finišēja ceturtais.

„Brīvdienās esmu aizķēries Kuldīgā,” par sevi pasmaida riteņbraucējs. Taču tam ir ļoti svarīgs iemesls, jo pavisam drīz viņš un sieva Rēzija sagaidīs pasaulē ierodamies savu pirmdzimto.

Kā pats vērtē aizvadītās sacensības?

Līdz šim sezona izdevusies diezgan laba. Viss ir noritējis pēc plāna, arī sagatavošanās bija laba. Uzskatu, ka visas sacensības nobraucu labi. Protams, vienmēr gribas ko vairāk, bet ar padarīto esmu apmierināts. Kopumā gribētu izcelt trīs nedēļu darbu Tour de France. Katru dienu braucu stabili, pašsajūta bija laba. Jutos tā, ka katru dienu varu cīnīties. Jā, var izcelt vienā posmā izcīnīto ceturto vietu, bet man joprojām vēl ir iekšā rūgtums, jo biju tik tuvu uzvarai. Tāpēc gribētos nevis izcelt vienu posmu, bet gan braucienu kopumā.

Vai paspēji atjaunoties, ja tūdaļ bija jādodas uz nākamajām sacensībām?

Jā, jo es neteiktu, ka konkrētā brīdī nolieku sev mērķi – Latvijas čempionātu vai pasaules čempionātu. Drīzāk vislielākais akcents bija likts uz Tour de France – tam arī visvairāk gatavojos un uz to arī tiecos. Latvijas čempionāts vairāk bija sagatavošanās laiks. Protams, tāpat braucu un cīnos, jo vēlos Latvijas čempiona kreklu. Pēc tūres varēju domāt par pasaules čempionātu.

Vai esi sācis krāt punktus, lai nokļūtu uz olimpiskajām spēlēm nākamvasar Francijā?

Jā, punkti jau skaitās. Tie tiks skaitīti līdz 31. oktobrim. Esam tik stabili, lai uz olimpiskajām spēlēm mums būtu viena kvota, taču esam ļoti tuvu tam, lai izcīnītu divas vietas. Laiks mums vēl ir līdz oktobra beigām. Izskatās diezgan cerīgi.

Kas līdz tam jāizdara?

Tāpat kā līdz šim katrās sacensībās jāvāc punkti. Tos dod katram sportistam, bet skaita nācijai kopā. Pašlaik līdz divām vietām pietrūkst ap 200 punktu. Tas nav daudz: pirms trim nedēļām bija 800, tagad palikuši tikai 200.

Vai kandidāti, kuri varētu doties uz olimpiskajām spēlēm, jau zināmi?

Tāpat kā iepriekšējo reizi esam trīs vadošie braucēji un arī kandidāti: es, Toms Skujiņš un Emīls Liepiņš. Varbūt vēl var atrast kādu citu.

Vai jauni braucēji sacensību apritē ienāk?

Man gribētos, lai jaunās paaudzes būtu vairāk. Viņu nav daudz. Šogad mūs ir iepriecinājuši Latvijas juniori – aizvadījuši atzīstamu startu Eiropā. Iespējams, pēc pāris gadiem viņi varētu būt tā paaudze, kas mūs nomainīs.

Augustā nosvinēji 29. dzimšanas dienu. Vai profesionālam riteņbraucējam tas ir maz vai daudz?

Grūti atbildēt, jo riteņbraukšana ļoti mainās. Agrāk 30 gadi braucējam bija tā sauktie rožu gadi, bet tagad braucēji jau 20 gadu vecumā uzvar Tour de France. Modernajā riteņbraukšanā mainījies treniņprocess. Daudzas komandas meklē jaunos braucējus un iesaistās viņu attīstīšanā, paņemot pie sevis. Jau 17 vai 18 gados ir dota iespēja strādāt profesionāli. Šie puiši junioru vecumā tiek nodrošināti tā kā profesionāli riteņbraucēji. Pirms pāris gadiem tā nenotika. Viņi arī ātrāk attīstās.

Te rodas nākamais jautājums: ja 20 gadu vecumā uzvar lielās tūres, kas notiks tad, kad viņiem būs 30? Vai nepārdegs? Vai būs spējīgi rādīt tikpat augstus rezultātus? Skatīsimies – laiks rādīs. To būs interesanti pavērot. Taču man šķiet, ka pašam vēl viss ir priekšā.

Vai pēc svarīgajām sacensībām dots laiks atpūtai?

Nosacīti – tāpat visu laiku kustos, pabraucu ar velosipēdu. Esmu atsācis gatavoties atlikušajai sezonai.

Kāda tā izskatās?

Sacensību apritē atgriezīšos septembra vidū. Paredzēti starti Beļģijā, Luksemburgā, noslēgumam vajadzētu būt Itālijā, tad sezona būs galā un būs trīs nedēļu atpūta, pēc tam sāksies gatavošanās jaunai sezonai.

Vai turpināsi tajā pašā komandā?

Turpināšu. Paskatījos arī apkārt, bet beigās izlēmu par labu tai pašai komandai.

Cik gadu jau esi profesionālajā sportā?

Septiņus. Šo gadu laikā esmu audzis līdzi sportam. Jūtu sevī vairāk stabilitātes. Ir gūta pieredze, jo tā daudz ko maina. Iespējams, mazāk ar kaut ko jāeksperimentē. Jau ir zināms, kā sagatavoties.

Kas notiek Latvijas riteņbraukšanā?

Jau minēju, ka gribētos, lai būtu vairāk jauno braucēju.

Vai Latvijai vajadzētu savu profesionālo komandu?

Tā būtu vajadzīga, bet tam vajadzīgi lieli līdzekļi. Kad es biju U23 vecumā, Latvijā bija komanda Rietumu-Delfin, un caur to bija labākā iespēja sevi pierādīt. Ar šo komandu mums bija iespēja startēt Eiropā. Ja nevari startēt Eiropā, nevari nevienam sevi pierādīt. Ja šeit startē tikai Biķerniekos, tas nevienu diži neinteresē.