Līdzekļi sadzīvei – videi labvēlīgāki

Ikdienā lietojam ļoti daudz tā sauktās sadzīves ķīmijas: līdzekļus mazgāšanai un telpu uzkopšanai, gaisa atsvaidzinātājus, matu krāsu un citus. Pēdējos gados arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts tam, lai tie būtu dabīgāki, videi labvēlīgāki.

Dzīve bez liekas ķīmijas

Reklāmas televizorā sola ātri un efektīvi novērst ikvienu sadzīves problēmu: notīrīt, izmazgāt, iznīcināt baktērijas. Taču Liene Šalkovska no Ēdoles pagasta jau pirms 15 gadiem sev pajautāja: „Vai tas viss patiešām vajadzīgs?”

Veļai – kastaņu pulveris

„Man vienmēr likās jocīgi – tik daudz agresīvu reklāmu apgalvo, ka bez konkrēta līdzekļa nevar iztikt. Un mājās sakrājas vesels ķīmijas arsenāls,” stāsta Liene. Pārdomas par sadzīves līdzekļiem kļuva īpaši aktuālas pēc pirmā bērna piedzimšanas: „Tad sapratu – tik daudz ķīmisko mazgājamo līdzekļu mums tiešām nevajag.”

Pāreja uz dabīgajiem nenotika vienā dienā. „Ja mēģina visu mainīt uzreiz, viss sabrūk un nekas neizdodas. Tas notika pakāpeniski,” atzīst Liene. Pirmais solis bija veļas pulvera nomaiņa – pret veikalā nopērkamajiem meitai parādījās alerģiska reakcija. Sākās meklējumi un eksperimenti: ziepju rieksti, Indijas rieksti, citas izejvielas. „Tad sev pajautāju, kāpēc pirkt kaut ko no Indijas, ja tepat var salasīt kastaņus. Tajos ir tie paši saponīni – dabīgas mazgājošas vielas.” Jau septiņus gadus Šalkovsku ģimenē veļa tiek mazgāta ar paštaisītu kastaņu pulveri.

Ziepes, pelnu sārms, dabīgas šķiedras

Liene izmanto arī pašas vārītas ziepes no pelnu sārma. To viņa sagatavo, veikalā pirktas ķīmiskas vielas neizmantojot: „Ar šīm ziepēm var labi izmazgāt pat ļoti netīras lietas: trauku dvieļus, darba drēbes.” Zināšanas par proporcijām, procesiem un drošību apgūtas pašmācībā: „Lielākoties mācos internetā un tad visu izmēģinu. Ne vienmēr izdodas ar pirmo reizi.”

„Arī ziepju vārīšana ir ķīmija, tikai saprotama un kontrolējama.”

Viens no sarežģītākajiem lēmumiem bijis atteikties no veikala šampūniem: „Bija daudz eksperimentu – viens neder, cits arī ne. Tikai pēdējos mēnešos esmu sapratusi, ka maniem matiem vislabākais ir kastaņu pulveris.” Lienei mati ir gari, biezi, un tiem vislabāk patīk šis pulveris, bet skalošanai viņa lieto paštaisītu ābolu etiķi.

Atskatoties uz 15 gadu pieredzi, Liene uzsver galveno ieguvumu – mazāku ķīmisko vielu ikdienā: „Viss, ko lietojam, nonāk saskarē ar ādu – gan tieši, gan caur apģērbu. Man ir svarīgi zināt, kas tas ir. Bet arī ziepju vārīšana ir ķīmija, tikai saprotama un kontrolējama. Es zinu formulas, zinu, kas ar ko reaģē. Tā ir tāda ķīmija, ko pati pārvaldu.”

Dzīve bez rūpnieciskiem līdzekļiem prasa laiku un pacietību. „Trauku mazgāšanai vēl neesmu atradusi ideālo variantu,” Liene atzīst. Pelnu sārms darbojas labi, bet prasa gumijas cimdus un papildu laiku. Tāpēc tiek izvērtēts – laika patēriņš pret ieguvumu. Toties ģimene vairs nelieto veikalā pirktās švammītes: „Man likās šausmīgi, ka pēc divām nedēļām tās jāmet ārā.” To vietā Liene tamborē trauku lupatiņas no džutas – tās ir abrazīvas, izturīgas un nerada liekus atkritumus.

Ziepju vārīšana ir laikietilpīga – viena porcija top vairākas nedēļas. Ģimenē aug četri bērni, un jaunākais dēls iesaistās kastaņu mizošanā un gatavo savas paciņas. Pusaudžu vecumā attieksme gan ne vienmēr esot nešaubīga: „Es ļauju eksperimentēt un nonākt pie saviem secinājumiem – šie ir mani secinājumi, nevis viņu.”

Dzīve bez liekas ķīmijas nav domāta visiem, Liene atzīst, bet tā ir iespēja saprast procesus, izvēlēties apzināti un atrast līdzsvaru starp ērtību, veselību un dabīgu vidi.

Vieta, kur tīrība ir atbildīgs darbs

Gultasveļa un citas drēbes slimnīcā nav tikai sadzīves priekšmeti – te ir runa par nepārtrauktu higiēnu un drošību. Kuldīgas slimnīcas veļas mazgātava strādā bez apstājas, tīru veļu nodrošinot arī aprūpes nodaļām Skrundā un Kuldīgā un iedzīvotājiem. Stāsta vadītāja Zinovija Kancāne.

Darāmā ir vairāk

Pēdējo mēnešu laikā darba apjoms būtiski audzis – veļai no Kuldīgas slimnīcas pievienojies vedums no Skrundas pansionāta, kā arī privāto klientu pasūtījumi. „Tiek mazgāts pilnīgi viss: segas, spilveni, matraču pārvalki, gultasveļa, darba apģērbs. Tāpēc kolektīvam pievienojās vēl viena darbiniece, un tagad esam piecas. Vadība ļoti nāk pretī, un esam pateicīgi,” stāsta Z.Kancāne.

Darbdiena sākas ar tīrās veļas sagatavošanu un nodošanu nodaļām. Tajā pašā laikā tiek pieņemta netīrā veļa, kas nonāk šķirošanā. Tālāk to mazgā, žāvē, gludina un presē. Kad slimnīcas veļa gatava, telpas tiek rūpīgi iztīrītas, tikai tad sākas privāto drēbju apstrāde – abas kategorijas nekad netiek jauktas. Z.Kancāne: „Visai bieži jautā, vai veļa tiek mazgāta kopā. Noteikti ne.”

Divu gadu laikā mazgātava tikusi pie divām jaunām veļasmašīnām – tās nomainījušas to tehniku, kas kalpojusi gandrīz 30 gadus. „Tagad visas mašīnas ir modernas un ļoti labas. Darbs kļuvis daudz efektīvāks. Taču vissvarīgākais atvieglojums ir papildu darbinieks – agrāk, ja kāds saslima, bija ļoti grūti,” atzīst Zinovija.

Lai gan tehnika palīdz, roku darbs joprojām ir neatņemams, īpaši šķirošanā un lielgabarīta veļas apstrādē: „Slodze mugurai ir liela, un pēc gadiem to jūt visi.” Darbinieces priecājas, ka pērnvasar ierīkota ventilācija.

Drošība, higiēna, kvalitāte

Mazgātavā tiek izmantoti sertificēti, maz alerģiski līdzekļi, kas piemēroti gan jaundzimušajiem, gan vecākiem cilvēkiem. „Slimnīcā ir dzemdību un bērnu nodaļa, tāpēc līdzekļiem jābūt drošiem. Tie nesmaržo – veļa smaržo pēc tīrības,” uzsver vadītāja.

Viņa atminas laiku, kad strādāja vecajā veļas mazgātavā: „Toreiz lietojām hloru, sodu. Veļasmašīna bija liela, pa apakšu nāca ārā tvaiks, pa telpu staigājām ar gumijas zābakiem. Tos apstākļus nevar salīdzināt ar darbu jaunajā slimnīcā. Līdzekļi ir mūsdienu prasībām atbilstoši, bez smaržām un piemēroti mazuļiem, senioriem un alerģiskiem cilvēkiem. Sadarbojamies tikai ar gadu gaitā pārbaudītiem piegādātājiem.” Īpaša uzmanība pievērsta infekciozajai veļai, kas tiek mazgāta atsevišķi, izmantojot šķīstošos maisus un dezinfekcijas programmas.

Te sniedz pilna cikla pakalpojumus arī privātpersonām – no mazgāšanas līdz gludināšanai un presēšanai: „Mazgājam visu – apģērbu, aizkarus, segas, spilvenus. Cilvēks mājās var likt uzreiz skapī.”

Kolektīvā – jaunība un pieredze

Pašreizējais kolektīvs izveidojies divos gados. Lielākā daļa darbinieču ir jaunas sievietes, un Zinovija ir pieredzes balsts: „Darbs nav viegls, un ne katrs to var izturēt. Bet meitenes ir čaklas un atbildīgas. Man patīk, ka sarunājamies, ka esam kopā.” Tiek uzturētas tradīcijas: izbraucieni vasarā, nelielas pasēdēšanas, sarunas pie galda. „Cilvēcība darbā ir ļoti svarīga,” uzsver vadītāja.