Pats galvenais ir parūpēties pašam par sevi

Vai kolektīvs ir veselīgs, to var just jau pirmajās minūtēs, taču jaunais darbinieks bieži ir tik ļoti aizņemts ar sevis pierādīšanu, ka problēmas sākotnēji var arī nepamanīt. „Viena no neveselīga kolektīva pazīmēm ir informācijas slēpšana,” skaidro Uzvedība.lv vadītāja Līga Bērziņa.

„Tas var notikt gan tāpēc, ka cilvēki ir izdeguši un viņiem nav laika ar jaunajiem darbiniekiem noņemties, gan tāpēc, lai parādītu, ka pašreizējie strādā labāk nekā jaunpienācējs. Līdz ar to pārējie nesaņem visu informāciju, kas vajadzīga, lai darbu padarītu labi.”

Vēl neveselīga pazīme ir staigāšana pa mīnu lauku. „Nākot uz darbu, cilvēki jautā, kāds priekšniekam garastāvoklis. Vai šodien ir laba diena, lai risinātu sarežģījumus? Tad viņi sāk nevis darīt to, kas vajadzīgs, bet pielāgoties konkrētu cilvēku noskaņojumam. Tas noved pie tā, ka darbs netiek izdarīts un kolektīvs visu laiku dzīvo spriedzē,” skaidro L.Bērziņa.

Robežu pārkāpšana

Arī melnais humors un pasīvā agresija mēdz norādīt uz neveselīgu kolektīvu, jo citreiz tāds humors ir veids, kā darbinieki izlādē stresu. „Vēl interesanta pazīme ir robežu pārkāpšana. Cilvēki interesējas par privātām lietām, izsaka piezīmes, piemēram, par to, ko tu ēd, kā izskaties, ar ko draudzējies un ko dari brīvajā laikā. Tāpat šādos kolektīvos ir joks, ka darbdiena sākas tad, kad darba devējs atver datoru, un beidzas tad, kad aizver, tātad robežas ir izplūdušas.”

Lai kaut ko mainītu, robežas skaidri jānosprauž, jo vairumā gadījumu apkārtējie nemaz nezina, ka kāds no kolektīva jūtas slikti vai nespēj slodzi izturēt. „Latvijā ļoti izplatīta ir upura pozīcija, kad darbinieks sūdzas: priekšnieks viņu paverdzina, kolēģi dara pāri. Viņš nāk no darba noguris, radošums ir mazinājies, cilvēks vairs nav tāds, kāds bija sākumā,” uzsver L.Bērziņa.

Var apmeklēt psihologu

Ir situācijas, kad cilvēks viens sevi pasargāt nevar, jo viņam uzbrūk viss kolektīvs. Tad speciālisti iesaka apmeklēt psihologu: „Ir bijuši gadījumi, kad, gatavojoties iet uz darbu, cilvēki sabrūk, nevar piecelties, jo prāts saka – „tu vari”, bet ķermenis atbild pilnīgi ko citu. Latvijā termins psihologs ir kaut kas ārkārtīgi biedējošs, un citiem šķiet, ka tās būs terapijas sesijas 20 gadu garumā un maksās dārgi, bet patiesībā aiziet pie psihologa aprunāties vismaz vienu reizi un pastāstīt, ka pēc darba jūties fiziski slikti, – ar to jau ir pietiekami.”

Ja emocionālās veselības problēmas ir visai grupai, tas nozīmē, ka kolektīvā kaut kas tiek darīts nepareizi – cilvēkiem uzlikta nesamērīga slodze, visu laiku notiek pārmaiņas, par kurām darbinieki netiek brīdināti, vai tiek pārkāptas robežas. „Ja redzams, ka problēma ir ne tikai vienam, bet visai grupai, noteikti vajadzīgas lekcijas, mācības, treniņi,” iesaka L.Bērziņa.

Stiprini veselīgo sistēmu!

Darbiniekam kolektīvā jājūtas pieņemtam tādam, kāds viņš ir: „Viņš zina, ka kļūdoties varēs visu izlabot, neko neslēpjot. Zina, ka kolektīvā nebūs hierarhijas. Noteikti jāskatās, vai ir kopīgi rituāli, jo tas liecina, ka viss ir kārtībā. Tās ir nevis sapulces par darbu, bet vienkārši laiks, kad kopā aprunāties vai spēlēt interesantas spēles.”

Kolektīvā, kurā saprot, ka te apbalvo skaļos, pārējie iemācās to, ka runāt klusi nemaz nav jēgas. Viņi vai nu aiziet prom, vai cieš. Un izrādās, ka citreiz labāk ir tieši aiziet.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Veselība tuvplānā (Nr. 2025.LV/RMA/1.6.4./004/L3) saturu atbild SIA Silk Milk Media.

#SIF_MAF2025 | #veselībatuvplānā