Tava pirmā palīdzība var glābt dzīvību

Neparedzēti nelaimes gadījumi var būt dažādi: trauma, stipra asiņošana, dzīvnieka kodums, apdegums, saindēšanās un citi. Galvenais ir saglabāt mieru, lai neapjuktu, spētu palīdzību sniegt pareizi un varētu izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD). Stāstām, kā šādos gadījumos jārīkojas un kāda ir mediķu pieredze.

Rīkoties un nebaidīties no kļūdām

„Cilvēkiem ir maldīgs priekšstats, ka pirmo medicīnisko palīdzību sniedz uz ielas vai kur citur ārā. Patiesībā visbiežāk to nākas sniegt saviem cilvēkiem mājās, dzīvoklī,” saka NMPD ārsta palīdze Sendija Balode.

„Ja notikusi jebkāda nelaime, svarīgi novērtēt situāciju – gan cietušajam, gan pašam palīdzības sniedzējam draudošās briesmas. Galvenais ir nekad nebaidīties no kļūdām. Daudzi baidās, ka var izdarīt vēl sliktāk, traumēt vairāk. Bet šo mītu vajadzētu apgāzt, jo tā noteikti nav. Ir jāiet klāt un jārīkojas,” uzsver S.Balode, kura arī vada pirmās palīdzības kursus mācību centrā Buts.

ASIŅOŠANA UN LŪZUMS

Vaicāta, kad cilvēki biežāk baidās palīdzēt, S.Balode skaidro: „Tie ir stipras asiņošanas gadījumi. Svarīgi atcerēties, ka jāpasargā sevi. Pirmās palīdzības aptieciņā, ja tāda iegādāta, parasti ir ūdensnecaurlaidīgi cimdi, bet, ja tādu pa rokai nav, var izmantot celofāna maisiņu, dokumentu kabatiņu – jebko, ar ko savas rokas no asinīm var norobežot. Stipru asiņošanu var atpazīt tad, ja asinis tek ar straumi, ap cietušo redzams daudz asiņu, ir piesūcies apģērbs. Tad asiņojošā vieta jāatbrīvo, brūce jāaizspiež, cietušais jānogulda ar asiņojošo vietu uz augšu un tad jāizsauc NMPD.

Bieži vien cilvēki nezina, kā rīkoties, ja ir lūzums. Lai saglabātu lūzuma radīto deformāciju, ja tāda ir, šo ķermeņa daļu nevajadzētu kustināt. Citi vēlas siet klāt kociņus, taču tas nestrādā. Svarīgi, lai ir pēc iespējas mazāk kustību, un jāizsauc NMPD. Nevajag baidīties, ka kāds piezvanīs lieki, jo pretī būs zinoši dispečeri, kuri vienmēr ir gatavi palīdzēt, izstāstot, ko labāk kādā situācijā darīt.”

SIRDS MASĀŽA DZIESMAS RITMĀ

Ja cilvēks nokritis vai guvis citu traumu un nekādi nereaģē, situācija ir nopietna: „Tad vajadzētu pasaukt palīgā vēl kādu un pārbaudīt, vai elpo. To parasti māca pirmās palīdzības kursos. Uz elpināšanu vairs nav tik liela akcenta kā agrāk, jo tā ir grūtāka. Tagad mācām, ka bez tās pat var iztikt, ja cilvēks zina, kā veikt sirds masāžu. Taču, ja kāds par savām spējām ir pārliecināts un cietušais tiešām neelpo, tad var elpināt.”

Sirds masāžu cilvēki slikti pārzinot: „Labāk zina tie, kuri pirmās palīdzības kursu apguvuši pirms diviem trim gadiem. Masāža vajadzīga tad, ja cilvēks ir bez samaņas un neelpo. Plaukstas jānovieto krūškurvja vidū uz krūšu kaula vidējās trešdaļas. Masāžas dziļums ir pieci seši centimetri, ātrums ir 100-120 spiedienu minūtē. Tas nozīmē, ka vienā sekundē jābūt ap diviem spiedieniem.”

Internetā atrodamas elpināšanas un sirds masāžas pamācības, kurās piemeklētas konkrētas melodijas, kas atbilst pareizam darbības ritmam. „Kad pati mācījos, populārākā bija dziesma Stayin’ Alive*. Tagad kursos popularizējam bērnu dziesmu Baby Shark**, kurai ritms ir tieši tāds, kāds vajadzīgs sirds masāžai. Ir vēl citas, bet noderīgi ir zināt vismaz vienu.”

APDEGUMS UN APSALDĒJUMS

Kad radies apdegums, cietusī vieta jāskalo ar vēsu ūdeni. „Svarīgi, lai tas nav ledaini auksts. Jāskalo vismaz 20 minūtes. Ja apdegums lielāks par cietušā plaukstu, būtu jāizsauc NMPD. Ja klāt piededzis apģērbs, to vajadzētu nevis tūlīt raut nost, bet noņemt lēnām, kamēr šo vietu dzesē ar ūdeni.”

Savukārt ķermeņa atdzišanas gadījumā, ja radies apsaldējums, cilvēks ātrāk jāpārvieto uz siltu telpu vai, ja tas nav iespējams, tad uz vietu, kur ir aizvējš: „Apsaldēto vietu nevajadzētu berzēt. Var dot padzerties siltu šķidrumu, un cilvēks jāapgulda. Ārā viņu var ietīt folija segā, ja tāda ir pa rokai.”

Vēl pirmo palīdzību nākas sniegt, ja ir sakodis dzīvnieks: „Ja iekodis kāds liels, brūci vajadzētu skalot ar ūdeni, ideālā gadījumā ar ūdeni un ziepēm, tā koduma vietu dezinficējot. Ja nav zināms, vai dzīvnieks ir vesels un potēts, tad vajadzētu vai nu pašam doties uz slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu, vai izsaukt NMPD, jo, iespējams, būs vajadzīga vakcīna pret trakumsērgu.”

JA KĀDS AIZRIJIES VAI NORIJIS ĶĪMISKU VIELU

Gadās izsaukumi, kad cilvēks saindējies vai aizrijies. „Aizrīšanās gadījumā primāri jāskatās, vai cietušais pats spēj svešķermeni atklepot. Ja var, tad mudinām klepot un viņu nedaudz pieturam, taču, ja to vairs nespēj, pirmā rīcība ir noliekt cilvēku uz priekšu apmēram 90 grādu leņķī un izdarīt grūdošus sitienus starp lāpstiņām. Pēc tam, ķermeni atliecot, skatīties, vai atklepot ir izdevies. Ja tomēr ne, tad jālieto populārais Heimliha paņēmiens: no mugurpuses ap cietušo jāapliek roka, otru roku savelkot dūrē un iespiežot to saules pinumā. Tad vajadzīgi grūdieni uz sevi un uz augšu. Šos abus manevrus – sitienu starp lāpstiņām un Heimliha paņēmienu – atkārto pamīšus. Ja svešķermeni atklepot tomēr neizdodas, iestājas bezsamaņa, un tad rīkojas tā, kā palīdzību sniedz bezsamaņas gadījumā.

Savukārt, ja cilvēks ir saindējies, NMPD vajadzētu izsaukt nekavējoties. Būtu jānoskaidro, kas ir tā viela un cik daudz norīta. Cietušajam var dot ūdeni maziem malkiem, bet ne vairāk kā vienu glāzi, kas ir 200 mililitru. Nekādā gadījumā nevajadzētu izraisīt vemšanu, jo, ja norītā viela ir ķīmiska, tā var apdedzināt barības vadu.”

* Stayin’ Alive – grupas Bee Gees dziesma (tulk. Palikt dzīvam). ** Baby Shark – bērnu dziesma (tulk. Haizivs bērniņš)

Bīstas no asinīm un galvas traumām

„Aizbraucam izsaukumā – cilvēkam uznācis ģībonis. Ierodoties redzam, ka tā vietā, lai noguldītu, cilvēki viņu tur sēdus un saka: „Turam viņu pie samaņas.” Tā stāsta Sendijas Balodes mamma Īrisa Balode, kura ir NMPD ārsta palīdze ar desmit gadu pieredzi. Viņas praksē bijuši vairāki gadījumi, kad pirmo palīdzību cilvēki sniedz gaužām nepareizi.

BRŪCES UN LŪZUMI – BIEŽĀKIE IZSAUKUMI

„Kāda kundze piezvana, ka vīrs ēdis vakariņas un pēkšņi nokritis. Saka – ir bezsamaņā, neelpo, bet notiek atdzīvināšana. Aizbraucot redzam, ka cilvēks tiek turēts sēdus un viņam tiek glaudīts plecs. Šis bijis smagākais gadījums manā praksē, jo, tā kā pirmā palīdzība netika sniegta, mēs viņu atdzīvināt vairs nespējām.”

Biežākie izsaukumu cēloņi ir grieztas, plēstas brūces un lūzumi, kritiens no augstuma: „Arī tad cilvēki nezina, kā rīkoties. Aizbraucam, un cietušajam visapkārt ir asins peļķe, bet brūce nav aizspiesta. Tuvinieki pārbīlī stāv apkārt. Paldies Dievam, man nav bijis tā, ka asins zuduma dēļ cilvēks aizietu bojā, taču, kā rīkoties, ir jāzina.”

Vēl bieži ir izsaukumi, kuros cietušajiem ir galvas trauma: „Tad cilvēki ļoti sabīstas un tāpat neko nedara. Citreiz galvas brūce ir pavisam maza, taču blakus esošie no asins daudzuma ir tuvu ģībonim. Bieži nelaime nav nemaz tik liela, kā apkārtējiem sākotnēji šķiet. Vēl daudzi nezina, ka stipra sasituma gadījumā cietušo nedrīkst kustināt. Rentgena aparāts nevienam tūliņ pa rokai nav, tāpēc jārīkojas kā ar lūzumu.”

ZINOŠĀKI IR JAUNIEŠI

Gandrīz visi zinot, ka kukaiņa dzēliena vietā jāliek klāt kas auksts. „Vēl esam bijuši patīkami pārsteigti, ka cilvēks pagriezts uz sāniem tad, ja ir nokritis, elpo, bet nerunā.” Zinošāki šķietot jaunieši: „Ar meitu pirms pāris gadiem piedalījāmies pasākumā Meža ABC, un likās, ka pusaudži no 14 gadiem diezgan labi zina, kā kurās situācijās rīkoties, pat labāk par vidēja vecuma cilvēkiem.”

Cik labi zina tālruņa numuru, pa kuru palīdzību izsaukt, un vai māk aprakstīt cietušā stāvokli?

„Kādreiz vairāk tika popularizēts numurs 112, pēc tam ieteica labāk zvanīt uz 113, jo tas ar neatliekamo palīdzību savieno tieši, taču pašlaik cilvēki atkal zvana uz 112. Cietušā situāciju parasti zina aprakstīt daļēji, jo paši ir apjukuši. Taču arī tad, pēc manas pieredzes, labāk prot izstāstīt pusaudži, kuriem, iespējams, šī mācība bijusi skolā.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Veselība tuvplānā (Nr. 2025.LV/ RMA/1.6.4./004/L3) saturu atbild SIA Jaunais kurzemnieks.

#SIF_MAF2025 | #veselība_tuvplānā | #kurzemnieks