Kā atšķirt nogurumu no agrīnām diabēta pazīmēm

Cukura diabēts nereti tiek atklāts ar šo slimību it kā nesaistītos izmeklējumos, tomēr speciālisti ir vienisprātis: jo agrāk izdodas slimības pazīmes jeb sarkanos karogus pamanīt, jo efektīvāk var novērst tās attīstību un uzlabot dzīves kvalitāti.

Veselības centru apvienības klīnikas Pulss endokrinoloģe Tatjana Zaķe skaidro: „Daļa pacientu par šo diagnozi uzzina stipri novēloti, iespējams, nonākot stacionārā ar insultu vai miokarda infarktu. Cukura diabēts, īpaši nediagnosticēts vai neārstēts, ar laiku var radīt veselībai bīstamu kaitējumu, tostarp izraisīt nieru mazspēju, redzes traucējumus, nervu šķiedru bojājumu, kā arī būtiski palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Tādēļ ir ļoti svarīgi neignorēt pazīmes, kas var liecināt par cukura diabētu, un laikus pievērst tām uzmanību.” Ārste norāda, ka cukura diabēta attīstība ir saistīta ar traucētu insulīna darbību organismā: vai nu aizkuņģa dziedzeris neizstrādā pietiekami daudz insulīna, vai arī ķermeņa šūnas pret tā iedarbību kļūst nejutīgas un attīstās insulīna rezistence.

SVARĪGA MIEGA HIGIĒNA

Prediabēts ir pēdējā stacija pirms slimības, kurā vēl var izkāpt un dzīvesveidu mainīt. Cukura diabēts bieži noved pie agrīnas vai paātrinātas asinsvadu apkaļķošanās jeb aterosklerozes vai arī sirds mazspējas. Tāpēc kardioloģe Justīne Ciganovska uzsver, cik svarīgi ir glikozes līmeni uzturēt normā, kontrolēt asinsspiedienu un holesterīnu, ēst sabalansētu uzturu, nesmēķēt un regulāri lietot ārsta noteiktās zāles. „Ir svarīgi būt fiziski aktīvam. Palielinot muskuļu masu, palielinās glikozes patēriņš muskuļos un samazinās cukura līmenis asinīs,” skaidro kardioloģe.

Emocionāls stress un diabēts ir cieši saistīti. Kad cilvēks piedzīvo stresu, asinsspiediens paaugstinās, sirdsdarbība paātrinās, ķermenis izdala kortizolu un citus stresa hormonus, kas paaugstina cukura līmeni asinīs. Stresa ietekmē cilvēks biežāk pieņem impulsīvus, mazāk pārdomātus lēmumus. Tas attiecas arī uz uztura izvēli, fiziskajām aktivitātēm un pat to, kā ievērojam medikamentu lietošanas režīmu. Ir emocionālas ēšanas epizodes, zūd motivācija nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, vai rodas apātija pret veselības stāvokli – tās ir bieži sastopamas diabēta pacientu problēmas stresa periodos. Dzīve ar hronisku slimību prasa nemitīgu modrību un pašdisciplīnu, kas var novest pie emocionāla izsīkuma.

BRĪDINĀJUMI UN RĪCĪBA

Pirmais agrīnas diagnostikas rīks ir glikozes līmeņa noteikšana tukšā dūšā jeb glikētā hemoglobīna (HbA1c) analīze, kas parāda vidējo cukura līmeni asinīs pēdējās 8–12 nedēļās. Tas ļauj savlaicīgi pamanīt prediabēta stāvokli un novērst 2. tipa cukura diabēta attīstību.

Pirmās brīdinājuma pazīmes var būt ļoti lēns, bet stabils svara pieaugums, grūtības svaru samazināt, pat regulāri ievērojot diētu un izpildot fiziskās aktivitātes, nogurums un miegainība neilgi pēc ēdienreizes, pastāvīga vēlme pēc kaut kā salda, aizkaitinātība vai grūtības koncentrēties, kas var būt saistītas ar glikozes līmeņa svārstībām.

Sarkanie brīdinājumi ir vairāki, bet galvenais – paaugstināts cukura līmenis asinīs (7 mmol/l un vairāk). Tāpat bieža urinēšana ir viens no pirmajiem diabēta simptomiem, kad glikozes līmenis asinīs jau pārsniedz 10 mmol/l. Arī ilgstošas un nepārejošas slāpes, pastāvīgs izsalkums, straujš svara zudums bez izmaiņām uzturā, hronisks nogurums, lēna brūču un iekaisumu dzīšana, sausa, niezoša āda, biežas sēnīšu infekcijas un zems D vitamīna līmenis var palielināt 2. tipa cukura diabēta risku, īpaši cilvēkiem ar prediabētu jeb ogļhidrātu tolerances traucējumiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Veselība tuvplānā (Nr. 2025.LV/RMA/1.6.4./004/L3) saturu atbild SIA Silk Milk Media