Vai telefons mūs noklausās?

(Kā sociālie mediji par mums zina vairāk, nekā domājam)

Sociālie mediji kļuvuši par neatņemamu mūsu ikdienas saziņas daļu. Arvien biežāk lietotāji saskaras ar situācijām, kurās pēc sarunas vai satikšanās klātienē šķietami nejauši sociālo mediju vietnēs parādās tādas reklāmas un ieteikumi, kas atbilst tam, par ko runāts. Tas rada jautājumus par datu privātumu, tehnoloģiju iespējām un to ietekmi uz mūsu dzīvi.

Kurzemnieka publikāciju sērijā Izpēti, izgaismo, risini! šoreiz par to, vai viedierīces mūs noklausās un kā darbojas mērķētās reklāmas.

PIEREDZE

Kāpēc tā notiek tik bieži?

„Situācijas, ko sociālajos medijos piedzīvoju ne tikai ar reklāmām vien, liek jautāt: „Vai tā tikai sakritība, ka ekrānā redzam tieši to? Vai tam ir nevainīgs tehnisks izskaidrojums, vai tomēr telefonā kāds mūs noklausās un novēro?” vaicā Kurzemnieka lasītāja.

„Veikalā sastopu sen neredzētu bijušo kolēģi, un parunājam, ar kontaktiem neapmainoties. Pēc neilga laika feisbukā viņas profils parādās sadaļā Cilvēki, kurus tu varētu pazīt. Tā teikt – varbūt gribu draudzēties. Vienvakar dodos uz kultūras iestādi un durvīs satieku tās vadītāju. Sasveicinos un paeju garām. Nākamajā dienā feisbuks piedāvā draudzēties gan ar viņu, gan vēl vienu šīs iestādes darbinieci, kuru pazīstu, bet nesastapu.

Kafejnīcā ar draudzenēm spriežam, kur no ārzemēm atbraukušajai nopirkt automašīnu. Sarunā uzzinu, ka neliels autoplacis ir arī kaimiņu pilsētā. Par to nebija pat nojausmas. Pēc dienas feisbukā puisis no kaimiņu pilsētas reklamē tieši to! Tajā pašā reizē kafejnīcā pasūtām salātus un spriežam, ka maza vilšanās – garšīgi ir, bet bietēm vajadzēja būt siltām. Promejot to draudzīgi pasaku arī oficiantam. Pēc laiciņa feisbukā – uzminiet, kas! Krāsnī ceptu biešu reklāma: „Ceptas bietes var būt ļoti garšīgas, ja pagatavo pareizi…” Tirdziņā ar draudzeni pērkam Kuldīgā izslavētas olīvas, slavējam arī veikala īpašnieci. Jūs jau saprotat: tajā pašā dienā feisbukā divreiz parādās senāk uzfilmētas, pat ne jaunas šī veikala reklāmas.”

SPECIĀLISTA KOMENTĀRS

Ne sakritība, bet algoritms

„Situācija veikalā vai ar draugu, ko sastopi, var būt sakritība. Bieži vien feisbuks piedāvā draudzēties ar tiem, kurus mēs varētu pazīt, bet nepamanām. Tas ir tāpat, ja cilvēks nopērk zilu automašīnu Toyota, ko līdz šim pamanījis reti, bet, kad nopērk, liekas, ka katra otrā ir zila Toyota.

Bieži mēs lietotnēs dalāmies ar vietu, kur atrodamies. Tas lielu daļu sakritību varētu izskaidrot. Piemēram, ja vieta ierīcē ir ieslēgta, tad veikals, kurā ieej, var uzlikt mērķētu reklāmu ierīces atrašanās vietā, un feisbuks var to biežāk rādīt tiem, kas tur atrodas. Reklāmu var mērķēt arī visiem Kuldīgā dzīvojošajiem strādājoša vecuma cilvēkiem. Tāpat, ja esi draugu tuvumā, ir iespēja, ka feisbuks secina: esat satikušies vai bijuši vienā telpā. Un, kad paej garām nepazīstamam cilvēkam, feisbuks var uzaicināt ar viņu draudzēties. Diemžēl nekad neuzzināsim, kā feisbuks strādā, jo savu algoritmu tas nepublicē. Vienu lietu noteikti zinu: ja esi pasākumā ar draugiem, kur satiec svešu cilvēku un feisbuks piedāvā draudzēties, jārēķinās, ka biji kopā ar vairākiem un, visticamāk, kāds šo svešo ir uzaicinājis draudzēties. Feisbuks pieņem: ja tu ar šo draugu bieži komunicē, tad, tā kā viņš sadraudzējies ar svešo cilvēku, būtu vērts to ieteikt arī tev. Tāpēc, ka tu viņu, iespējams, pazīsti caur šo draugu.

Man tā notiek bieži. Kad aizbraucu uz pasākumiem, man uzreiz piedāvā draudzēties ar tiem, ko tur iepazinu. Kad apskatu kopīgos draugus, redzu, ka starp tiem ir tas, ar ko biju kopā. Tā nav mistika – tā strādā algoritms.”

Feisbuks ievāc daudz datu

„Par autoplaci – ja internetā esi meklējis autoremontu, algoritms pieņem, ka tava mašīna ir saplīsusi un, iespējams, tu meklē jaunu. Tā parādās reklāma. Ja tev kāds par to izstāstījis, tas var būt tuvumā viens no populārākajiem. No diviem avotiem par šo placi uzzini, un liekas, ka tā ir sakritība.

Jārēķinās, ka feisbuks par mums ievāc ļoti daudz datu: to, kā klikšķinām, cik ātri, cikos un kur. Arī tad, ja vietas norāde ir atslēgta, tas nenozīmē, ka feisbuks nezina, kur atrodies. Tavai IP adresei ir piesaistīta vismaz pilsēta, kurā esi. Ja klikšķina un rullē lapu, platforma var iegūt ļoti daudz informācijas, arī to, pie kādām bildēm tu apstājies, cik ilgi skaties vai cik ātri rullē garām. Ja bieži apstājies, lai apskatītu automašīnu foto, kuru kāds publicējis, algoritms pieņem, ka meklē sev jaunu auto, un piedāvās reklāmu ar autoplaci.”

* Unikāls numurs, kas ierīci internetā identificē un ļauj tai sazināties ar citām ierīcēm tīklā

PIEREDZE

Bažas par privātumu

Lasītāja turpina: „Citā pilsētā pārdevēja veikalā ierunājas, ka krāj īpašas eiro monētas un no Latvijas seno novadu sērijas trūkstot tikai nesen izdotās Sēlijas. Es par tādu divu eiro sēriju nebiju dzirdējusi. Bet, jā, jā – tieši šī monēta nākamajā dienā instagramā uz mani skatās Latvijas Bankas reklāmā.

Gan māsai, gan draudzenei pa telefonu saku: „Cik labi, ka ir cilvēki, kuriem var izkratīt sirdi! Tu man kā privātais psihoterapeits.” Pēc īsa brīža feisbuks piedāvā personalizētas krūzītes ar tekstiem angļu valodā. Uz vienas rakstīts: „Māsas uz mūžu.” Uz draudzenei domātas: „Paldies, ka esi mans ārsts par brīvu!”

Dažreiz liekas – pietiek tikai padomāt… Šodien vajadzēja pases dēļ iegriezties attiecīgajā valsts pārvaldē, taču nepaspēju un ne ar vienu par to nerunāju. Vakarā šīs iestādes lapa feisbukā atgādina, kādos gadījumos turp jādodas.

Kad to piedzīvo regulāri, gribot negribot parādās paranojas pazīmes… Vai tās tikai iedomas? Cik te sakritību? Vai pie vainas ir uztveres un atmiņas īpatnības: pamanām to, ar ko bijusi saskare, bet pāri skrullējam tam, kas neliekas svarīgs? Es nerunāju par tām reizēm, kad paši kaut ko ierakstām interneta meklētājā un pēc laika atbilstoša reklāma parādās citviet. Tomēr ir dzirdēti skaidrojumi, ka telefona mikrofons un kamera tiešām dzird un redz vairāk, nekā domājam. Kā sevi no tā pasargāt?”

KOMENTĀRS

Algoritmi pret sazvērestībām: kāpēc nav izdevīgi mūs noklausīties

E.Strazdiņš: „Ir viegli pieņemt teoriju, ka mūs novēro, un domāt, ka tas panākts ar mikrofonu un kameru. Ja viss būtu tik vienkārši, tad visi servisi, ko lietojam, mūs pazītu. Tad mūs noklausītos visi. Pie algoritmiem strādā dažādu profesiju cilvēki: inženieri, psihologi, antropologi, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās eksperti. Viņi izdomā algoritmus, lai saprastu, kas notiek tavā galvā. Daudz vieglāk ir to saprast nevis pēc tā, ko runā, bet tā, kā rīkojies ar datiem. Mūsu dzīvi lielā mērā ietekmē arī draugi. Ja kāds kolekcionē monētas, ir varbūtība, ka tās interesē arī tevi. Sociālie tīkli labi saprot, kādas ir mūsu intereses un ar ko nodarbojamies. Arī reklāma pēc sarunas ar draudzeni un māsu var būt mulsinoša. Iesaku katram domās uztaisīt eksperimentu pēc tā, ko esat darījis un kas varētu līdz šai reklāmai novest. Feisbukā uz katras reklāmas var uzpiest uz opcijas Why am I seeing this ad? (Kāpēc es redzu šo reklāmu?). Tur būs dati, kāpēc esi mērķauditorija. Feisbuks gan var izmantot vairāk informācijas, nekā tur minēts: ja rakstīts, ka reklāma mērķēta sievietei konkrētā vecumā no Kuldīgas un feisbukā tev ir atzīmēts, kas ir māsa, vai tu bieži komunicē ar šo draudzeni, reklāmu feisbuks var rādīt daudz biežāk nekā citiem kuldīdzniekiem. Ja pirms desmit gadiem atradies netālu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, feisbuks tavus datus var atcerēties. Ja toreiz mainīji pasi, tad arī var parādīties reklāma. Es iesaku katram nevis domāt sazvērestības teorijas, jo tādu datu apjomu neviens nevarētu apstrādāt, bet drīzāk padomāt, ko pēdējā laikā esi darījis tādu, lai konkrēto reklāmu dabūtu. Visticamāk, ja analizēsi savu rīcību, atradīsi vairākus iemeslus. Varbūt esi gūglē meklējis, cik ilgi pase ir derīga.

Manās mājās bieži ir tā: ar sievu runājam par jaunu tehniku, ko iegādāties, lai filmētu foršus video. Es par to meklēju gūglē, un sieva nākamajā dienā saka: vakar par to runājām, un viņai parādījušās reklāmas. Tas tāpēc, ka mums ir viena IP adrese un algoritms paredz, ka abi par to esam runājuši vienās mājās.”

Kā sevi pasargāt?

„Es savām ierīcēm kameru un mikrofonu aizlīmēju ciet. Man arī ir video, kā to pareizi darīt. Neesmu atradis veidu, kā mikrofonam var piekļūt bez atļaujas. Ļoti stipri apšaubu, ka feisbuks būtu no ierīces ražotāja saņēmis īpašu atļauju piekļūt tā, lai cilvēks to neredzētu. Mikrofons un kamera izveidota tā: tikko centrālais procesors jeb telefona smadzenes mēģina piekļūt mikrofona un kameras datiem, ierīcē momentā iedegas gaismiņa. To nevar apiet. Varu cilvēkus nomierināt: ja atradīsies tāda ievainojamība, ka šo gaismiņu var apiet, tu, dārgais lasītāj, noteikti nebūsi tas, pret ko šo ievainojamību izmantotu. Tāda tipa ievainojamība operētājsistēmā melnajā tirgū maksā pusmiljonu eiro un vairāk. Hakeri šīs ievainojamības tirgo dažādu valstu valdībām – tā var būt Krievija, Izraēla un ASV, kas spētu par tām maksāt. Tās tiek izmantotas pret politiķiem vai žurnālistiem. Telefonu ražotāji uz ievainojamībām ātri reaģē un tās salabo. Vai tu būsi tik interesants Izraēlas valdībai, lai tevis dēļ iztērētu 500 tūkstošus?

Kad ierīcē uzmetas paziņojums par kādu piekļuves prasību, iesaku visus noraidīt. Ja jūsu dzīve bez šīs piekļuves ir apgrūtināta, uzstādījumos to var atļaut. Man daudzās lietotnēs dzīve ir apgrūtināta, bet tas ir tā vērts, jo viena no lietām, ko cilvēki iedod, ir pilna pieeja savas kameras fotoalbumam. Tas nozīmē, ka lietotnei iedodat pieeju visām savām bildēm un tā var darīt, ko grib. Ja tas neizklausās briesmīgi, varat dzīvot mierīgi, un ne no kā nav jābaidās. Arī tad, ja negribi, lai tavs telefona numurs, e-pasts un adrese ir publiski, kāds cits lietotnē ar visiem saviem kontaktiem ir padalījies un nopludinājis arī tavus datus.”

VIEDOKĻI

Privātumu apdraud ne mikrofons, bet mūsu digitālās pēdas

Valdis Jalinskis, LMT grupas sabiedrisko attiecību vadītājs:

– Bez aktīvas lietotāja darbības viedtālruņi var ierakstīt audio, ja kādai lietotnei vai sistēmas komponentam ir piešķirta atļauja vai ja ierīcē ir ļaunatūra. Šādi gadījumi mūsu praksē nav novēroti, jo no ļaundara puses ir sarežģīti to izdarīt. Iespaidu par to, ka telefons klausās īpašnieka teikto, lielākoties rada metadatu reklāmas, kuras autori mērķē tieši uz to auditoriju, kas apmeklē ar noteiktu tēmu saistītas vietnes vai sociālajos medijos patērē atbilstošu saturu. Mobilo sakaru operators redz ierobežotu informāciju, piemēram, zvana laiku un ilgumu. Sarunu saturu var iegūt tikai tad, ja tam ir tiesisks pamats, un stingrs regulējums paredz īpašas procedūras. Gan no juridiskā, gan no reputācijas viedokļa masveidā izmantot ierīču mikrofonus, lai iegūtu audiosaturu un izmantotu to mērķētai reklāmai, būtu ļoti riskanti. Lielākoties reklāmas mērķēšanas mehānismi izmanto tos datus, kas iegūti, analizējot lietotāju rīcību internetā: pārlūkošanas vēsturi, meklējumus, atrašanās vietu un sociālo mediju patēriņa paradumus. Reklāmu parādīšanās pēc tam, kad esam ko pieminējuši sarunās vai ziņapmaiņā, var radīt nepatīkamas, nedrošas izjūtas. Der paturēt prātā, ka reklāmu algoritmi ir izstrādāti ļoti precīzi, lai sasniegtu tieši tos, kuriem ir šīs intereses. Lai ierīcēs apkopoto datu izmantošanu reklāmām samazinātu:

• var savos Google/Meta kontos un ierīces iestatījumos izslēgt personalizētās reklāmas;
• ierobežot reklāmas identifikatorus, piemēram, iOS (Apple) iekārtās liegt izsekošanu, Android (pārējās) iekārtās dzēst vai atiestatīt reklāmas ID, atļaut piekļuvi mikrofonam, kamerai un atrašanās vietai tikai lietotnes izmantošanas laikā;
• atinstalēt nevajadzīgas lietotnes, kas agresīvi prasa dažādu piekļuvi;
• interneta pārlūkā bloķēt trešo pušu sīkdatnes un izmantot privātuma režīmu, kā arī apsvērt reklāmu bloķēšanu;
• ierīcē pastāvīgi atjaunināt operētājsistēmu un lietotnes. Tāpat ir vērts ievērot digitālā laikmeta higiēnas pirmo bausli: neinstalēt ierīcē tās lietotnes, kuru avoti nav zināmi. Ja rodas aizdomas par ļaunatūru ierīcē, aicinām nomainīt paroles, ieslēgt divu faktoru autentifikāciju un, ja vajag, ierīci pilnībā atiestatīt.

Algoritmi mūs pazīst bez noklausīšanās

Toms Girvaitis, Kuldīgas novada pašvaldības digitālās attīstības un inovāciju nodaļas projektu vadītājs:

– Pats bieži saskaros ar tieši man mērķēto reklāmu un esmu izbrīnīts par izdošanos. Pirmā doma, protams ir: ierīce mani noklausās. Pastāvīga un masveida sarunu ierakstīšana reklāmas nolūkos ir gandrīz neiespējama. Tāds process prasītu milzīgu ierīces akumulatora enerģiju un datu plūsmu, ko operētājsistēmas, drošības pētnieki un paši lietotāji ātri pamanītu. Sajūtu, ka tālrunis lasa domas, rada precīzi prognozējošie algoritmi. Ja redzat reklāmu lietai, par ko nupat runājāt, visticamāk, nostrādājusi jūsu atrašanās vietas un sabiedrisko saišu korelācija. Ja pavadāt laiku ar cilvēku, kurš nesen meklējis informāciju par konkrētu preci, algoritms fiksē, ka jūsu ierīces atrodas vienā GPS punktā vai tās pieslēgtas vienam bezvadu interneta tīklam. Sistēma secina, ka šie cilvēki ir saistīti, un ar varbūtību izspriež, ka intereses varētu būt līdzīgas. Tad algoritmiem nav jānoklausās, jo tie mūs pazīst labāk nekā mēs paši, izmantojot netiešos datus – mūsu digitālo ēnu, kas sastāv no vietu norāžu vēstures, mijiedarbības ar citiem, sīkdatnēm, apmeklētajām vietnēm un interesēm, mūsu digitālā profila un citiem. Lielākā problēma ir mūsu paradums steigā nospiest opciju Piekrītu visam. Liela daļa neapzinās, ka, piešķirot piekļuvi kontaktiem, viņi atklāj ne tikai savu, bet arī draugu sociālo loku. Tas ļauj algoritmiem secināt: ja draugs interesējas par dārza tehniku un jūs bieži atrodaties vienā vietā, visticamāk, šī reklāma būs saistoša arī jums. Daudzi, instalējot it kā bezmaksas lietotnes, neapzinās, ka cena par tām ir piekļuve datiem. Mēs bieži piešķiram atļaujas tādām lietotnēm, kuru darbībai tās nav nepieciešamas. Lai pārlieku precīzo izsekošanu mazinātu, iesaku pārskatīt lietotņu atļaujas un tālruņa iestatījumos piekļuvi mikrofonam, kamerai un atrašanās vietai aizliegt tām lietotnēm, kurām tas pēc loģikas nebūtu vajadzīgs. Ja tālrunis piedāvā Ask App Not to Track jeb nesekot jūsu darbībām citās vietnēs, vienmēr to izmantojiet! Dzēsiet neizmantotās lietotnes, jo katra aizmirstā fonā var turpināt vākt datus! Pārlūka iestatījumos regulāri iztīriet vēsturi un sīkdatnes (Clear Browsing Data). Tas neļaus vietnēm jūsu paradumus ilgstoši atpazīt. Tālruņa iestatījumos reklāmas sadaļā Ads vai Advertising izslēdziet Personalizētas reklāmas vai nospiediet Reset Advertising ID! Tas nevis apturēs reklāmas, bet liks algoritmiem jūsu profilu veidot no jauna vai mazinās reklāmas, kas tēmētas uz jums.

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai jums kādreiz šķitis, ka viedierīcēs kāds jūs noklausās? Vai tas uztrauc?

Sanita no Aizputes:

– Jā, ir bijis tā, ka ar kādu runāju par lietu, ko vēlos nopirkt, un pēc brīža sociālajos medijos parādās visādas reklāmas. Tā bija, kad pirku veļasmašīnu. Biežāk šādas reklāmas esmu manījusi feisbukā. Domāju, ka tagad ir tāds laiks, kad tehnoloģijas ņem virsroku. Jaunā telefonā jau ir dažādas programmas, lai visu varētu kontrolēt.

Egils Strēlnieks, kuldīdznieks:

– Internetā portālos tikai palasu ziņas, bet sociālos medijus neizmantoju. Taču, tikko kaut kur ieeju ko palasīt, pēc tam par to tēmu rādās reklāmas! Kad paskatos kaut ko par makšķerēšanu, kā atveru jaunas cilnes vai ziņu portālus, uzreiz sāk rādīt reklāmas par šādām lietām. Sajūta ir nepatīkama – liekas, ka mani, iespējams, redz arī datorā, pēta, tāpēc datora kamera man ir aizlīmēta. Kas to lai zina – ar modernajām tehnoloģijām, domāju, var arī noklausīties.

Sanita no Saldus:

– Jā! Man pat šķiet, ka citreiz telefons nolasa domas! Esmu ievērojusi: ja runāju par kādām tēmām un pēc tam skatos internetā, par to tiek piedāvāts saturs. Pārsvarā tas bijis par ceļojumiem: runājot par to, kur vēlētos aizbraukt, feisbuks pēc tam reklamē ceļojumu aģentūras, pat tos pašus galamērķus, par kuriem esmu izteikusies. Var jau būt, ka tā ir sakritība. Bet bažu par to man īpaši nav.

Viktors, ventspilnieks:

– Runājot par kādām tēmām, līdzīgas lietas pēc tam izlec gan telefonā, gan datorā. Kaut vai runāju klusām, šķiet, ka mani dzird. Ja vēlos ko nopirkt, pēc laika uzrodas tāda reklāma. Vispār internetā pērkam ļoti daudz ko, tāpēc konkrētas lietas pateikt nevaru. Bet mani tas neuztrauc – lai klausās, cik grib! Es dzīvoju savu dzīvi.

Zanda Zauere no Kuldīgas novada:

– Nē, man tā nav bijis. Sociālos medijus izmantoju ļoti maz. Biežāk esmu jūtūbē, paskatos medicīniskas, zinātniskas lietas. Pēc tam gan esmu manījusi vairāk reklāmu par tām tēmām, kuras esmu skatījusies. Man tieši priecē tas, ka pēc tam ko līdzīgu piedāvā, jo tā esmu uzzinājusi daudz jauna un pēc piedāvātā satura parokos vēl dziļāk.

Evita Varvara Āboliņa, skolniece:

– Jā, ir bijis. Vienreiz runāju par kādu šokolādi, un, kad vēlāk atvēru tiktoku, tieši par tās firmas šokolādi parādījās reklāma. Tajā brīdī domāju: „Kā tas iespējams?” Dažreiz līdzīgi noticis ar citām lietām, par ko runāju. Reklāmas man izlec arī instagramā. Par tādām lietām kā šokolāde man nav bažu, ka izspiego, jo tad tūlīt zinu, kur to var nopirkt, bet par svarīgākām, privātām lietām gan.

#SIF_MAF2025 | #izpēti_izgaismo_risini | #kurzemnieks