Attīstības veiksmes atslēga – caurspīdība visos punktos

Šonedēļ Kuldīgas novada domes darba kārtībā ir šīgada budžets. Kāds balsojums paredzams? Cik tiks ņemti vērā citādi domājošo priekšlikumi, un kādi tie ir? Sarunā Kurzemnieka redakcijā piedalās ARTIS ROBERTS (A.R., vairākuma partija Kuldīgas novadam) un opozīcijas deputāti RUTA KARLOVIČA (R.K., Zaļo un Zemnieku savienība), KRISTĪNA ANSONE (K.A., Nacionālā apvienība) un ĒRIKS PUCENS (Ē.P., Republika). Aicināti bija visu partiju deputāti, bet Romāns Ernsons no Jaunās konservatīvās partijas iespēju neizmantoja.

Šoreiz rakstu ciklā Izpēti, izgaismo, risini! – par Kuldīgas novada pašvaldības darbu, par topošo budžetu un sarežģītākajiem krustpunktiem vairākās tēmās, uzklausot arī opozīcijas deputātus.

SADARBĪBA

Kopā strādājat kopš pērnā jūlija. Kuros jautājumos vienprātības ir vairāk, kuros viedokļi atšķiras?

R.K.: – Man šķiet, ka vienprātība ir pietiekami liela. Viedokļi atšķiras atsevišķos jautājumos. No pēdējiem aktuālākajiem tā ir kultūra un izglītība – katram ir savs redzējums par šo jomu nākotnē. Vakar (saruna notika 20. janvārī – red.) iedziļinājos atsūtītajos dokumentos par budžetu, jo pirmajā sarunā neiznāca piedalīties. Vairākos jautājumos ir necaurspīdīgums. Arī par finansējuma sadali dažādām aktivitātēm man ir cits viedoklis. Piemēram, 15. janvārī sociālo lietu, izglītības, kultūras un sporta komitejā darba kārtībā bija finansējuma piešķiršana sporta klubiem, pasākumiem un individuālajiem sportistiem. Lēmumu pieņemam pārāk ātri, neiedziļinoties būtībā. Vairāk jāzina nianses. Bet kopumā, ja informācija ir pietiekama un caurspīdīga, faktiski lielākoties mums ir vienprātība.

A.R.: – Es arī piekrītu, ka caurmērā ir vienprātība. Pašvaldību vēlēšanās partiju programmas būtiski neatšķīrās. Ideja ir novada attīstība – lai vienmērīgi attīstītos gan pilsētas, gan lauki, lai atbalsts būtu visām iedzīvotāju grupām. Tas izpaužas sadarbībā, kad lemjam par kredītu ņemšanu, lai ko attīstu, uzlabotu.

Ē.P.: – Es ļoti augstu vērtēju tos pašvaldības darbiniekus, kuri sagatavo lēmumprojektus. Lielākoties mums ir vienprātība, jo lēmumi ir labi sagatavoti, speciālisti spēj atbildēt uz deputātu jautājumiem. Tādi politiskie jautājumi bijuši kādi pāris: par būvvaldes, kultūras un komunālo saimniecību reformu. Lielāka pretestība ir no kultūras darbiniekiem. Par šo reformu liela daļa deputātu balsoja pret, bet partija Kuldīgas novadam nobalsoja, ka reforma vajadzīga. Redzēsim, kādi būs rezultāti. Domāju, ka pēc budžeta pieņemšanas būtu jāatgriežas pie sarunas, kuras partijas savus solījumus pilda un iesniegušas priekšlikumus.

K.A.: – Ar vairākiem kolēģiem kopā strādājam vairākus gadus, viens otru pazīstam. Mums ir viens mērķis – ar savu ieguldījumu piedalīties novada attīstībā. Vadošajai partijai ir ievērojams pārsvars, un tā veido un vada savu politiku. Manuprāt, jāpārskata vairāki nolikumi, piemēram, sporta komisijai par finansējuma piešķiršanu. Tam jābūt caurspīdīgākam. Papīrs panes visu, un par visu, kas tur ir apakšā, līdz galam droši nevaram būt. Mana bēda ir civilā aizsardzība – par maz rūpējamies par saviem iedzīvotājiem. Neziņa cilvēkus biedē. Ja izpildām tikai to, ko valsts nosaka, tas ir par maz. Šīgada budžetā papildu finansējums civilajai aizsardzībai nav paredzēts.

BUDŽETS

Kam budžetā nauda nav paredzēta pietiekami, un kam būtu jāsamazina?

K.A.: – Nekad jau nebūs tā, ka pietiks visam. Iepazīstoties ar datiem, saprotu, ka viss ir ierobežots, un nav tā, ka kādai jomai būtu stipri vairāk. Lielos vilcienos budžets atbilst tam, ko varētu prasīt. Iesniedzu ierosinājumu, kas budžetam nestu pienesumu: zemes nomas izsoles rīkot elektroniski, lai izvairītos no sarunāšanas riskiem un konkurence būtu godīga.

Ē.P.: – Esmu ar datiem iepazinies, un esam ļoti daudz atvēlējuši attīstībai, arī laukiem. Jādomā par novada ģimenēm, lai veicinātu bērnu dzimšanu un ģimeņu deklarēšanos šeit. Būtu stipri jāpaaugstina bērnu piedzimšanas pabalsts. Arī valsts noteikusi, ka tā būs prioritāte. Nevaram paļauties, ka ar to nodarbosies tikai valsts, arī pašvaldībai jāsāk kas darīt. Citādi kāda jēga? Ieguldīsim parkos, rotaļu laukumos, bet nebūs, kas tajos rotaļājas. Gadā piedzimst 200 jaundzimušo. 200 tūkstoši būtu jānovirza, lai katrai ģimenei bērna piedzimšanas pabalstam atvēlētu tūkstoti.

A.R.: – Budžetu veidojam kopā. Tā procedūra ir tāda: katra pašvaldības iestāde un struktūrvienība apkopo vajadzības un vēlmes, nāk ar priekšlikumu. To izskata budžeta komisija, kurā ir pašvaldības vadība: priekšsēde, es, izpilddirektors, viņa vietniece un finanšu nodaļas vadītāja. Saliekam kopā, kādi ieņēmumi plānoti, lai saprastu rāmi, un skatāmies, kas veidojas no pieprasījumiem. Parasti vajadzību un vēlmju ir stipri vairāk – iet pāri. Decembra beigās, janvāra sākumā izskatījām, kā katram veicies pagājušogad, kādi pa pozīcijām bijuši tēriņi. Šogad pieeju mazliet mainījām – apkopojām tikai nepieciešamāko: ir jāizmaksā algas, jānomaksā komunālie maksājumi, ir izdevumi pamatdarbībai. Kardinālu izmaiņu pret iepriekšējo gadu nav.

R.K.: – Vienmēr svarīga ir pamata informācija: kas notiks valsts fiskālajā politikā, kas būs ar izmaksu paaugstināšanās riskiem. Valstī tie ir dažādi, kas skar pašvaldību. Esmu sagatavojusi jautājumus un vēlos uzmanību pievērst caurspīdīgumam. Būtiski ir redzēt tās pozīcijas, kas ir tā kā paliktas apakšā zem nosaukumiem, kuriem atšifrējuma īsti nav, un tur pamatā arī ir sabiedrības vislielākie jautājumi. Piemēram, darba samaksā nav atšifrētas amatu apvienošanas piemaksas, prēmijas gada beigās, samaksa īslaicīgu projektu darbiniekiem. Tas redzams tikai kopumā. Jautājumi ir arī par citām pozīcijām. Kamēr neesmu saņēmusi atbildi, nevaru balsot par to, kas man nav skaidrs, jo tad melošu pati sev un sabiedrībai.

DEMOGRĀFIJA

Vai redzat, kā uzlabot demogrāfiju?

R.K.: – Par to domā visa Latvija, katra pašvaldība. Manā skatījumā daži lēmumi ir pat absurdi. Jādomā ne tikai par to, lai bērni dzimtu, bet arī par to, lai ģimenes būtu nodrošinātas. Viena no pamatlietām, lai ģimene bērnu atļautos, ir atalgojums. Ar uzņēmēju atbalstu arī ko darām. Priecājos par Stigas RM uzbūvēto daudzdzīvokļu māju Kuldīgā. Darbavietas šajā uzņēmumā ir, cilvēki brauc no citām vietām, lai šeit strādātu. Viņiem būs iespēja te arī dzīvot. Tas nozīmē, ka varētu palielināties bērnu skaits skolās. Vienu ēku ar 14 dzīvokļiem atjauno Kuldīgas komunālie pakalpojumi. Dzīvojamais fonds ir viena no aktuālākajām lietām, kā cilvēkus ieinteresēt.

A.R.: – Vienas receptes nav, daudz esmu par to domājis. Tas ir izaicinājums ne tikai mums, bet arī Eiropai, pasaulei daudzu gadu garumā, pat attīstītākās valstis, piemēram, Japāna, Ķīna, ar to saskaras. Tam saknes ir daudz dziļākas, un risinājumi ir komplicēti. Cilvēki mainās un nepieņem lēmumu radīt vairākus bērnus. Jaunie grib vairāk laika veltīt sev, izbaudīt dzīvi. Viens bērns ir okay, bet divi, trīs un vairāk – tas jau ir sarežģīti. Daudziem ir bailes un šaubas par nākotni.

Ē.P.: – Jāpaskatās nedaudz vēsturē – tūkstošiem cilvēku no Latvijas aizbrauca pirmajā krīzē. Jaunajiem, kuri aizbrauca, bērni ir piedzimuši Anglijā, Vācijā, Īrijā un citur. Lielākā daļa neatgriezīsies, jo te nav tādas drošības.

Pilnīgi skaidrs, ka valsts izdarīja aplami, kad māmiņu algām 80% nogrieza uz 50%. Nolika māmiņas nabadzībā. Pirmais, ko var izdarīt pašvaldība, ir piešķirt piemaksu. Tas ir viens no priekšlikumiem, ko iesniegšu, tāpat rakstīšu par bērnu piedzimšanas pabalsta paaugstināšanu. Nevajag maksāt visu uzreiz – var gada griezumā. Protams, jāizstrādā mehānisms, lai abi vecāki ir deklarēti šeit, jo ar nodokļiem nauda atgriezīsies.

Vienā sēdē runājām, ka nebija cilvēku, kas vēlējās kļūt par audžuģimeni un paņemt bērnus, bet, kad tika piesolīts maksāt vairāk, bērnus paņēma. Nauda ir faktors.

Mēs gribam, lai te ir jaunas ģimenes ar bērniem. Maksājot lielāku pabalstu, arī Kuldīga attīstīsies, mums ir labas darbavietas, kur maksā labu algu. Demogrāfijai jāatvēl nauda. Bet zinu, ka manu priekšlikumu neatbalstīs.

K.A.: – Man ir cits priekšlikums. Vajag izveidot komisiju, kurā deputāti un speciālisti var prāta vētrā meklēt demogrāfijas risinājumus. Tā rastos idejas, ko un kā darām. Citādi tukši runājam un tad lemjam.

IZGLĪTĪBA

Kas piecos gados notiks ar skolu tīklu novadā?

K.A.: – Man nav informācijas, ka kāda skola tiks slēgta, bet skaidrs, ka tām jāizpilda kritēriji. Pašiem jāskatās, kā mūsu novads izskatās stratēģiski, ko varam stiprināt. Jābūt plānam kopumā, lai nebūtu raustīšanās un neziņa, kas vecākus biedē. Padzirdot par iespējamo pagasta skolas slēgšanu, pārceļ bērnu uz mācību iestādi pilsētā.

Ē.P.: – Man šķiet, ka lēmums pa kluso ir jau pieņemts. Es jau tajā domes sēdē, kad bija runa par skolu iespējamo slēgšanu Ēdolē un Kabilē, balsoju pret. Pašvaldībai jāstrādā pie tā, lai būtu gan sabiedriskais, gan skolas autobuss un bērnus var izvadāt. Es pie tā labprāt atgriezos vēlreiz un diskutētu.

A.R.: – Lēmums ir pieņemts par divām skolām, un pēc 31. maija tiks vērtēts, vai skolēnu skaits tur atbilst. Redzams, ka situācija neuzlabojas – Ēdolē un Kabilē bērnu skaits pat samazinās. Nav jau arī tā, ka pārējās lauku skolas ir lielā drošībā un komfortā, jo bērnu skaits ir uz robežas. Ceram, ka, pārgrupējoties no šīm skolām, stiprināsies citas pagastu skolas.

R.K.: – Cilvēks jau plāno un domā: ja skolas nebūs, iet no tās vietas projām. Tas ir komplekss jautājums. Pagastos nav pietiekami daudz darbavietu – vecāki brauc uz darbu pilsētā un arī bērnus laiž skolā tur. Vecākiem darbs beidzas sešos vakarā. Ja bērns iet skolā pagastā un stundas beidzas agrāk, viņam nav, kur palikt. Taču pilsētā var apmeklēt interešu pulciņus.

NODARBINĀTĪBA

Kā panākt, lai pagastos darbavietu būtu vairāk?

R.K.: – Labs jautājums. Kā? Tas ir mehānisms, kurā viens faktors pakārtojas otram. Nevar uztaisīt rūpnīcu Kabilē, jo nebūs, kas strādā. Cilvēkiem tur būtu jābrauc no pilsētas.

A.R.: – Agrāk ģimenēs bērnu bija vairāk, un viņi izvēlējās tuvāko skolu. Šodien cilvēki ir mobili, uz darbu brauc 30–50 kilometru rādiusā. Un nevienam neko nevar pārmest.

SABIEDRĪBA

Cik bieži tiekaties ar vēlētājiem?

R.K.: – Ir pieņemšanas laiks, kad cilvēki nāk, bet arī zvana, raksta, nāk klāt uz ielas, veikalā. Mana auditorija lielākoties ir pensionāri – viņi nāk ar savām aktualitātēm, ar to, ko nesaprot, vai to, kas viņiem sāp. Ir tādi, kas nāk katru nedēļu un vēlas aprunāties. Ir gūzma jautājumu par komunālajiem pakalpojumiem: tiklīdz kaut kas mainās, tā ir satraukušies. Es skaidroju, bet, kur neesmu kompetenta, interesējos attiecīgā iestādē. Man ir sava telefonu grāmatiņa, kurā, zinot, kādi pa visiem šiem gadiem ir aktuālie jautājumi, pierakstīti tālruņa numuri. Dodu cilvēkiem iespēju sazināties un savu problēmu noskaidrot.

A.R.: – Tie kanāli ir dažādi. Viens ir mana ģimene. Ir jautājumi no kolēģiem, arī no tiem, ar kuriem kopā ir kāds hobijs, piemēram, Skrundā spēlēju galda tenisu. Arī pieņemšanas laikā iedzīvotāji ierodas ar visdažādākajiem jautājumiem: par komunālajiem pakalpojumiem, citām sadzīviskām lietām, arī par kaimiņu nebūšanām. Iedzīvotāju sapulcēs uz jautājumiem atbildam. Cilvēki nāk klāt uz ielas, veikalā, pastaigā ar suni. Vienmēr esmu pieejams un palīdzu; ja pats nevaru, problēmu pasaku speciālistiem, un viņi meklē risinājumu.

Ē.P.: – Kad kļūsti par publisku personu pašvaldības un Saeimas līmenī, cilvēki jautā veikalos, treniņā, medībās, un tēmas ir dažādas: sākot ar Trampu, Grenlandi, drošību un beidzot ar to, kad notīrīs sniegu vai nogreiderēs ielu.

K.A.: – Cilvēki izmanto dažādus kanālus, bet pārsvarā zvana. Iespēju robežās arī tiekos. Reizēm saprotu, ka jāiesaistās, bet ir reizes, kad cilvēks vienkārši grib aprunāties.

Kurā brīdī pašvaldībai sabiedrības viedoklis jāņem vērā?

K.A.: – Piemēram, ar vēja ģeneratoriem nevaram iet pret normatīvajiem aktiem un nevaram neievērot Būvniecības likumu. Taču jāieklausās vienmēr. Tas ir koks ar diviem galiem. Vēl tagad atceros gadījumu ar (ūdeļu – red.) fermu Turlavā, kad teica, ka to tur nevajagot, bet tas būtu bijis ekonomisks pienesums. Kurā brīdī pašvaldībai jāspēj izšķirties? Mums jāskatās kopējais labums sabiedrībai. Kāpēc cilvēki negribēja? Vai bija kādas savtīgas intereses? Tāpat ir ar izglītību. Mums jāuzņemas atbildība, jāsaprot, kā attīstīsimies, bet arī viedokļos vienmēr jāieklausās.

Ē.P.: – Daudz esmu domājis par būvniecības iecerēm. Gribam, lai pagasti attīstās, lai pie mums ienāk jaunas rūpnīcas, bet uzrodas kāda iedzīvotāju grupa, kas ir pret. Paskatāmies, kur ir Lietuva, Igaunija – tur ir tā sauktie uzņēmumi vienradži*. Mums valstī tāds ir viens, bet Igaunijai – desmit, Lietuvai – 20. Speciālistiem daudz vairāk jāskaidro, ko tas mums dotu. Jāiet uz priekšu.

A.R.: – Visos gadījumos jāmeklē līdzsvars, lai lēmums būtu izsvērts: gan attīstībai jābūt, gan viedokļi būtu jārespektē. Piemēram, vēja parki. Svaru kausi sliecas uz valstiskiem mērķiem – nodrošināt elektrību. Bet ko tas mūsu ekonomikai dos novada griezumā? Vai tās būs darbavietas būvniecības laikā? Pretī atkal iedzīvotājiem tas radīs neērtības, būs troksnis.

R.K.: – Mums ir ārkārtīgi liela atbildība, jo nedrīkstam aizmirst samērīgumu ne attiecībā pret iedzīvotājiem, ne pret teritoriālo plānojumu, ne pret mūsu vērtībām. Ir speciālisti, kas to izstrādā, pamato, bet kā pietrūkst? Piemēram, publiskā apspriešana, iedzīvotāju balsojums. Ja es nepiedalītos visādās apspriedēs, ja iepriekš neievāktu informāciju, es nezinātu, kā var nobalsot. Cilvēki neizprot, ko tas nozīmē. Tāpēc deputātiem kā vēstnešiem sabiedrībā jābūt ļoti zinošiem.

Vai Saeimas vēlēšanās oktobrī piedalīsieties?

R.K.: – Jā.

A.R.: – Nē.

Ē.P.: – Jā.

K.A.: – Nē.

* Uzņēmumi, kuru vērtība sasniegusi miljardu dolāru

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Kādi darbi būtu jāpaveic Kuldīgas novada deputātiem? Vai iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās piedalījāties?

Dainis Prūsis, kuldīdznieks:

– Nav ne jausmas. Nemaz nezinu, kādi deputāti mums domē ir, zinu tikai Inesi Astaševsku (priekšsēdi – red.). Ne par vienu citu neesmu dzirdējis, bet atzīstu, ka par politiku maz arī lasu. Pagājušogad vēlēt nebiju, jo tai laikā bija visādi darbi. Par politiku īsti neinteresējos, jo tai neticu.

Gatis, kuldīdznieks:

– Pirmajā vietā, par ko jādomā noteikti, ir drošība. Jāveicina novada attīstība, lai tieši jauniešiem te būtu vairāk, ko darīt. Vēlēt esmu gājis katru reizi, jo dzīve novadā atkarīga tikai no mums pašiem. Padomju laikos pats esmu bijis jauns Kuldīgas rajona deputāts.

Ina Koliškina, kuldīdzniece:

– Noteikti jāuzlabo veselības aprūpe. Vairāk jāziedo bērniem un arī citiem, kas nonākuši nelaimē, tiem, kas palikuši bez pajumtes. Es uz vēlēšanām gāju – balsoju par zaļajiem zemniekiem, jo esmu par Lembergu. Par Kuldīgas novada deputātiem īsti neinteresējos. Bet jaunā domes priekšsēdētāja man ļoti patīk, jo, kā saka, jauna slota tīri slauka.

Kristīne no Turlavas:

– Vēlēšanās nepiedalījos, un uzreiz nenāk prātā nekas tāds, ko vajadzētu izdarīt. Bet vienmēr jau var labāk. Pašlaik esmu bezdarbniece un gribētu, lai novadā būtu vairāk darba iespēju. Bet to jau vēlas visi. Lai visiem novada deputātiem viss izdodas!

Anna Isajeva, kuldīdzniece:

– Ar vietējiem politiķiem esmu apmierināta un uzskatu, ka pilsēta mums ir ļoti labi sakārtota. Neko sliktu nevaru teikt. Es vēlēt nevaru, jo esmu nepilsone, bet neviens mani te neaiztiek, man ir nepilsoņa pase, un dzīvoju labi. Kuldīgā esmu dzīvojusi visu mūžu.

Vēsma, kuldīdzniece, pensionāre:

– Nemaz nezinu. Šķiet, ka mums viss ir labi. Esmu apmierināta. Galvenais, lai ielas ir sakārtotas, viss tīrs. Par citām jomām? Ko es savā vecumā vairs varu teikt? Uz vēlēšanām, protams, biju, bet, par ko balsoju, gan neteikšu. Vairāk esmu interesējusies un lasījusi par Astaševsku. Citus arī it kā zinu, bet nevaru uzreiz visus nosaukt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts Kurzemnieks.

#SIF_MAF2025 | #izpēti_izgaismo_risini | #kurzemnieks