Darbs naktī – kaitīgs vai izdevīgs?

Darbs naktsmaiņās var ietekmēt cilvēka bioloģisko ritmu, radīt miega traucējumus un veselības problēmas. Diemžēl ne visi guļ naktīs, bieži tieši diennakts tumšajās stundās notiek dabas un cilvēku nejauši vai apzināti veicināti notikumi, tāpēc šajā laikā modriem jābūt mediķiem, policistiem, ugunsdzēsējiem glābējiem un citu operatīvo dienestu darbiniekiem. Savukārt ekonomisku apsvērumu dēļ darbu naktīs nepārtrauc ražotnes, notiek transporta pārvadājumi, tiek strādāts lauksaimniecībā, pārtikas rūpniecībā, mežsaimniecībā u. c. Ko nosaka likums par maiņu darbu, un kā tas tiek ievērots, lai būtiski neietekmētu sabiedrības veselību?

Kurzemnieka publikāciju sērijā Izpēti, izgaismo, risini – par darbu naktsmaiņās, tā dažādajiem aspektiem.

Likums pilnīgs, bet sarežģīts

Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem saistībā ar darbu naktī iesniegumu skaits samazinās, lielākā daļa sūdzību nav bijušas pamatotas, bet iespējams, ka cilvēki par pārkāpumiem nemaz neziņo.

NEZINA VAI ARĪ BAIDĀS

Kurzemē par strādāšanu naktī pēc Darba likuma 138. panta pēdējos gados nav saņemta neviena sūdzība. Ir bijuši vairāki iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem pēc 67. panta, kas saistīti ar piemaksām, tostarp Kuldīgas novadā. Viens no tiem pērn daļēji apstiprinājās, un kādam mūsu uzņēmumam tika izteikts brīdinājums. „Jautājums par nakts darbu nav īpaši aktuāls,” atzīst Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas (KVDI) vadītājs, galvenais inspektors Normunds Sergejevs. „Iespējams, ka darbinieki neziņo vai arī nezina savas tiesības. Pieļauju, ka cilvēki nav pietiekami informēti un ir situācijas, kad to darba devēji izmanto. Visbiežāk tas attiecināms uz jauniešiem, kas tikai uzsāk darba gaitas, viņiem trūkst pieredzes. Varbūt jaunais darba ņēmējs nojauš, ka kaut kas nav kārtībā, bet neuzdrošinās iebilst, jo nesaprot. Ne visiem ir juridiskās zināšanas, turklāt normatīvie akti uzrakstīti sarežģītā juridiskā valodā. Situāciju var pārprast, atšķirīgi iztulkot. Jāatzīst arī tas, ka darbinieki bieži vien baidās aizstāvēt savas tiesības, domājot, ka darba devējs pēc tam varētu vērsties pret viņu. Diemžēl arī tādi novērojumi ir. Tāpēc mūsu inspektori konsultē par šiem jautājumiem, bieži izbraucam un aprunājamies ar darbiniekiem uz vietas.”

VAR KONSULTĒTIES

N.Sergejevs iesaka ikvienam nebaidīties un iestāties par savām tiesībām, jo likums paredz vairākus mehānismus, kas neļauj darba devējam tos neievērot un nolikt darbinieku sliktākā situācijā. VDI sniedz bezmaksas konsultācijas, visātrākais veids ir piezvanīt uz informatīvo tālruni darbdienās. Speciālisti atbildēs uz dažādiem jautājumiem, ar ko cilvēki saskaras biežāk. Ja situācija sarežģītāka, tad var vērsties klātienē VDI birojos. Kurzemē ir trīs: Liepājā (apkalpo Kuldīgas novadu), Ventspilī un Saldū.

VISMAZ DIVAS STUNDAS

Inspektors novērojis, ka dažkārt cilvēki neizprot, kas tad īsti ir nakts darbs. Darba likuma 138. pants nosaka, ka nakts darbs ir no 22.00 līdz 6.00, bet ir jānostrādā ilgāk par divām stundām. „Ar to saistīti tie iesniegumi, ko esam saņēmuši,” teic galvenais inspektors. „Ja darbinieks strādājis līdz 24.00, tad tās divas stundas pēc 22.00 vēl neskaitās nakts darbs un par tām nav jāpiemaksā. Tāpat arī tad, ja darbs sākas četros no rīta. Neteikšu, ka šī norma sarežģīta, bet dažreiz darbinieks līdz galam to nesaprot, jo nakts darbs pēc likuma sākas jau desmitos vakarā un beidzas tikai sešos no rīta. Taču šajā laikā jānostrādā vismaz divas stundas. Likums arī nosaka, kādai jābūt piemaksai par darbu naktī, darba devējs var to palielināt pēc saviem ieskatiem. Jāņem vērā arī psihoemocionālais faktors, jo strādāšana naktī var ietekmēt veselību, tāpēc cilvēkiem, kas tiek nodarbināti naktī kaut vai dažas stundas mēnesī, tā ir obligāti regulāri jāpārbauda.”

VESELĪBA OBLIGĀTI JĀPĀRBAUDA

Likumā ir īpašs apzīmējums – nakts darbinieks. Tas ir darbinieks, kurš strādā naktī saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā. Viņam ir tiesības veikt veselības pārbaudi, pirms viņš stājas darbā, kā arī turpmāk pārbaudīt veselību ne retāk kā reizi divos gados (pēc 50 gadiem – vismaz reizi gadā), un to apmaksā darba devējs. Ja ir ārsta atzinums, ka nakts darbs negatīvi ietekmē viņa veselību, tad jāpārceļ viņš piemērotā darbā dienā. „Naktī cilvēkam var mazināties darbaspējas, koncentrēšanās,” turpina inspektors. „Pirms kāda laika izskatījām smagu nelaimes gadījumu darbā, kad autokāra vadītājs uzņēmuma teritorijā uzbrauca uz kājas citam darbiniekam. Nepateikšu, vai tas bija naktī vai tikai diennakts tumšajā laikā. Nelaime notika vairāku faktoru dēļ: nebija pietiekama apgaismojuma, brīdinā-
juma zīmju un citi nodrošinājumi, lai nepieļautu bīstamas situācijas. Darba aizsardzības likums paredz administratīvo atbildību, ja nav ievērotas normas par veselības pārbaudēm. Būtībā bez ārsta slēdziena nevar strādāt ne darbu kaitīgos apstākļos, ne naktī. Par pirmo pārbaudi darba ņēmējs var vienoties, ka to atmaksā darba devējs, un bieži vien tā notiek. Par turpmākajām pārbaudēm gan darba devējam jāmaksā obligāti.”

AIZLIEGTS NODARBINĀT

Darba likuma normas vienlīdz attiecas uz visām nozarēm, taču ir konkrētas grupas, kurām nav ļauts strādāt šajā laikā. Tās ir grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam (ja baro ar krūti, tad visā barošanas laikā ar ārsta atzinumu, ka tas rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai). Tāpat aizliegts naktī nodarbināt personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Bērniem (līdz 15 gadiem, bet ja vēl mācās pamatskolā, tad ilgāk) nedrīkst likt strādāt no 20.00 līdz 6.00. „Mums nav ziņu, ka naktīs nodarbinātu bērnus, grūtnieces vai jaunās māmiņas”, piebilst N.Sergejevs. „Gribas ticēt, ka šis noteikums tiek ievērots. Rīkojam kampaņas, kurās atgādinām gan pienākumus darba devējiem, gan tiesības darba ņēmējiem. Īpaši uzsveram par veselības pārbaužu nepieciešamību. Nav dzirdēts, ka naktī strādātu kāds, kuram ārsts to aizliedzis. Bet ieteikumu saudzēt veselību un labāk izvēlēties citu darbu var neņemt vērā. Runājot par bērniem, daudzi tiek nodarbināti vasarās tūrisma uzņēmumos. Bija mums sūdzība par kādu kempingu, sastapām tur dažus jauniešus deviņos vakarā, bet viņiem jau bija 16–17 gadu un pabeigta pamatizglītība, līdz ar to informācija neapstiprinājās. Manuprāt, Darba likums un arī Darba aizsardzības likums, kā arī tiem pakārtotie daudzie Ministru kabineta noteikumi ir pietiekami izstrādāti, lai sargātu sabiedrības veselību, un lielākā daļa uzņēmēju tos arī ievēro. Ja ir kāds pārkāpums, tad parasti likuma neizpratnes dēļ, tāpēc mēs uzreiz nesodām, bet tikai izskaidrojam un brīdinām. Gribu piebilst, ka Liepājas biroja inspektori atzinīgi novērtē sadarbību ar Kuldīgas uzņēmējiem, citur tā neesot. Varbūt tāpēc, ka jums daudz tūristu brauc.”

Lai visiem labi

„Nakts darba iespējas nav jāskata kā izņēmums, bet kā mūsdienu ekonomikas neatņemama sastāvdaļa, kas, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības prasības, var sniegt ieguvumus gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā,” uzskata lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdis un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Roberts Strīpnieks.

AKTĪVAJĀ SEZONĀ

Lauksaimniecība ir nozare, kurā darba laiku ne vienmēr var noteikt pats darba devējs. Kā norāda R.Strīpnieks, Latraps aktīvā sezona šogad norisinās augustā un, visticamāk, arī septembrī. Šajā laikā kooperatīvs palīdz lauksaimniekiem ražas novākšanā, nodrošinot visus nepieciešamos pakalpojumus. Lai darbs noritētu nepārtraukti, graudu pirmapstrādes kompleksos jāstrādā arī nakts stundās, tostarp kaltēšanas procesā. Par visām virsstundām un nakts darbu tiekot samaksāts Darba likumā noteiktajā kārtībā.

SABIEDRĪBA PIERADUSI

„Arī strādājot LDDK padomē redzam: nakts darbs nepieciešams, lai ekonomika būtu dinamiska un augšupejoša un sabiedrības vajadzībām nodrošinātu pakalpojumu pieejamību jebkurā laikā. Tāpat tas svarīgs darba tirgus un uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai,” piebilst R.Strīpnieks „Efektīvai tehnoloģiju izmantošanai ir būtiski nodrošināt procesu nepārtrauktību. Tas ļauj saglabāt stabilu piegādes un apkalpošanas ritmu. Sabiedrība ir radusi saņemt pakalpojumu tad, kad tas nepieciešams – tirdzniecības vietās agri rītos var nopirkt svaigu maizi, kas cepta, visticamāk, naktī. Vakara un nakts stundas ir tās, kad veterinārārstu izsauc tie, kas dienā aizņemti savos darbos. Kad uznāk vētra, tad gaidām, ka postījumus novērsīs nekavējoties. Piemēru ir daudz. Kritiski svarīga darba nepārtrauktība ir lauksaimniecībā, jo viss jāpadara pēc iespējas ātrāk un uzreiz.”

ABPUSĒJI IZDEVĪGI

Darba devēju pārstāvis uzskata, ka maiņu darbs, tajā skaitā naktīs, ir izdevīgs arī darba ņēmējiem. To var izmantot klātienes studenti vai cilvēki, kas apvieno darbu ar citiem pienākumiem. „Darba likums paredz piemaksu vismaz 50% apmērā par nakts darbu, nodrošinot paaugstinātu atlīdzību par slodzi un iespējamo ietekmi uz organisma dabisko diennakts ritmu. Ja uzņēmējs spēj samaksāt un darbinieks ir ieinteresēts strādāt, puses var savstarpēji vienoties. Vienlaikus jāpatur prātā, ka, organizējot maiņu darbu, nepieciešams ievērot samērīgumu. Tas svarīgi, lai piesaistītu un noturētu kvalificētus speciālistus, kas netiek pakļauti pārslodzes un darbspēju zuduma riskiem, un lai neciestu darba, pakalpojumu kvalitāte.”

Par ilgtspēju un konkurenci domājot

Stiga RM ir viens no dažiem Kuldīgas novada kokapstrādes uzņēmumiem, kur ražošana netiek pārtraukta naktī. To nosaka tehnoloģiju specifika, turklāt darbinieki labprāt strādā tieši šajā laikā, jo tas viņiem ir izdevīgi, atzīst bērza saplākšņa rūpnīcas vadītājs Viesturs Krēvics.

„Kuldīgas rūpnīcā Stiga RM ir investējusi vairāk nekā 70 miljonus eiro. Nevaram baļķus mērcēt un lobīt tikai dienā, tad vakarā izslēgt ražošanas līnijas un atsākt darbu nākamajā rītā. Tvaika katliem tas būtu ne tikai ražošanas izmaksu liels sadārdzinājums, bet arī kaitīgi, jo tiem jādarbojas nepārtraukti noteiktā režīmā. Par vairākiem miljoniem iegādātās iekārtas ir jāizmanto efektīvi, rūpnīcai jāstrādā ar 100% jaudu. Šobrīd tiek daudz runāts par ilgtspēju, vai gan varam kurināt meža atlikumus, lai tvaiku laistu debesīs? Tāpat Latvijai ir svarīga konkurētspēja, un to var celt, ja ražošanas izmaksas ekonomiski aprēķina. Piemēram, elektroenerģijas tarifi nakts stundās ziemā ir lētāki. Nerunāsim par vasaru, kad spīd saule, bet, skatoties gada griezumā, nakts tarifs ir izdevīgāks.”

Taujāts par nakts darba režīmu un atbilstošu atlīdzību, rūpnīcas vadītājs uzsver, ka to regulē likums un tas tiek ievērots. Par darbu naktī ir vairāk jāmaksā, bet tik un tā darba devējam tas ir izdevīgāk, nekā ražošanu pārtraucot. „Darbiniekiem ir tiesības izvēlēties,” turpina V.Krēvics. „No savas pieredzes zinu, ka ir cilvēki, kas labprātāk strādā naktsmaiņā, jo tad var vairāk nopelnīt, savukārt diena tad ir brīva. Saprotams, ka, piemēram, vecāki, kuriem ir mazi bērni, nevarēs naktī strādāt. Tāpat tie, kam ir veselības problēmas. Katram pašam jāizvērtē savas spējas, un atbilstoši tām var izvēlēties piedāvāto vakanci.”

VIEDOKĻI

Arī ieteikumi vērā jāņem

Līga Lagzdiņa, Kuldīgas primārās veselības aprūpes centra vadītāja, arodārste:

– Zinātniski nav pierādīts, taču no pieredzes redzams, ka strādāšana var veselību nelabvēlīgi ietekmēt, bet ne visiem vienādi. Ir cilvēki, kas darbspējīgi naktīs ir visu mūžu, un tas nekādas raizes nerada, bet citi nespēj pat gadu tā nostrādāt, jo organisms nevar pielāgoties. Katrā individuāli izstrādājas dažādi hormoni, kas regulē vielmaiņu, bet, izmainot dabisko ritmu, to darbība tiek izjaukta. Ja laikā, kad organismam vajadzētu atpūsties, cilvēks sāk aktīvi fiziski strādāt vai mentāli pieslēdzas kādām problēmām, pieaug risks saslimt ar sirds slimībām, cukura diabētu, aptaukošanos, vēzi u. c. Miegs ir ļoti svarīgs cilvēka veselībai, jo tad organisma spējas atjaunojas. Ikvienam būtu jāguļ 7–9 stundas diennaktī. Ja jāstrādā nakts maiņā un nevar atļauties tās visas nogulēt vienā laidā, tad vislabāk pagulēt pirms un pēc darba, ņemot vērā, ka viens miega cikls ilgst vismaz 90 minūtes. Tad kaut kā var sakārtot organismu, lai nepareizās nomoda stundas nesagādātu lielas problēmas veselībai. Vēlos pateikt lielu paldies visiem tiem, kas strādā naktī, rūpējoties par mūsu drošību un veselību, kā arī citām ērtībām. Pie mums daudzi nāk uz veselības pārbaudēm, lai varētu strādāt nakts darbu. Slēdzienu ar aizliegumu bijis maz, jo Ministru noteikumos nav daudz noteiktu kontrindikāciju. Vairāk ir ieteikumu naktī nestrādāt, bet tas katram pašam jāizlemj. Nav viegli mūsdienās citu darbu atrast, tomēr ieteicams par savu veselību nopietnāk padomāt.

Pārstrādājas, jo trūkst darbinieku

Līga Bāriņa, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēža vietniece:

– Iestādes un uzņēmumi dažādi veido darba grafikus. Viens no galvenajiem nosacījumiem ir likumā noteiktās 40 stundas nedēļā, ko pārsniedzot, ir jānodrošina atbilstoša samaksa, atpūtas laiks u.tml. Ir nozares, kurās cilvēku resursu trūkuma dēļ nākas noteiktās stundas pārstrādāt, īpaši vasarā, kad daudzi dodas atvaļinājumā, vai arī laikā, kad uzplaiksnī vīrusi un notiek saslimšanas. Koplīgumos visbiežāk iekļauj nosacījumus par tādiem periodiem, lai noteikto stundu skaits izlīdzinātos sešos mēnešos. Nakts darbs ir ļoti nepieciešams daudzās nozarēs. Veselības aprūpe ir viena no galvenajām. Dežūru grafiks tiek veidots tā, lai neviens nepārstrādātos, taču šī ir joma, kurā, līdzīgi kā arī drošībā, avārijas dienestos, nevar paredzēt, kā tā nakts paies. Jāskatās, cik liels personāls un pacientu nodaļā. Vieglāk aprūpēt četrus slimniekus, nekā desmit, un arī jāņem vērā, cik smagas saslimšanas. Līdz ar to tā stundu norma neko neizsaka. Tādējādi jautājums par pārstrādāšanos ir ļoti komplicēts. Mūsu nozarē lielākā problēma ir darbinieku trūkums. Trūkst medicīnas māsu. Izmācās un aizbrauc uz ārzemēm, kur labāka alga, darba apstākļi un nav nekādas pārslodzes.

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai esat kādreiz strādājuši maiņu darbu? Kā tas, jūsuprāt, ietekmē veselību? Vai par to būtu jābūt lielākam atalgojumam vai citām priekšrocībām?

Imants Vītols no Rendas:

– Jā, maiņās, ik pa astoņām stundām, gan pa dienu, gan nakti agrāk esmu strādājis uz kuģa. Tajā brīdī tas manu veselību neietekmēja nekā, vismaz neizjutu, jo biju jauns un stiprs. Tagad jau vairs nestrādāju, tāpēc teikt nezinu. Ir paziņas, kas maiņu darbu strādā veikalā. Nezinu, vai šāds darbs veselībai vairāk kaitē, iespējams, ka jā, jo cilvēkam tiek nojaukts ierastais dienas ritms. Domāju, ka jāmaksā vairāk gan šādiem darbiniekiem nebūtu.

Inese, kuldīdzniece:

– Es pati neesmu, bet zinu cilvēkus, kas tādu darbu strādā. Veselību tas ietekmē smagi. Tieši vienu dienu mājās to pārrunājām, jo viena paziņa ļoti smagi tagad slimo, un viņa ilgus gadus ir strādājusi nakts maiņas medicīnā. Noteikti atalgojumam būtu jābūt lielākam! Daudziem maksā par maz, un darba devējiem būtu jādara viss iespējamais, lai darbinieks, kas strādā pa nakti, īpaši medicīnā, justos labi.

Zane Votēna, kuldīdzniece:

– Es ne, bet tie noteikti ir slimnīcas darbinieki – māsas, vecmātes, ārsti. Veselību tas ietekmē noteikti. Ritms tiek izjaukts, un rezultātā var rasties kādas veselības problēmas. Pati gan konkrēti nezinu nevienu, kas darba dēļ būtu slimojis. Maiņas darbiniekiem noteikti būtu jāmaksā vairāk, noteikti jābūt būtu kādām kompensācijām, atlaidēm, apdrošināšanai. Grūti ir visiem, kas tādu darbu veic, bet tiem, kam ir sarežģītāks, stresa pilnāks un atbildīgāks darbs, tas varētu būt vēl grūtāk. Ja tā ir kāda dežūra, kur var arī iesnausties, tas tik smagi veselībai nebūtu. Taču, ja, piemēram, pa nakti ir jāveic kāda operācija, tas noteikti uz veselību vēlāk iespaidu varētu atstāt.

Ingūna Tīruma no Kuldīgas novada:

– Nē, arī personīgi nezinu nevienu, kas maiņu darbu strādātu. Veselības problēmas darba dēļ ir bijušas man pašai. Esmu sētniece. Strādāju ļoti agri no rīta. Cilvēkiem, kas strādā pa naktīm, būtu jāmaksā vairāk un it kā būtu jāpiešķir arī kādi atvieglojumi.

Baiba Rudzroga-Plāte no Sermītes:

– Man brālēns strādā metālapstrādē. Viņam sanāk strādāt arī maiņas pa naktīm. Domāju, ka veselību noteikti tas ietekmē. Laika gaitā noteikti attīstās miega traucējumi, un pakāpeniski var attīstīties ļoti daudz veselības problēmu – ar metabolismu saistītas, arī lielāks risks sirds, asinsvadu saslimšanām. Ar ļoti lielu cieņu skatos uz mediķiem, kas šādu darbu veic. Šajā nozarē atbildība ir vislielākā, un, ja to kvalitatīvi spēj veikt, tas ir apbrīnas vērts. No otras puses, viņiem jūtu līdzi, jo ilgtermiņā šādu maiņu darbu darīt nav veselīgi. Noteikti būtu gan vairāk jāmaksā, gan vajadzētu būt vairāk atvaļinājuma dienām.

Ivars Jepolovs, kuldīdznieks:

– Jā, maiņās kādreiz strādāju Vulkānā. Vēlu baļķus, un meistari man neiedeva vajadzīgos darba apavus, tētis man toreiz deva savus. Kājas tolaik satraumēju. Baļķis uzkrita uz pirkstiem, tie palika melni. Citādi gan man veselība bija kā dzelzs. Vulkānā strādāja arī mana dvīņu māsa Ruta. Arī viņai bija veselības problēmas darba dēļ, bet labi, ka atveseļojās. Uzskatu, ka lielāku algu maiņas strādniekiem vajadzētu.

#SIF_MAF2025 | #izpēti_izgaismo_risini | #kurzemnieks