Saeimas vēlēšanas sākušās pārāk agri

„Budžets jāpieņem, un tas, kurš to nogāzīs, būs atbildīgs par sekām. Un vēlētājiem būs jāizsaka savs secinājums,” tā sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība), 8. oktobrī tiekoties ar reģionālajiem medijiem.

Valdības prioritāte ir nākamā gada valsts budžeta pieņemšana. E.Siliņa sacīja, ka, neraugoties uz koalīcijas dalībnieku priekšvēlēšanu kampaņu, galvenais ir spēt vienoties par budžetu.

Dienā, kad Ministru prezidente aicināja reģionālo mediju žurnālistus, pie Saeimas notika protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas, bet E.Siliņai rīts sākās ar regulāro vizīti pie Valsts prezidenta. Pēc tās Edgars Rinkēvičs skaidri norādīja – ja valdība nespēj strādāt efektīvi, tai jāatbrīvo vieta citiem politiskajiem spēkiem: „Es tomēr aicinātu atmest nikno retoriku, kas ik pa brīdim izskan gan parlamentā, gan valdībā, un koncentrēties uz drošību, demogrāfiju, veselības aprūpi, izglītību. Valdības partiju vēlmi strādāt kopā noteiks tas, kādas būs diskusijas, balsojums un gala lēmums par budžeta pieņemšanu.”

Vardarbība nav pieļaujama

„Nav viegli. Ir skaidrs, ka Saeimas vēlēšanas sākušās pārāk agri,” žurnālistiem atzina E.Siliņa. „Mans uzdevums ir nesašķobīties, stāvēt stabili un darīt visu iespējamo, lai budžetu pieņemtu. Veidošana bija sarežģīta, tajā ir daudz apsolījumu sabiedrībai, kas būs vīlusies, ja to nepieņems. Ir izvilkti neaktuāli jautājumi, vēlme denonsēt (vienpusēji pārtraukt – aut.) Stambulas konvenciju. ZZS apgalvo, ka tai tas ir būtiski. Ja Saeimā viena sasaukuma laikā šie paši deputāti, kuri balsoja par Stambulas konvenciju, tagad balso pret, tas liek jautāt, kā var tik ātri mainīt viedokli. Manuprāt, demokrātiskā sabiedrībā, kad ir tik daudz citu ārēju izaicinājumu, tas rada ļoti nepareizu signālu.

Spiediens uz mani ir liels, bet viedokli nemainīšu. Turpināšu iestāties par to, ka vardarbība ģimenē nav pieļaujama. Traumētas dzīves, izkropļota psihe – tā ir visu mūsu atbildība. Pēc tam brīnāmies, kāpēc cilvēks nevar noturēties darbā, ir atkarību problēmas, jo, iespējams, tās sākās jau bērnībā, kad visi bijām vienaldzīgi. Tas man ir būtiski, un redzu, ka ir rezultāti, tāpēc turpināšu. Ir izdarītas labas lietas, un ticu, ka ir tādi cilvēki, kas to redz, nevis tikai bļauj, ka viss ir slikti.”

Kaitinošie 75 centi

„Budžetā izdevies ielikt tādas lietas, kas sen nav bijušas un ko visi gaida,” sacīja valdības vadītāja. „Nākamajos trijos gados ir izdevies ietaupīt 814 miljonus eiro – tas nav maz un nebija vienkārši. Šie resursi novirzīti prioritātēm: drošībai un aizsardzībai, atbalstam ģimenēm un demogrāfijas uzlabošanai. Palielināsim bērnu pabalstus, kas nav mainīti kopš 2014. gada, stiprināsim Bērnu mājas pakalpojumu, psiholoģisko palīdzību skolā, un tām ģimenēm, kas bērnus adoptēs, būs vienreizējs 1000 eiro atbalsts. Manuprāt, tas ir labs signāls, lai cilvēki vēlētos bērnu adoptēt.”

Panākta vienošanās, ka vairs nebūs papildus jāmaksā 75 centi par katras receptes apkalpošanu aptiekā, jo tas visus ļoti kaitinot. „Tāda bija vienošanās ar mazajām aptiekām, kas bažījās par iznīkšanu, sevišķi reģionos,” skaidroja Ministru prezidente. „Statistika rāda, ka zāļu cena virs desmit eiro ir kritusies, bet zem – nav. Tāpēc nākamgad zālēm zem desmit eiro valsts kompensēs visu farmaceita maksu, kas ir 1,50 eiro, tātad arī tos 75 centus, ko maksā iedzīvotāji. Tā būs labums aptiekām un ieguvums pacientiem.”

E.Siliņa atgādināja, ka atrasti 60 miljoni eiro lauksaimnieku atbalstam slikto vasaras laikapstākļu dēļ, kā arī papildu 14 miljoni hospisam: „Manuprāt, šo atbalstu nedrīkst apturēt, jo ne visi var, grib un prot rūpēties par mirstošiem tuviniekiem.” Nolemts mazināt pievienotās vērtības nodokli pamata pārtikai (maizei, pienam, olām, svaigai mājputnu gaļai) un vēl par 30 eiro palielināt uzturlīdzekļus vientuļajiem vecākiem. Viņa uzsvēra, ka nevar arī atļauties nepalielināt minimālo algu, jo starp trijām Baltijas valstīm tā ir vismazākā.

Laba ziņa reģionu medijiem

Zinot tradicionālo mediju finansiālo situāciju, E.Siliņa solīja nākamajā gadā atbalstu neatkarīgajiem reģionālajiem medijiem, un tas ir viens no veidiem, kā stiprināt valsts drošību un neļaut vaļu dezinformācijai. No iekšējo resursu pārdales tiem atvēlēti 400 tūkstoši eiro. Karina Ploka, premjeres parlamentārā sekretāre un pārstāve Sabiedrības integrācijas fondā, skaidroja, ka to varēs izmantot neatkarīgo reģionālo mediju iznākšanai un darbībai, un iecerēts valsts budžetā to nostiprināt kā ikgadēju garantētu atbalstu.

Sarunā tika skarts arī atbalsts jaunajām ģimenēm, un E.Siliņa īpaši izcēla Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību kopīgo programmu zemas cenas īres mājokļu būvniecībai. Izglītībā pašreizējā finansēšana, kad nauda seko skolēnam, nestrādā, tāpēc ar jauno modeli Programma skolā iecerēts izlīdzināt skolotāju algas.

Pārmaiņas valsts aizsardzībā

Plašāka diskusija raisījās par obligāto Valsts aizsardzības dienestu un sieviešu iesaukšanu armijā. Kā norādīja Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēde, Neatkarīgo Tukuma Ziņu galvenā redaktore Ivonna Plaude, viņa savas meitas armijā nelaistu, jo tā savu attieksmi nav mainījusi. „Ir sievietes, kuru svars neļauj ātri skriet vai stiept smagumus, taču viņas var būt labas dronu speciālistes,” kā piemēru minēja I.Plaude. Premjere piekrita un atzina, ka aizsardzības ministram jau norādījusi: armijai jāpielāgojas un jāveido īpašas kategorijas, piemēram, dronu un kiberdrošības speciālistiem, robotu tehnoloģiju pārzinātājiem. „Ir taču arī cilvēki ar invaliditāti, kuriem galva strādā, un viņi varbūt var uztaisīt tādus dronus! Tā būs tradīciju laušana, tāpēc nebūs viegli. Armijā vēl notiek stīvēšanās, tāpēc sāksim ar Zemessardzi. Ar ministru ir vienošanās, ka Saeimā būs diskusija. Esmu par brīvprātības principu, jo pašlaik neredzu, ka obligātajam sieviešu dienestam esam gatavi. Jānostiprina Valsts aizsardzības dienesta reputācija, un tad par to var runāt.”

Arī valdības vadītājas drošības padomnieks Airis Rikveilis atklāja, ka iesaucamajiem iecerēts prasības atvieglot, sākot ar dalību Zemessardzē, lai izmantotu arī tādu cilvēku zināšanas un profesionālās prasmes, kuri fiziskos kritērijus nevar izpildīt. „Viņi varēs darboties plānošanā, loģistikā, programmēšanā, dronu attīstībā,” teica A.Rikveilis.

Sargāt valsti un jauniešus

Runājot par valsts aizsardzību, citā virzienā jāskatās arī jauniešiem. Kā norādīja A.Rikveilis, lidot ar droniem droši vien iemācīsies visi, taču Latvijai vajadzīgi arī inženieri, kas arvien attīstītākus dronus radīs un konstruēs. Tāpat būs vajadzīgi metinātāji: „Ar to nedomāju cilvēkus netīrās drēbēs, kā uzreiz iztēlojamies, jo arī šī vide ir ļoti mainījusies, daudzos gadījumos tā pat ir ļoti tīra, un metinātāji vajadzīgi tehnoloģiju ražošanā. Ar deviņu klašu izglītību tur nepietiks.”

E.Siliņa sacīja, ka NATO ģenerālsekretārs nereti tieši Latviju min kā labo piemēru. „Iepriekšējā samitā valstis vienojās, ka turpmākajos desmit gados NATO aizsardzībai tērēs 5% no kopbudžeta. Mēs un Skandināvijas valstis teicām, ka tas par ilgu – vajag līdz 2030. gadam. Mēs savus izdevumus audzējam jau šobrīd, turklāt neesam bagātākie. Ja to nedarītu, kā mēs varētu citiem lūgt nākt palīgā, ja vajadzēs?”

Ministru prezidente norādīja, ka jāstiprina kiberdrošība, atbalsts neatkarīgajiem medijiem un jācīnās ar propagandu. „Runājot ar kolēģiem Eiropā, saprotu, ka hibrīduzbrukumos viņiem nav temperatūras izjūtas. Mēs to kā muskuli esam uztrenējuši, dzīvojot agresorvalstīm blakus, jo ar uzbrukumiem sastopamies vairākus gadus. Tāpēc jānovērtē spējas, kas mums ir. Mums nav lielāko lidmašīnu un, visticamāk, nekad arī nebūs, bet NATO varam piedalīties ar ko citu.”

Noslēgumā kolēģi jautāja, vai pēdējie skaļie notikumi Kuldīgā (kad no narkotikām dzīvību zaudēja jauna sieviete – red.) likuši arī viņas uzmanības lokā nonākt sintētisko narkotiku apritei. „Organizētā noziedzība strādā pāri robežām, un nupat Eiropā ar daudziem līderiem parakstījām memorandu, ka ar narkotikām cīnīsimies kopā,” atzina E.Siliņa. „Tās pārvadā ar kuģiem, viegli nosūta pa pastu… Aprite ir neiedomājami liela. Narkotikas pie mums ienāk no Indijas, Ķīnas, Latīņamerikas, ražo arī Eiropā, taču ne tādā apjomā. Jāmēģina izķert un aizturēt, bet jāstrādā arī ar prevenciju, jauniešiem jāskaidro sintētisko narkotiku bīstamība, un jāpalīdz vecākiem, skaidrojot, ko darīt. Atzīstam, ka tā ir liela problēma, un risinājumus meklējam.”