Kā partijas pildīs pirmsvēlēšanu solījumus

Sešu partiju pirmajiem numuriem jeb līderiem jautājām par viņu politisko organizāciju programmās paustajiem solījumiem, kas, pēc redakcijas ieskata, nebūt nav viegli izpildāmi. Tāpat lūdzām nozares zinātājus vai citus ar to saistītus cilvēkus katru tēmu komentēt. (Partija Suverēnā vara, apvienība „Jaunlatvieši” iespēju izteikties neizmantoja.)

Programmā teikts, ka partija izveidos lojalitātes programmu, kas atbalstīs reemigrāciju un ieinteresēs vēl citus iedzīvotājus.

Inese Astaševska: „Sakārtota infrastruktūra un dzīves vide kā pilsētās, tā pagastos, izglītība un veselības aprūpe, brīvpusdienas skolās, bezmaksas transports skolēniem un senioriem, stipendijas jaunajiem ģimenes ārstiem, atbalsts ģimenēm un līdzfinansējums auklēm, programmas uzņēmējdarbībai un investīcijām – tie ir tikai daži instrumenti, ar ko jau tagad strādājam, lai novadā deklarētie iedzīvotāji saņemtu virkni priekšrocību. Reizē tie ir gana spēcīgi argumenti, lai Kuldīgas novads spētu konkurēt ar Rīgu, Cēsīm un citām pilsētām. Turklāt redzam, ka jaunajiem iedzīvotājiem ir interese ne tikai par pilsētām, bet arī pagastiem – prieks, ka trīs gados uz laukiem pārcēlušās 57 ģimenes, kopā 236 cilvēki.

Novada priekšrocības vēl vairāk stiprināsim ar lojalitātes programmu – digitālu platformu, kas taps, sadarbojoties ar uzņēmējiem. Iedzīvotājiem tā piedāvās ērti izmantot visas deklarēto priekšrocības, sazināties ar pašvaldību, saņemt pakalpojumus un atlaides, norēķināties. Tāpat piedāvāsim informatīvus materiālus, nodrošināsim to, ka pašvaldībā ir cilvēks, pie kura vērsties, ja kāds plāno pārcelties uz dzīvi novadā un vajag praktiskus padomus, turpināsim informācijas kampaņu medijos un sociālajos tīklos, lai stāstītu par priekšrocībām. Iesaistot iedzīvotājus, īstenosim programmu, kuras mērķis ir jaunos iedzīvotājus atbalstīt praktiskos jautājumos un integrācijā kopienā.”

Viedoklis

Pēc Zviedrijā pavadītajiem deviņiem gadiem Latvijā ar ģimeni atgriezies skrundenieks Edgars Stieģelis: „Sākumā braucām bieži; kad piedzima bērni, tad retāk, jo bijām 500–600 kilometru no Stokholmas, tālu no kuģa. Dzīve Zviedrijā ir mierīga. Bijām mazā miestā, mums bija sava māja, ko lēnām remontējām. Bet pirms gada sieva teica, ka jūtas vientuļi. Tas bija pēc meitas piedzimšanas. Teicu, ka jāpieņem ātrs lēmums, nevelkot garumā. Divās dienās nolēmām, ka atgriežamies Latvijā. Vecākais bērns sāka jautāt, vai viņam ir arī vecvecāki vai citi radinieki, jo Zviedrijā bijām tikai mēs. Tur latviešu kopienu nemeklējām.

Skrundā sākumā dzīvojām dzīvoklī, bet meklējām māju. Pagaidām jūtamies mierīgi, vienīgi nedaudz satrauc kaimiņvalstī (Krievijā – red.) notiekošais. Ar visu tikām galā paši. Mums nebija informācijas, ka varam prasīt atbalstu; nezinājām, ka ir kāda reemigrācijas programma. Vienīgais atbalsts bija no bankas, kas palīdzēja saņemt kredītu no Altum, jo pirkām māju.”

Sola izveidot efektīvu iedzīvotāju informēšanas sistēmu.

Kristīna Ansone: „Skatāmies uz vārdu efektīvi, tas nozīmē – veiksmīgi un nepārmaksājot, jo pašvaldība informē ļoti daudzos kanālos: televīzijā, radio, portālos, izdod Kuldīgas Novada Vēstis, ir sadarbība ar laikrakstu Kurzemnieks. Mūsu ideja: maksimālo rezultātu sasniegt ar mazākiem ieguldījumiem. Tas nozīmētu biežāku saziņu ar pārvalžu vadītājiem, lai viņi informāciju nodotu iedzīvotājiem. Iespējams, varētu būt plašāka sadarbība ar Kurzemnieku. Domes sēdes tiek translētas, jo tā tam jābūt. Efektīva komunikācija ir tāda, kad to izdarām nevis ķeksīša pēc, bet arī saņemam atgriezenisko saiti, ka cilvēki ir sapratuši.

Nesen sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Segliņa deputātiem komitejā prezentēja gada pārskatu un sacīja, ka daudzi nav informāciju pamanījuši un par to nezina. Nauda jātērē tur, kur tā sasniegtu rezultātu. Mūsu novads nav tik liels, ka nevarētu vairāk runāt klātienē un izmantot dažus saziņas līdzekļus. Biežāk varētu notikt iedzīvotāju sapulces.”

Viedoklis

Bijusī sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste divās pašvaldībās Kristīne Duļbinska: „Tā kā solījums ietverts programmas daļā par drošību, var pieļaut, ka domāta sistēma apziņošanai krīzes situācijās, kas primāri ir nacionāla līmeņa jautājums. Taču, ja runā par komunikāciju ar iedzīvotājiem vispār, tas ir gana sarežģīts process ar vairākiem elementiem. Pašvaldībai nepieciešama vispirms vēlme ar iedzīvotājiem komunicēt, tad prasme vēstījumu noformulēt tā, lai to saprastu, prasme izvēlēties pareizos saziņas kanālus, lai iedzīvotājus sasniegtu, un, protams, vēlme viedokļus saklausīt, tā iegūstot atgriezenisko saiti. Un arī tad, ja visu izdara it kā pareizi, ne vienmēr ziņa adresātu sasniedz un tiek uztverta tā, kā sūtītājs vēlējās, jo katrs uztver citādi. Kādam vēstījums šķitīs pārāk sarežģīts, kādu vispār neinteresēs šī ziņa vai joma, tāpēc viņš nelasīs vai neklausīsies, bet kāds būs tā iegrimis ikdienas darbos, ka pašvaldības informācija viņu nesasniegs vispār. Ideālas formulas nav. Taču tiekties uz pilnību vienmēr ir vērts.”

Tā sola apdraudējuma gadījumā ikvienam iedzīvotājam nodrošināt patvertni.

Ruta Karloviča: „Vēlreiz iedzīvotājiem tikšanās reizēs aktualizēsim informāciju, kur novadā atrodas apstiprinātās patvertnes. Ne visiem ir pieeja internetam, un arī tie, kam ir, iespējams, ne visi orientējas, kur šo informāciju atrast, tāpēc aktuāli ir izgatavot plakātus ar adresēm, klāt ēkas foto, izvietot informatīvajos stendos, pakalpojumu centros, pašvaldībā un citur. Kuldīgas novadā par patvertnēm apstiprinātas 24 pašvaldības ēkas, no tām sešas patvertnes vadlīnijām atbilst pilnībā, bet 18 daļēji. Šīs vietas nav publiski pieejamas ikdienā, tāpēc informatīvajā vizualizācijā ir svarīgi izskaidrot, kā varēs iekļūt. Tās ir gan pilsētā, gan daļā pagastu, bet ne visos. Ļoti svarīgi plakātā ietvert primāro informāciju, kas evakuējoties jāņem līdzi.

Esam dzirdējuši par ārkārtējās situācijas somu, bet, ko likt iekšā, neatceramies, vēl jo vairāk – tādai jābūt sagatavotai savlaicīgi. Ikvienam jāapzina kaimiņi, tuvākie draugi un kolēģi, kuriem ir transports, ja pašiem tāda nav.

Ir Iekšlietu ministrijas informatīvais materiāls par rīcību apdraudējumā. To nodrošināsim katrā publiskajā vietā, iedzīvotāju pulcēšanās vietās, tikšanās reizēs pietiekamā daudzumā, lai būtu katram.

Nākamais – pašvaldībai civilās aizsardzības plānā jāiekļauj sadaļa par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā, nosakot pietiekami daudz darbu, ko tā var izdarīt pirms iebrukuma, lai apdraudējumos būtu noturīga. Jāparedz vietas, kur vienmēr varēs saņemt informāciju. Civilās aizsardzības plāna militārās sadaļas punkts ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Šeit aktualizēta vajadzība izveidot iedzīvotāju, piemēram, mednieku, grupas, kuras var nodrošināt apsardzi kara un militāra iebrukuma gadījumā nevis visā teritorijā, bet gan tieši pie kritiskajiem objektiem: ūdens un siltuma apgādes un citās vietās. Mūsu kandidātu vidū lielākā daļa ir medību kolektīvu biedri, esam gatavi šādā atbalstā iesaistīties.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka iedzīvotāji jānodrošina ar pirmās nepieciešamības precēm. Esam gatavi informēt iedzīvotājus par preču izsniegšanas kārtību un to punktiem, vajadzības gadījumā nodrošinot transportu piegādei.

Negaidot ārkārtējas situācijas, tiekoties ar iedzīvotājiem, par to jau runājam. Mūsu kandidātu sarakstā ir dažādu nozaru pārstāvji, kas par jebkādām situācijām var dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, un to cilvēki vēlas dzirdēt visvairāk – patiesus pieredzes stāstus.”

Viedoklis

Kuldīgas novada civilās aizsardzības komisijas pārstāvis Dzintars Pakalns: „Visiem vietas patvertnēs nepietiks. Ir apskatītas visas pašvaldības un valsts ēkas, par atbilstošām vai daļēji derīgām atzītas 22. Pavisam iespēja ir 4000 iedzīvotājiem. Vai pārējiem 23 tūkstošiem sagādās patvertnes? Tas izklausās utopiski. Ja izdotos sasniegt 50%, tas jau būtu labi.”

Ir mērķis dzimstību palielināt no 200 līdz 300 jaundzimušajiem gadā.

Ēriks Pucens: „Pašvaldībās notiek cīņa par iedzīvotājiem un tiek piedāvāti dažādi instrumenti, lai cilvēki novadā deklarētos. Ar ienākumu nodokli pašvaldība papildinātu savu budžetu. Mums jāiestājas par jaunām ģimenēm un tām, kuras vēlas otro, trešo bērnu. Jāpalielina bērna piedzimšanas pabalsts. Pašvaldība to drīkst. Palielināt solījušas arī citas pilsētas. Mūsu novadā būtu jāpalielina līdz 1500 eiro (tagad ir 200 eiro, ja abi vecāki deklarēti novadā – red.). Tas motivētu novadā deklarēties. Pabalstu maksātu gada griezumā, nevis vienā maksājumā. Ļoti labi zinu, ka māmiņām, kad bērniņš piedzimis, pusotru mēnesi vai ilgāk ir tukšais periods, kad nekāda nauda neienāk. Tad pašvaldība varētu nākt palīgā.

Var pārskatīt nelietderīgos izdevumus, piemēram, ietaupīt uz ziediem, un daudz vairāk novirzīt bērniem. Kā domes priekšsēdis es neuzskatītu, ka man vajadzēs ziedus pasākumā, kurā jāgriež lente. Domes priekšsēdim nevajadzētu divus padomniekus. Manā praksē nebūtu tā, ka kādam, kurš atnāk atpakaļ no Saeimas, tiek izveidots īpašs centrs (domāts Digitālo inovācijas centrs – red.). Pensionāri smīkņā, ka viņiem māca par mākslīgo intelektu. Iespēja izdevumus samazināt ir.”

Viedoklis

Kuldīgas slimnīcas dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja Iveta Bāliņa: „Protams, priecātos, ja slimnīcā bērniņi dzimtu vairāk. Gada laikā tas nav īstenojams. Dzimstība samazinās visā valstī – katru gadu dzemdību ir arvien mazāk. Grūti pateikt, vai izlīdīsim no demogrāfiskās bedres. Tāda bija arī 90. gados, un bērnudārzi vairumā tika slēgti. Man šis solījums šķiet mazliet populistisks. Kā viņi taisās to palielināt – aizsūtīt domi dekrētā? Domāju, ka solītais lielais pabalsts situāciju neuzlabos. Drīzāk jādomā par ekonomisko izaugsmi, darbavietu radīšanu. Cilvēkiem jābūt pārliecinātiem par nākotni, tad viņi sāks domāt par bērniem. Vienreizējs pabalsts nederēs. Kas būs tālāk? Bērni jāizaudzina. Cilvēkiem jābūt nodrošinātiem, lai nebūtu atkarīgi no pabalstiem.”

Partija nodrošinās kontaktpunktu investoriem un citiem uzņēmējiem, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu. Veidos īpašu investīciju atbalsta fondu vai garantiju mehānismu, lai veicinātu lielo uzņēmumu ienākšanu pilsētā.

Evita Pētersone: „Tas domāts tā, lai palīdzētu cilvēkiem ātri orientēties visā, kas saistīts ar dokumentu sakārtošanu. Nākamajiem investoriem vajag stāstīt, kādas nodokļu atlaides ir, kādēļ mūsu novads ir interesants, lai ienāktu tieši te. Vienas pieturas aģentūra domāta kā procesu paātrinātāja, vienkāršotāja.

Nemācēšu teikt, vai tieši to pašu dara uzņēmējdarbības speciālists Kuldīgas attīstības aģentūrā. Gatavojot programmu, esam runājuši ar vairākiem uzņēmējiem, un viņi atduras pret sākuma punktu – nav, kas palīdz izskaidrot un menedžēt. Pietrūkst ātra kontaktpunkta.”

Viedoklis

Pašnodarbinātā Baiba Ivanovska: „Uzņēmējdarbībā dažādās jomās darbojos 20 gadus. Tagad sevi saucu par pašnodarbināto: lai gan man ir uzņēmums, tajā strādāju viena. Katra partija mēģina atrast veidu, kā izkarināt burkānu, ar ko vēlētājus pievilināt, bet neviena līdz galam nav mēģinājusi solīto realizēt: vienmēr būs šķēršļi, piemēram, nepietiekams finansējums.

Pašvaldībai neesmu neko prasījusi – esmu iemācījusies tikt galā pati. Ir atbalsta institūcijas, un savā laikā biju biznesa inkubatorā, bet arī tur valsts līmenī stratēģija mainījusies. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra atbalsta eksportējamas preces un pakalpojumus. Tas, ka mēs varētu būt pašpietiekami savā tirgū, to vairs neinteresē. Tas ir bēdīgi. Kad notiek pasākumi un tirdziņi, grib, lai vietējie ražotāji piedāvā savu produkciju. Bet iznāk absurdi: no vienas puses, uzmanību mums nepievērš, no otras – vēlas, lai tirgojamies.”

Partija iestāsies par vienlīdzīgām visu novada iedzīvotāju tiesībām neatkarīgi no etniskās izcelsmes, valodas vai kultūras.

Latvija pirmajā vietā Oskars Pērkons: „Mēs iestājamies par mūsu valodu. Atbalstām to, ka jārunā latviešu valodā un tā jāprot. Tā ir mūsu vērtība. Kuldīga ir viena no latviskākajām pilsētām. Problēmas ar etnisko izcelsmi nav šeit manītas, bet tas iekļauts partijas programmā visai Latvijai, jo katrā novadā situācija un aktualitāte ir sava. Bet rūpēsimies arī par šīm vērtībām.”

Viedoklis

Kurzemes NVO centra vadītāja Maija Jankovska: „No etniskā viedokļa esam ilgi dzīvojuši stipri viendabīgā novadā. Šeit tas nav ārkārtīgi aktuāli. Romu kā pamatiedzīvotāju mums ir diezgan daudz, bet nav nevienas biedrības, un man nav viedokļa, kā viņi jūtas, vai ir pietiekami integrēti. Jautājums būtu, cik iesaistīti jūtas ukraiņi, bet arī par to man nav ziņu. Jāatzīst, ka apakšā kaut kur pa konfliktam virmo, – to nevar noliegt, bet tie nenāk uz āru.”

Kurus 15 ievēlēsim?

Kuldīgas novada domes vēlēšanām pieteikti septiņu partiju saraksti un no 103 deputātu kandidātiem jāizvēlas 15, kuriem nākamos četrus gadus uzticēt mūsu kopīgo dzīvi darīt labāku.

1. Kuldīgas novadam

1. Inese Astaševska (Kuldīgas novada domes priekšsēde)

2. Artis Roberts (Kuldīgas novada domes priekšsēdes vietnieks)

3. Baiba Mikāla (SIA Amazone un Upeskalni AB valdes locekle, deputāte)

4. Andra Zvejniece (E.Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas direktore)

5. Agris Kimbors (Kuldīgas novada sporta skolas direktors, deputāts)

6. Ilze Dambīte-Damberga (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre)

7. Artis Gustovskis (Kuldīgas Digitālo inovāciju centra vadītājs, deputāts)

8. Antra Grīnberga (Kuldīgas novada pašvaldības kultūras speciāliste, SIA Idea Events valdes locekle)

9. Raimonds Lapuķis (kafejnīcas Pagrabiņš īpašnieks, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta šoferis, deputāts)

10. Ieva Birbele (biedrības Darīsim paši! administratīvā vadītāja)

11. Brigita Freija (pensionāre, deputāte)

12. Aija Pušīlova (SIA Provinces sēta valdes locekle)

13. Kaspars Upenieks (Kuldīgas novada pašvaldības būvinženieris)

14. Daiga Mellere (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroja vadītāja)

15. Mārtiņš Mednieks (Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma skolotājs)

16. Jurģis Pēteris Eglītis (SIA Nutricia finanšu kontrolieris)

17. Krists Jonelis (Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra saimniecības pārzinis)

18. Dace Šēle (viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres biroja vadītāja un padomniece)

2. Latvija pirmajā vietā

1. Oskars Pērkons (SIA Pērle OS valdes loceklis)

2. Biruta Bahmane (SIA HRG-lux grāmatvede)

3. Aina Spēka (pensionāre)

4. Vineta Pērkone (V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas pedagoģe)

5. Ēriks Bēmers (SIA Bēmers valdes priekšsēdis)

6. Dzintra Vainšteina (SIA Simra palīgstrādniece)

7. Normunds Sproģis (SIA Upeskalni AB mehāniskās darbnīcas vadītājs)

8. Juris Jaunzems (SIA Dzeldas HES valdes priekšsēdis)

9. Gatis Rozenfelds (Kuldīgas maizes ceptuves īpašnieks, SIA Rožu nami valdes loceklis)

3. Jaunā konservatīvā partija

1. Evita Pētersone (SIA Darba iespēju aģentūra valdes locekle)

2. Romāns Ernsons (SIA Lasern valdes loceklis, īpašnieks, deputāts)

3. Ivars Kristholds (SIA Consumo projektu vadītājs) 4. Madars Viļums (SIA IMK valdes priekšsēdis)

5. Jānis Brūveris (SIA Urbumiņš Pluss valdes priekšsēdis)

6. Armands Roze (SIA Baltijas sveču nams valdes loceklis)

7. Rolands Roze (SIA Isliena būvuzraugs, projektu vadītājs)

8. Ornets Āķis (z/s Brīvkalni īpašnieks)

9. Uģis Rukuts (SIA IMA autoserviss valdes loceklis)

10. Niks Danenbergs (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autovadītājs)

11. Edgars Paculs (SIA EPE auto valdes loceklis)

12. Edīte Auziņa (asistente I.Zeberiņa Kuldīgas pamatskolā)

13. Jānis Kārkliņš (SIA Kurbads un Ko kravas automašīnu vadītājs)

14. Ilga Pranča-Hartingere (SIA Maras Manor valdes locekle)

15. Žanna Andže (SIA Viesturi AZ valdes locekle, īpašniece)

4. Suverēnā vara, apvienība „Jaunlatvieši”

1. Mārcis Rēders (SIA Arcofire montētājs)

2. Edijs Girdvainis (lauksaimnieks)

3. Egons Vanuška (Latvijas ekoloģiskās biedrības Kurzeme valdes priekšsēdis)

4. Kristaps Riežnieks (SIA Ertons AB betonētājs)

5. Normunds Meikšāns (bezdarbnieks)

6. Ainārs Miķelsons (pensionārs)

7. Guntars Gūtmanis (invalīds)

6. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK

1. Kristīna Ansone (Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centra vecākā būvinženiere, deputāte)

2. Ivars Vinters (SIA Dr. Rutas Vinteres prakse vadītājs)

3. Agnese Čīče (Kuldīgas kultūras centra vokālo ansambļu vadītāja, kordiriģente)

4. Uģis Lagzdiņš (pašnodarbinātais)

5. Agnese Moldovāne (SIA Sanitex tirdzniecības menedžere)

6. Andrejs Salmiņš (z/s Jaunkļavas īpašnieks)

7. Jānis Sprugevics (Valsts vides dienesta galvenais inspektors)

8. Ivo Macpans (SIA Gilano valdes loceklis)

9. Raimonds Ansons (SIA Asfora izpilddirektors)

10. Gatis Ozols (SIA Ozols-GV valdes priekšsēdis)

11. Valdis Plaudis (zinātniskā institūta Bior zivaudzētavas Pelči struktūrvienības vadītājs)

12. Mikus Šulcs (Kuldīgas novada pašvaldības šoferis)

13. Raitis Mediņš (zvērināts advokāts)

14. Ivo Dzērve (students)

15. Vineta Luropa (mājražotāja)

16. Niklāvs Marauskis (SIA Vedam Latvija mazietilpīga kravas automobiļa vadītājs)

17. Klāvs Čeže (SIA ZAB Klāvs Čeže zvērināts advokāts)

18. Raits Valters (SIA All Media Latvia operators, deputāts)

5. Zaļo un Zemnieku savienība

1. Ruta Karloviča (Latvijas Universitātes Kuldīgas filiāles vadītāja, deputāte)

2. Ilze Bloka (Alsungas Mākslu pamatskolas direktore)

3. Aigars Rūdulis (Vārmes z/s Brīvnieki īpašnieks)

4. Daiga Kalniņa (Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes docente, deputāte)

5. Valdis Pakulis (SIA VLP Invest valdes priekšsēdis)

6. Aleksandrs Lange (SIA Olarāji Agro valdes priekšsēdis)

7. Ainars Macpans (Alsungas Mākslu pamatskolas skolotājs)

8. Aivars Rudzroga (Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu centra vadītājs)

9. Ainars Bierands (Gudenieku z/s Akmeņkalni pārvaldnieks)

10. Brigita Lange (pensionāre)

11. Valters Farnasts (celtnieks, galdnieks)

12. Modris Karlsons (Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes inspektors)

13. Indulis Sarma (pensionārs)

14. Alise Volanska (pensionāre)

15. Laila Lagzdiņa (Valsts meža dienesta Kurzemes virsmežniecības mežsaimniecības inženiere)

16. Pēteris Lapiņš (Rendas saimniecības Lapiņas īpašnieks)

17. Vineta Ķine (zvērināta advokāte)

18. Gunārs Freimanis (pensionārs)

7. Republika

1. Ēriks Pucens (SIA Energy Green EU valdes loceklis)

2. Jānis Uzulēns (z/s Jokas vadītājs)

3. Māris Tilgalis (a/s Ramirent Baltic Rīgas filiāles projektu vadītājs)

4. Adrians Žerebcovs (SIA Meistars LV direktors)

5. Viesturs Lukševics (Kuldīgas novada sporta skolas riteņbraukšanas treneris)

6. Anda Stiba (bezdarbniece)

7. Aleksandrs Baranovskis (SIA Baltic Agro Machinery produktu grupas vadītājs)

8. Līga Leikarte (SIA JK pārdevēja)

9. Emīls Vite (Modra autoskolas braukšanas instruktors)

10. Igors Afļitunovs (SIA Wide Forest valdes priekšsēdis)

11. Intars Pūris (SIA Timberteh ražošanas daļas vadītājs)

12. Ginta Bukāte (Vilgāles sākumskolas lietvede)

13. Rosens Ilijevs (SIA Rosgard vadītājs)

14. Pēteris Moldovāns (SIA PM Constructions valdes priekšsēdis)

15. Nauris Blīgzna (SIA NovaSaf darba vadītājs)

16. Oskars Straume (SIA Goldstream Group valdes priekšsēdis)

17. Jānis Kalanda (saimnieciskās darbības veicējs)

18. Kaspars Stukuls (SIA Campus galdnieks, mehāniķis)