Mums draudu nav, bet citur Eiropā ir iespējami

„Pirms tam bija spriedze, bet tagad ir karsts konflikts,” tā par situāciju Tuvajos Austrumos, tostarp par repatriācijas reisiem no Dubaijas, 6. martā Ārlietu ministrijā reģionālo mediju pārstāvjiem sacīja ārlietu ministre BAIBA BRAŽE.

28. februārī ASV un Izraēla sāka triecienus pret Irānas militārajiem objektiem un līderu rezidencēm. Bet Irāna atbild ar dronu un raķešu triecieniem Izraēlai, ASV bāzēm Persijas līča reģionā un vēl citām valstīm.

Par konfliktu Tuvajos Austrumos

„Konflikts Tuvajos Austrumos ietekmē drošību arī Eiropā. Tiek apšaudītas un apdraudētas tādas valstis, kuras neko nav nodarījušas, Irānai nekad nav uzbrukušas. Irānas režīms bijis liels drauds drošībai vairākās izpratnēs, mēģinot izveidot kodolprogrammu, iespējams, kodolieročus. Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra nav varējusi apliecināt, ka Irānas kodolprogramma ir pilnībā vērsta uz mieru.

Pēdējos astoņos mēnešos Irāna nav ielaidusi nevienu inspektoru, nav ļāvusi pieeju nevienām instalācijām, kur tā bagātina urānu, ne devusi informāciju, kas notiek ar 440 kilogramiem urāna, kas ir tās rīcībā.

Līdz ar to nesaderība ar starptautiskajiem verifikācijas mehānismiem ir būtisks drauds ne tikai austrumu reģionam, bet arī plašākai teritorijai. Ko tas nozīmē? Ja Irānai būs kodolierocis, citas valstis mēģinās to iegūt, un tad nekādi neizplatīšanas līgumi nestrādās. Būsim pilnīgi citā pasaulē. Ļoti plašas kodolieroču izplatības pasaulē.”

Otrs aspekts: Irāna atklāti vai slēpti ir finansējusi dažādas teroristu grupas, piemēram, Hamās. Ministre atgādināja 2023. gada 7. oktobri, kad šī grupējuma teroristi Izraēlā nogalināja 1200 cilvēku, bet vēl 251 nolaupīja un aizveda uz Gazas joslu. „Tas bija redzamākais piemērs. Un tad ir huti jeb daļa no Jemenas grupas, kas apgrūtina ieeju Suecas līcī un faktiski ir panākuši situāciju, ka Ēģipte no Suecas kanāla zaudē ap 40% ienākumu. Līdz ar to kā valsts tā varētu nespēt nodrošināt savas funkcijas. Vēl ir dažādas militāras grupas Irākā, kas situāciju destabilizē, apgrūtinot normālas vēlēšanas un normālu valsts pārvaldību.

Bet Hezbollah ir destabilizācijas avots Libānā, kas izdara bruņotus uzbrukumus.

Krievijai Irāna, atbalstot karu Ukrainā, ir nodevusi 57 tūkstošus dronu Shahed un tehnoloģijas.

Un, kā teica Tuvo Austrumu reģiona ārlietu ministri, tas šīs valstis skar vistiešāk. Redzot kā Shahed uzbrūk šo valstu civilajiem objektiem, ukraiņus viņi tagad saprot daudz labāk. Mēs arī redzējām, ka lādiņš tika izšauts Turcijas kā NATO sabiedrotās virzienā un NATO pretgaisa aizsardzība novērsa iespēju, ka tas trāpa. Drona trāpījums bija Azerbaidžānā. Tas ir kas vairāk nekā reģiona konflikts. Tās lielākās bažas: ka konflikts tik ātri nebeigsies un turpinās paņemt militārus, politiskus, laika un citus resursus.

Es neteiktu, ka efekts attiecībā uz Krieviju ir pozitīvs, jo Irāna bija Krievijas sabiedrotā. Taču, lai arī šīs valsts naidīgais režīms tiešā veidā vairs nepastāv, ir pieaugusi naftas un gāzes cena, un Krievijas ekonomikā tas ienesīs vairāk naudas. Kad naftas cena bija 35 dolāri par barelu, tas bija gandrīz divtik zem tās summas, kas Krievijai vajadzīga, lai budžetu līdzsvarotu, bet šobrīd cena ir 84 dolāri (6. martā – red.).

Šis pieaugums ietekmēs arī mūsu ekonomiku. Labi, ka ir pavasaris, atsākas hidroelektrostaciju darbība, ir daudz vairāk saules. Un tāpēc mums vajadzīga arī vēja enerģija. Zinu, ka pašvaldībās par vēja parkiem ir diskusijas, bet no enerģijas drošības viedokļa tas ir lētākais un labākais avots. Turklāt būs Slovēnijas iecere 50 miljonus eiro investēt enerģijas akumulatoru projektā Latvijā, un tas nodrošinās sistēmas stabilitāti.

Bet nav nekādu indikāciju, ka Irāna būtu gatava ko mainīt. ASV mērķis ir iznīcināt Irānas raķešu palaišanas sistēmas, citas militārās, t.i., uzbrūkošās, spējas. Vai tas ir pilnībā izdarāms, nav zināms. No Irānas puses ir apņēmība nekontrolēto, faktiski netraucēto uzbrukumu reģiona valstīm turpināt.

Mūsu aicinājums ir civiliedzīvotāju aizsardzība, maksimāla deeskalācija un atgriešanās pie vismaz kaut kādas stabilitātes. Prioritāte ir aizsargāt iedzīvotājus, izvairīties no plašāka konflikta, novērst eskalāciju. Stabilitāte Tuvajos Austrumos ir būtiska globālajai drošībai.”

Par atbalstu Ukrainai

„Notikumi Tuvajos Austrumos novērš uzmanību no Ukrainas, bet ukraiņi frontē nelūst – viņi ražo savas raķetes, arī tālas darbības un pietiekami precīzas. Cilvēki ir noguruši, bet pēdējais, ko viņi vēlas, ir nonākt krievu pakļautībā. Mēs šoziem uz Ukrainu sūtījām visu, kas mums bija: ģeneratorus, transformatoru eļļu, milzīgu transformatoru no teremoelektrocentrāles (TEC). Pirms tam vajadzēja no Polijas iegūt speciālas atļaujas, jo iekārta bija ļoti liela un smaga, bet ukraiņiem vajadzīga, lai atjaunotu TEC darbību.

Ukrainas parlamentu mēs mudinām iet uz priekšu ar Eiropas Savienības reformām, jo jāpieņem daudz likumu, lai sarunas virzītos.

Ungārija to bloķē, bet, kad panāksim, lai vairs nebloķē, ukraiņiem būs jābūt progresam, lai sarunu pakotnes var ātri virzīties uz priekšu. Aizkulisēs notiek daudz praktiska darba, lai pārvarētu veto uz jaunām sankcijām Krievijai un palīdzību Ukrainai.”