Par mums

Laikraksts Kurzemnieks ir vienīgais reģionālais laikraksts, kura mērķauditorija ir Viduskurzemes iedzīvotāji. To izdod SIA Jaunais kurzemnieks (reģistrēts 1994. gadā). Iznāk divas reizes nedēļā: otrdienās un piektdienās. Metiens ir mainīgs, bet vidējais – 2700 eksemplāru. Avīzi iespiež SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala Rīgā.

Kurzemnieka misija
Kurzemnieka uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājus ar aktuālu, objektīvu, pārbaudītu un vispusīgu informāciju par svarīgākajām tēmām. Laikraksta misija ir pārstāvēt lasītāju intereses, tā viņus aizstāvot, palīdzot izvēlēties, atvieglojot dzīvi, veicinot pašapziņas celšanos. Mēs iestājamies par demokrātiskām vērtībām, cilvēktiesībām, uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, atbalstām veselīgu dzīvesveidu, stiprinām sabiedrībā garīgās un ētiskās vērtības, izglītojam un motivējam aktīvai darbībai, nodrošinām arī ar atpūtas un izklaides informāciju.

Vēsture
1910. gadā Kuldīgā, Nikolaja Jevlampjeva tipogrāfijā, pirmoreiz iespiests politisks, sabiedrisks un literārs nedēļas laikraksts Kurzemnieks, kas ar ilgākiem pārtraukumiem iznāca līdz 1940. gadam. 1932. gadā Kuldīgā iznāca nedēļas laikraksts Jaunais Kurzemnieks, kas slēgts 1940. gadā. Otrā pasaules kara laikā turpināja iznākt Kurzemnieks. Pēc kara, 1945. gadā, pilsētā iznāca laikraksts Padomju Kuldīga, vēlāk tas pārdēvēts par Padomju Dzimteni. Ar šādu nosaukumu tas iznāca līdz 1989. gada maijam, kad laikraksts ieguva Kurzemnieka nosaukumu.

Kurzemnieka Ētikas kodekss

• Veicot savus darba pienākumus, žurnālistam vienmēr jāsargā brīvības principi, tiesības uz godīgu komentāru un kritiku.
• Žurnālists nedrīkst aizkavēt sabiedrībai svarīgas informācijas publicēšanu.
• Žurnālists drīkst izmantot tikai godīgus līdzekļus, lai iegūtu informāciju, dokumentus vai fotogrāfijas.
• Žurnālista uzdevums ir sniegt sabiedrībai objektīvu informāciju. Ja pēc publikācijas saņemta informācija, ka fakti nav bijuši patiesi, tie nekavējoties jālabo.
• Žurnālists var ziņot tikai par tiem faktiem, kuru avots viņiem zināms. Žurnālistam jāpatur profesionālā noslēpumā informācijas avots, ja tas to lūdzis.
• Žurnālistam jāizvairās izmantot anonīmus avotus publicētajos materiālos. Atsaucoties uz anonīmu avotu, žurnālists uzņemas atbildību par informācijas patiesumu un iespēju robežās paskaidro anonimitātes iemeslu.
• Žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami.
• Saskarē ar informācijas avotiem žurnālista pienākums ir sevi identificēt. Izņēmumi pieļaujami, ja sabiedrībai svarīga informācija nav iegūstama citā veidā vai tiek veikti žurnālistiski eksperimenti.
• Žurnālistam ir jāatturas no cilvēka etniskās izcelsmes, tautības, profesijas, politiskās pārliecības, reliģisko uzskatu vai seksuālās orientācijas pieminēšanas, ja šīm detaļām nav  nozīmes attiecīgajā kontekstā, it sevišķi, ja šādu faktu pieminēšana var šķist aizskaroša.
• Žurnālisti nevar būt politisko partiju amatpersonas. Ja žurnālists kandidē vēlēšanās, viņš aptur profesionālo darbību.
• Žurnālisti negatavo reklāmas un nesniedz sabiedrisko attiecību pakalpojumus.
• Žurnālists var atteikties no darba uzdevuma, kas pretrunā ar viņa pārliecību.
• Kurzemnieka ētikas nopietns pārkāpums ir:
  • plaģiāts,
  • ļaunprātīga vai nepieļaujamas nevērības dēļ radīta faktu sagrozīšana,
  • apmelošana, apzināta goda aizskaršana, apvainošana, nepamatota apsūdzība,
  • kukuļņemšana jebkurā formā par ziņu publicēšanu vai nepublicēšanu.
• Žurnālistam, kas ir šī vārda cienīgs, par savu pienākumu jāuzskata iepriekš minēto principu rūpīga ievērošana.

SIA “Jaunais kurzemnieks” ir Latvijas Mediju ētikas padomes biedrs un savā darbībā ievēro arī LMĒP izstrādāto ētikas kodeksu.