Jēkabs Osis – filozofs no Kabiles

Pirmais latviešu filozofs Jēkabs Osis, viens no Latvijas Universitātes (LU) pamatlicējiem, dzimis Kabilē. 25. februārī tur notika grāmatas Persona un personālisms: pārdzīvojot ideālisma sabrukumu atvēršana. Tas ir filozofa Andra Hirša apmēram desmit gadu pētījums.

Sarežģīts domātājs

„Latvijā, protams, bijuši tādi domātāji kā Herders un Merķelis, kas darbojušies vēl pirms Oša. Taču tieši latviešu filozofijas vēsturē viņš ir sākumpunkts – pirmais,” stāsta grāmatas autors A.Hiršs. J.Oša tekstus viņš pirmo reizi lasījis, būdams Latvijas Universitātes filozofijas students. „Osis operē ar ļoti sarežģītu jēdzienisko aparātu. Sarežģīts domātājs, sarežģīti teksti. Un, kad lasi un nesaproti, ir divas izvēles: vai nu mēģināt iedziļināties un saprast, vai nu nolikt malā un paņemt citu tekstu. Es mēģināju iedziļināties,” skaidro pētnieks. Tā J.Oša filozofija kļuvusi par viņa maģistra un arī promocijas darba* tēmu.
Tagad A.Hiršs ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta zinātniskais asistents. Grāmata iznākusi institūta izdotajā sērijā Filosofiskā bibliotēka. Letonika. „Tajā publicētas monogrāfijas par latviešu domātājiem. Ir iznākušas arī grāmatas par Pēteri Zālīti, Paulu Dāli. Mans kolēģis Andrejs Balodis, kurš šodien piedalās pasākumā, raksta grāmatu par Paulu Jureviču, kas iznāks šogad,” stāsta A.Hiršs. Viņš iedziļinājies arī J.Oša biogrāfijā un notikumos, kas ietekmējuši domātāja dzīvi.

Māja sabrukusi

J.Osis dzimis 1860. gadā Kabiles Vecajos Dudeņos, kurus mēdz saukt arī vienkārši par Dudeņiem. Viņa vecāki ir Fricis Osis un Henriete (dzimusi Grīnfelde) Ose. Dzimtas īpašumā bijis ap 50 hektāru zemes. J.Osis bijis vienīgais dēls saimnieku ģimenē, māsa Anna vēlāk kļuvusi par Veco Dudeņu saimnieci un apprecējusies ar Kārli Bīlandu.
Savukārt grāmatas autors ir jūrmalnieks, taču interese par J.Osi atvedusi, protams, arī uz Kabili. Pirmo reizi filozofa dzimtās mājas meklējumos viņš devies, būdams vēl maģistrantūras students. Kad ēka atrasta, tā bijusi tukša un pamesta. Sienā iemūrēts akmens ar iekaltu gadu – 1849. Tagad māja jau sabrukusi – no tās tikpat kā nekas vairs nav palicis. A.Hiršs ar draugiem no tās aizveduši vien dažus senus akmeņus un logu.

Pirmā intelektuāļu paaudze

Uz jautājumu, kam grāmata par J.Osi varētu būt interesanta, autors atbild: „Darbam ir divas dimensijas. Viena ir filozofiskā, proti, ir nodaļas, kurās skaidrota metafizika. Pieļauju, ka lasītājam bez fona zināšanām tās varētu būt diezgan sarežģītas. Otra dimensija ir vēsturiskā – tas ir stāsts par Oša dzīvesgājumu, par latviešu pirmo intelektuāļu paaudzi, par augstskolu, cilvēku likteņiem. Šīs nodaļas var saprast plašs loks. Lasītāji varētu būt tie, kurus interesē filozofija, vai tie, kam ir interese par Latvijas intelektuālo vēsturi,” skaidro A.Hiršs.
Pirmais latviešu filozofs mācījies Kuldīgas elementārskolā, vēlāk – Kuldīgas Vācu ģimnāzijā, kuru viņš beidzis 1877. gadā. Vēlāk J.Osis devies uz Tērbatas (Tartu) universitāti studēt teoloģiju, pēc tam arī filozofiju. 1887. gadā nokārtojis eksāmenus filozofijā, Tērbatā aizstāvējis maģistra darbu Pētījumi par substances jēdzienu Leibnica filosofijā. 1897. gadā Maskavā viņš aizstāvējis doktora disertāciju Personālisms un projektīvisms Lotces metafizikā. J.Osis bijis pasniedzējs un profesors Tērbatas universitātē. Lasījis lekcijas psiholoģijā, loģikā, filozofijas vēsturē un epistemoloģijā**, vadījis seminārus par Aristoteli, Platonu un Imanuelu Kantu.
Kad 1918. gadā Tērbatas universitāte evakuēta uz Voroņežu Krievijā, un J.Osis darbību turpinājis tur. 1920. gadā Latvijas Augstskolas padome viņu ievēlējusi par profesoru un izskatījusi iespēju ievēlēt par augstskolas rektoru, taču, kad uzaicinājums nonācis līdz Voroņežai, J.Osis jau bija miris tīfa epidēmijā.

* To aizstāvot, tiek iegūts doktora grāds
** Filozofijas daļa, kas pēta izziņas un zināšanu dabu