Sapņus var piepildīt

Kuldīdznieks ARTŪRS MIKĀLS bērnībā fanoja par Formulu 1, bet nu Anglijā ir elektronikas inženieris, saņēmis tā saukto absolventa līgumu un strādā uzņēmumā Mercedes AMG High Performance Powertrains (HPP), kurā viens darbības virziens ir panākt, lai šo auto dzinēji kļūtu jaudīgāki un vieglāki. Mūsu saruna notiek pērnā gada nogalē, kad Artūrs bija atbraucis uz mājām.

Kāds tev bijis aizvadītais gads?

Tāds zīmīgs un pārmaiņas nesošs, jo pabeidzu Lesteras Universitāti (University of Leicester) un ieguvu maģistra grādu. Sākās pieaugušā dzīve, sāku arī tā pa īstam strādāt. Iepriekš darbs vairāk bija kā iestarpinājums starp mācību gadiem.

Pastāsti, ko ikdienā dari!

Dzīvoju Anglijas vidienē, mazā pilsētā Mārkethārboro (Market Harborough). Tur arī strādāju uzņēmumā Mercedes AMG High Performance Powertrains jeb saīsinot HPP – tas tulkojams kā augstas jaudas agregāti. Esmu elektronikas inženieris, un man ir absolventa jeb fiksēta termiņa līgums. Tas nozīmē, ka divus gadus rotēju cauri uzņēmumam, strādājot dažādās nodaļās un dažādos projektos. Tagad man būs rotācija pie ielas auto. Mercedes vēlas radīt jaunus konceptus, ko likt iekšā nākotnes automašīnās, un tiek izmantota mūsu uzņēmuma pieredze ātra tempa prototipu attīstīšanā.

Izklausās sarežģīti, bet interesanti.

Tas noteikti ir interesanti. Šajā uzņēmumā esmu otro reizi. Pirmo reizi biju tur praksē, tagad esmu atgriezies kā absolvents. Kā visiem, arī man pagāja kāds laiciņš, kamēr pieradu, kā sistēma, organizācija strādā. Beidzot esmu ievirzījies kopējā plūsmā un dodu pedāli grīdā. Man tas ir nozīmīgi, jo ātrā laikā jāatrisina apjomīgas problēmas.

Kādi ir tavi pienākumi?

Uzņēmumā gan praktikantiem, gan absolventiem ir maz tā sauktās kafijas pienešanas. Ikvienam jāstrādā kā pilnvērtīgam inženierim. Mēs maz specializējamies. Elektronikas inženieriem ir daudz paveidu. Tu vari būt cilvēks, kas vairāk koncentrējas uz elektrotehniku vai elektroniku. Tās vairāk ir zemas jaudas iekārtas, ko visbiežāk izmanto, lai ko kontrolētu vai aprēķinātu. Paši dizainējam kabeļus no vienas ierīces uz otru. Esmu taisījis arī mikroshēmu, ko sūtīju uz ražošanu un pēc tam pats testēju. Pozitīvais aspekts: te inženiera pārraudzībā ražojums ir no A līdz Z. Citos uzņēmumos tas varētu būt sadalīti, kad katrs atbild par atsevišķu procesu.

Vai bez ielas automašīnām uzņēmums strādā arī ar citām?

Pamata bizness HPP ir Formula 1 – jaudas agregāts, jo ir ne tikai iekšdedzes dzinējs, kas ir motors, bet klāt nāk vēl arī hibrīdiekārta – baterija un divi elektriskie motori, kas palīdz piegādāt jaudu riteņiem. Mercedes komandai piegādājam dzinējus, esam daļa no viņu komandas. Daudz sastrādājamies. Dzinējus piegādājam arī Formulas 1 autosacīkšu komandām McLaren, Williams, Aston Martin. Cenšamies strādāt ļoti ātri, jo arī konkurenti strādā ātri. Ir svarīgi viņiem būt priekšā. Tā ir laba reklāma, ka varam ātri uzražot ļoti augstas kvalitātes un veiktspējas tehnoloģiju. Daudz tiek domāts arī par ielu auto tehnoloģisko attīstību.

Vai tevi vairāk interesē F1 vai ielas auto?

Kad 2020. un 2021. gadā no septembra līdz augustam biju praksē, strādāju ar F1 automašīnām. Visiem, kuri dodas uz šo uzņēmumu strādāt, ir sapnis pieslēgties projektiem, kas saistīti ar F1.

Vai jaunos speciālistus tur ņem labprāt? Latvijā daudzviet tiek prasīta vairāku gadu pieredze.

HPP ir unikāls tajā ziņā, ka vidējais darbinieku vecums ir ļoti mazs. Viņi par praktikantiem izvēlas studentus, pēc tam ņem absolventus. Uzņēmumā strādā arī ļoti pieredzējuši inženieri, un reizēm šķiet, ka viņi nodarbojas ar kādu melno maģiju, jo spēj dabūt gatavas šķietami neiespējamas lietas. Jaunajiem ir fantastiska iespēja mācīties.

Anglijā ir konkurss Formulas students. Es arī tajā biju iesaistīts. Tas bija liels piedzīvojums. Konkursā bijām septītie no 64 komandām. Ideja tāda – grupa universitātes studentu izveido komandu un būvē savu Formulas tipa sacīkšu mašīnu. Tiek iedota bieza noteikumu grāmata, kurā ir ap 170 lapaspušu par tehniskās regulācijas iespējām. Parasti jūlijā Silverstounas trasē ierīkotas vairākas mazākas trases, kur komandas ar saviem uzbūvētajiem auto sacenšas dažādos inženiertehniskos aspektos. Daudzi, kuri strādā HPP, nāk tieši no Formulas 1 studentu vides. Visi raksturā līdzīgi – ir ļoti neatlaidīgi, strādā ar degsmi un tieksmi uz tehnoloģisku izcilību. Protams, ne vienmēr jaunajiem inženieriem tas iznāk.

Kādēļ nolēmi studēt Anglijā?

Pamatskolu pabeidzu Kuldīgas Centra vidusskolā, vidusskolu – Rīgas 2. Valsts ģimnāzijā. 12. klases sākumā bija pārliecība, ka vēlos studēt filozofiju, politiku un ekonomiku. Bija izmēģinājuma eksāmens fizikā, un gāja tīri ok. Man patika tas, kā inženieri domā, patika domāšanas metodes, un es tās ļoti cienīju. Vienā brīdī prātā iešāvās doma: varbūt vajag ne tikai cienīt, bet arī mēģināt apgūt pašam.

Doma par studijām Anglijā nāca pārāk vēlu – vairs nevarēja pieteikties. Gadu nomācījos Latvijas Universitātē fizikas bakalaura programmā. Man patika, bija interesanti. Pēc tam devos uz Angliju, uz Lesteras Universitāti, lai studētu inženierzinātni. Anglijā esmu pavadījis piecus gadus, mājās bijis uz diviem Jāņiem. Uz vieniem tiku tāpēc, ka bija sācies kovids. Būvējot auto, garāžā pavadīju ļoti garas stundas.

Anglijā inženierzinātnēs bakalaura grādu var iegūt trīs gados. Pēc tam ir divu veidu maģistri. Viens ir parastais – zinātnes – maģistrs: studijas aizņem no pusotra līdz diviem gadiem. Otrs ir integrētais jeb inženierzinātņu maģistrs, un tas papildus studiju programmai ir tikai viens gads. Vēl papildus skaitās prakses gads. Diplomā man rakstīts Inženierzinātņu maģistrs ar grādu industrijā.

Anglijā standarta lieta ir tā, ka starp otro un trešo mācību gadu vienu nostrādā kādā industriālā uzņēmumā. Aizsūtīju savu prakses pieteikumu un motivācijas vēstuli HPP. Internetā bija jāizpilda arī psihometriskie testi. Pēc tam saņēmu aicinājumu uz interviju. Man šķita, ka izgāzos.

Kāpēc tu tā domāji?

Bija divi tehniski jautājumi: viens vairāk teorētisks, otrs praktisks. Tajā gāja labi – iedeva mikroshēmu, un bija jāanalizē tas, ko redzu. Bet ar teorētisko gāja grūti. Pēc darba intervijas biju sašutis, taču pēc nedēļas man piezvanīja. Vēlāk runāju ar kolēģi, kurš mani toreiz intervēja: viņi bija novērtējuši manu spēju domāt un ideju attīstīt.

Pēc brīvdienām Latvijā dosies atpakaļ. Vai jau zini, kāds projekts tevi gaida?

Martā būs nākamā rotācija – virzos uz citu biznesa daļu. Vēl gan nezinu, tieši kur. Kamēr darbiniekam ir absolventa līgums, viņam ir iespēja apskatīt visas uzņēmuma puses, lai saprastu, kurā pašam labāk patīk, un tur strādātu kā potenciāli pastāvīgs darbinieks. Absolventa līgums ir uz diviem gadiem, rotācija notiek reizi pusgadā.

Vai vēlies iegūt arī pastāvīgā darbinieka līgumu?

Nē, Anglijā nākotni neredzu. Tehnoloģija jau ir interesanta, un ir forši ar to spēlēties, to izstrādāt. Strādājot pie ielu mašīnas projekta, pieliku lielas pūles, bet naudu pelna Mercedes. Un tad nodomāju: „Bāc! Es varētu tās pašas pūles ielikt kaut kur citur, kur man tas liktos noderīgāk, un tas ir mājās.” Bet gribu tur uztrenēties maksimāli daudz. Man maksā labu algu, un tas ir bonuss, ka būs zināms kapitāls, kad atgriezīšos. Vēl gan neesmu izlēmis, ko šeit darīt. Taču man patīk būt organizācijas veidošanā, strādāt ar cilvēkiem.

Strādājot šajā nozarē, svarīgas ir eksaktās zināšanas, bet skolēnus tās neaizrauj.

Man vidusskolā bija divi mīļākie priekšmeti: fizika un literatūra. Uzskatu, ka jāmācās arī humanitārie. Visam jābūt līdzsvarā. Tehnoloģijas ir foršas, bet man nav radusies pārliecība, ka tās var risināt mūsu būtiskākās problēmas. Manuprāt, māksla būtiskajiem jautājumiem pietuvojas vairāk. Ja vēlaties nopelnīt, tad eksaktās zinātnes ir superlabs variants. Mācoties fizmatos, runāju ar vecāko kursu studentiem: viņus ņem visur, jo viņiem ir eksaktā izglītība, viņi var rēķināt. Viņiem ir gatavi maksāt lielu naudu, lai izveido vislabāko Excel, ar ko var analizēt statistiku un visu pārējo. Ir jaudīgs instruments, ja māk to pārvaldīt.

Vai tev patīk ar auto braukt ātri?

Man patīk ātri braukt ar kartingiem – tā ir arī droša vide. Ar kolēģiem braucām Ziemassvētku pasākumā, labi varējām paslidināties: lija lietus, un bija ap nulli grādu.

Ko dari brīvajā laikā?

Kad ciemos atbrauc draudzene Viktorija, apbraukājam Anglijas pilsētas, apskatām šīs valsts vēsturisko kultūru. Man patīk lasīt gan daiļliteratūru, gan tehnisko literatūru, pēdējā laikā visai daudz lasīju par ekonomiku. Miksēju – lasu gan latviski, gan angliski. Mazliet runāju vāciski, bet vajadzēja mācīties vairāk. Mamma no draudzenes bija dabūjusi 12 sējumus ar Dostojevska darbiem, kas ir agrīnais tulkojums latviešu valodā. Kādā brīdī gribētu apgūt arī krievu valodu. Mazliet spēlēju ģitāru. Pēdējā laikā esmu aizrāvies ar šahu, arī draudzene to sākusi spēlēt.

Kā iepazināties?

Pamatskolā mācījāmies vienā klasē, matemātikas stundā sēdējām kopā. Viņai šis priekšmets negāja, man – padevās, tad nu mūs sasēdināja kopā, lai es viņai palīdzētu. Jaunības simpātiju nebija, bet nesen satikāmies atkal. Man laika gaitā bija radusies lielāka interese par mākslu. Viktorija ir mākslas vēsturniece, kuratore. Aizrunājāmies un sākām draudzēties.