08:30 - 06.03.2024

Vilgāles sākumskolā arī darbā ar bērnudārza vecuma mazuļiem skolotāji izmanto itāļu ārstes, pedagoģes Marijas Montesori pieeju, kurā galvenā uzmanība pievērsta bērnu sajūtām, ar kurām viņi iepazīst pasauli, iegūst aizvien jaunas zināšanas un prasmes.
IEVIEŠ SOLI PA SOLIM
Direktore Aiga Žīle Vilgālē sākusi strādāt 2018. gada septembrī, kad tā vēl bija pamatskola. Sākumā nav bijis domas veidot alternatīvu izglītības iestādi, bet, vakancei piesakoties, Aiga atklājusi, ka viņai tuva ir Montesori pieeja un āra pedagoģija un ka lauku skolai tādā virzienā vajadzētu iet. Direktore atceras:
„Kad nokļuvu skolā, kurā tolaik bija deviņas klases, protams, neredzēju iespēju Montesori pieeju ieviest uzreiz, bet sapratu, ka soli pa solim tai virzienā jāiet.
Redzot, ka skolēnu skaits katru gadu samazinās, sapratu, ka pārmaiņas jāievieš diezgan ātri, tāpēc runāju ar pašvaldību un saņēmu atbalstu.”
Jau 2020. gadā Vilgāles skola šo pieeju sākusi ieviest. Sākumā tā iedzīvināta pirmsskolā, bet pakāpeniski, skolotājiem apgūstot jaunas prasmes, to varēja darīt arī sākumskolā. Tagad iegādāti gandrīz visi šai metodei pieejamie mācību materiāli, un skolotāji ieguldījuši lielu darbu, arī paši tos veidojot.
SVARĪGA IR PRASME IEINTERESĒT
Vispirms skolotāji un pirmsskolas pedagogu palīgi pusotru gadu apguvuši Montesori pieeju pirmsskolā, jo šīs metodes pamats ir tieši tur. Materiāli secīgi tiek izmantoti vēlāk. „Dziļāka jēga darbam ir tad, ja šo filozofiju skolotājs pārzina jau no pirmsskolas. Sākām pieeju apgūt tieši tā, lai gan sākumskolas skolotājiem tas nebija aktuāli. Tāpēc process ir tik ilgs – jāsāk pamazām. Jau trešo gadu skolotāji regulāri dodas uz Rīgas Montesori sākumskolu un mācās, kā metodi izmantot ar bērniem no sešiem līdz 12 gadiem,” skaidro A.Žīle.
Direktore atzīst: sākumā tam nav bijuši gatavi ne skolotāji, ne bērni. Apgūtais tika pamazām mācībās iekļauts, bet to vēl nevarēja saukt par metodes ieviešanu.
Tagad, kad pagājuši trīs gadi, var redzēt darba augļus: tie pirmklasnieki, kuri apmeklējuši Vilgāles pirmsskolas grupas, spēj mācīties patstāvīgi, prot saplānot laiku un darbus.
Ir, protams, tādi bērni, kuri neko nevēlas vai labprāt darītu tikai to, kas viņiem jau padodas, piemēram, praktiskus uzdevumus, bet tad vajadzīga pedagoga prasme ieinteresēt.
Sākumā skolotāji īsti nav zinājuši, ko apņēmušies, jo par metodi bija tikai dzirdējuši. Bet, kad vairāk uzzināts par M.Montesori, par to, ka metode ne tikai izmēģināta ar īpašajiem bērniem, bet autores dzimtenē Itālijā pirms 100 gadiem labi kalpojusi arī darbā ar tipiskajiem bērniem, mūsu pedagogi kļuvuši daudz pārliecinātāki.
Tagad 3. klases skolotāja Alda Stūrīte saka: „Tas, ka mācu citādi, jau tā pierasts, ka uz tradicionālo skolu atpakaļ vairs negribētu. Ir iespēja pielāgoties katra skolēna vajadzībām. Bērni apgūst programmu Skola 2030, bet Montesori materiāli piedāvā daudz dziļākas un plašākas iespējas darboties. Lēnā un mierīgā tempā, izmantojot dažādus materiālus, bērnu izpratne tiek padziļināta. Visi materiāli ir aptaustāmi, salīdzināmi, tie pieejami visu dienu. Man ir iespēja vērot, kāda klasei vajadzība, un tai pieskaņoties. Arī manas meitas pirmsskolu pabeigušas šeit, un redzu to milzīgo bagāžu, ko viņas ieguvušas.”
HARMONISKAI VIDEI IR NOZĪME
Mācības sadalītas rīta un pēcpusdienas cēlienā, un te nav ierasto zvanu. Līdz 11.00 ir nepārtraukts darbs tādos priekšmetos kā matemātika, latviešu valoda, dabaszinības un sociālās zinības. Tas notiek vienā klasē pie viena skolotāja. Direktore atzīst: lai šādi darbotos, klasei jābūt saskanīgai, ar labu mikroklimatu. Ja ir kāds iekļaujamais skolēns, tas darbu sarežģī, bet šim bērnam ir vieglāk, jo nav visu laiku jāsēž solā – visi diezgan brīvi staigā pa telpu, darbojas arī uz paklājiem.
Pusdienu pārtraukums ir veselu stundu – tad skolēni paspēj gan paēst, gan doties ārā. Direktore stāsta: „Mums ir daudz zēnu, un visi ir ļoti aktīvi, tāpēc pastaigās dodas arī skolotāji. Tas ir laiks ne tikai bērnu, bet arī skolotāju labjūtībai.”
LIELIE STĀSTI ATKLĀJ PASAULES KĀRTĪBU
Montesori mācību plāns balstās piecos lielos stāstos: Kā izveidojās Zeme; Dzīvības rašanās; Cilvēka attīstība un senās civilizācijas; Rakstības izveidošanās un Stāsts par cipariem. A.Žīle stāsta, ka skolotāji un skolēni katru gadu strādā ar visiem, bet ikreiz izvēlas citu aspektu, ko pētīt padziļināti. Šogad izvēlējušies iepazīt seno Ēģipti.
Lai gan programma Skola 2030 ir elastīga, skolotājiem neesot viegli katru stāstu sasaistīt ar mācību priekšmetiem, bet tas notiek arvien labāk.
Lai skolēni iegūtu pilnīgāku priekšstatu, kā pasaule veidojusies, uz laika līnijas tiek izvietoti priekšmeti un attēli. Bērns ierauga katras dzīvās būtnes uzdevumu un arī to, kā viss pasaulē ir saistīts, cik svarīga ir atbildība vienam par otru un pasauli.
Direktore atklāj: „Runājot par rakstības rašanos, nonākam arī līdz kaligrāfijai un rakstu darbu noformējumam. Un tad tas kļūst īpaši. Nav jāraksta glīti tikai tāpēc, ka tā liek skolotājs.
Uzzinot, kā cilvēki rakstījuši agrāk, kā rakstība veidojusies un attīstās vēl šodien, bērniem rodas interese tam pievērst vairāk uzmanības.”
Pēc Montesori pieejas pētnieks ir gan skolēns, gan skolotājs, un pieaugušie nekaunas, ja kaut ko nezina un informāciju meklē kopā ar bērniem.
A.Žīle papildina: „Daudz izmantojam stāstus, jo Marija Montesori uzskatīja, ka bērniem līdz 12 gadiem ir spēcīgi attīstīta iztēle un ar stāstiem informāciju uztvert ir daudz vieglāk. Tāpēc mēs tos izmantojam visos mācību priekšmetos. Latviešu valodā ir Vārdšķiru stāsti, kuros katrai vārdšķirai ir sava loma un simbols. Ir stāsts Sarkanā upe par cilvēka ķermeni. Tāpat bērni daudz eksperimentē.
No tradicionālās skolas diezgan atšķirīgi ir tas, ka skolotājs uz klasi vienmēr neatnāk ar gatavu mācību vielu, bet vairāk dod ideju patstāvīgam darbam un atstāj telpu izziņai, pētījumiem.”
Vēl viena šķautne ir āra nodarbības pirmsskolā, kad vismaz reizi nedēļā bērni visu rīta cēlienu pavada laukā. Vecāki ir ļoti apmierināti, jo saprot, cik tas svarīgi. Galvenais ir atbilstošs apģērbs vai iespēja to nomainīt. Direktorei gribētos, lai āra nodarbību vairāk būtu arī skolēniem:
„Domāju, ka pirmsskolai laukos ir nākotne, jo ne jau visi vecāki vēlas, lai ir tikai tas ierobežotais laukumiņš pie pilsētas bērnudārza.
Šeit mazie bieži aiziet līdz mežam, apkārt ir nepieradināta daba. Darbošanās ir daudzveidīgāka.”
VEIDO SAVU KOPIENU
Vilgāles sākumskolā 62 skolēni mācās klātienē un 14 mājmācībā. Vairāk nekā puse no klātienes audzēkņiem brauc no Kuldīgas vai pagastiem, tāpēc autobusos klāt ir pedagogs. Pirmsskolu apmeklē 43 bērni.
Skolai šķiet svarīgi veidot kopienu. Daļa no tās ir vecāki, tāpēc viņi tiek iesaistīti mācībās un iestādes attīstībā un arī labprāt atsaucas. Nesen bijusi kaligrāfijas nodarbība ar 3. klases skolnieces Arianas tēti Robertu Vaitkus. Vecāki vadījuši stundas arī Skolotāju dienā. Kopā ceptas picas, ziemai sagatavoti dārzeņi. Ir aktīva vecāku biedrība, kas risina transporta jautājumus un piedalās konkursa Darīsim paši projektos. Izveidota ugunskura vieta pagalmā, kas regulāri tiek izmantota, ir rīkotas talkas rudeņos un pavasaros. Gada lielākais pasākums kopā ar vecākiem ir Ģimenes diena. Šogad Zinību dienā pulcināti visi skolēni, arī tie, kuri tiek mācīti ģimenē. Tā ir iespēja klasesbiedriem vienam otru iepazīt un sadraudzēties.
Montesori: skola, kurā pasauli apgūt ar sajūtām