Svētdiena, 16. februāris
Vārda dienas: Jūlija,  Džuljeta

Matilde no Itālijas jūtas patstāvīgāka

Raksta autors: Jēkaba Aleksandra Krūmiņa teksts un foto

08:00 - 09.03.2023

Img 0079
Matilde Spesoto no Itālijas pilsētas Trevizo vienu gadu mācās Kuldīgas Centra vidusskolā: „Šī pieredze man ir devusi daudz – varu doties ārā viena, jo esmu kļuvusi patstāvīga, un arī sevi esmu iepazinusi tuvāk.”

Itālietei Matildei Spesoto (Spessotto) ir 17 gadu, un kopš pagājušā gada 19. augusta AFS jauniešu apmaiņas programmā viņa skolas gaitas un arī vieglatlētikas treniņus tagad pavada Kuldīgā. Viņa mācās Kuldīgas Centra vidusskolas 11. klasē, šeit ir ieguvusi jaunus draugus un pēc programmas noslēguma labprāt braukšot atkal ciemos.

Sapnis piepildīts

„Esmu no pilsētas Trevizo (Treviso) netālu no Venēcijas – tā nav liela, bet nav arī tik maza kā Kuldīga. Izdomāju piedalīties apmaiņas programmā, jo man vienmēr paticis ceļot, iepazīt citādu kultūru. Par to sapņoju no 14 gadiem. Vecāki vienmēr teikuši, lai dodos ārā un atklāju jaunas vietas. Arī ar viņiem daudz esmu ceļojusi.
Kāds skolēns manā itāļu skolā stāstīja par savu pieredzi, es sazinājos ar organizāciju AFS, man vajadzēja sakārtot dokumentus un izvēlēties desmit valstis, uz kurām labprāt dotos. Izvēlējos dažādas Eiropas valstis un Latviju ieliku 5. vietā. Atlasē pagājušā gada martā mani neizvēlējās, bet maijā paziņoja, ka kāds uz Latviju tomēr nebrauks un ir atbrīvojusies vieta. Biju patīkami satraukta, ka sapnis ir piepildījies. Vecāki atbalstīja, vecvecāki sākumā bija skeptiski, bet tagad par mani priecājas.
Latvija mani ieinteresēja, jo tā ir valsts, par kuru daudzi nezina. Mūsu jaunieši pārsvarā dodas uz Ameriku, Kanādu, lai uzlabotu angļu valodas vārdu krājumu. Esot Latvijā, arī mana angļu valoda ir uzlabojusies. Latvija ir ļoti stipra valsts, kas ilgi cīnījusies par savu neatkarību.”

Skola labāk patīk te

„Sākumā bija grūti, jo gandrīz visi skolotāji runā tikai latviski. Klasesbiedri ir ļoti izpalīdzīgi, palīdz ar tulkošanu. Mācības norit pilnīgi citādāk nekā Itālijā. Šeit uzdod mazāk mājasdarbu, tādēļ pēc skolas var pavadīt vairāk laika ar draugiem. Itālijā stundas notiek arī sestdienās. Man labāk patīk izglītības sistēma Latvijā, jo Itālijā tā ir daudz striktāka. Te skolotāji pievērš skolēniem vairāk uzmanības un palīdz, šeit arī var pārrakstīt nesekmīgus darbus. Itālijā nav tādu pēcstundu konsultāciju.”

Viesģimene kā īstā ģimene

„Pati svarīgākā apmaiņas programmā ir ģimene. Ja nav labas, tad daudz laika nākas pavadīt mājās, jo ir grūti dabūt draugus. Dzīvoju Kurmāles pagastā Rudakovu ģimenē. Viņi ir aktīvi – vēlas ceļot un iepazīt mani tuvāk. Regulāri dodos izbraucienos, piemēram, uz jūru. Manā viesģimenē ir mamma, tētis, septiņgadīga māsa un 12 gadus vecs brālis. Es pati jūtos kā lielā māsa. Šie vecāki ir kā mani īstie: ļoti izpalīdzīgi, ar mammu daudz sarunājos, jo viņa runā angliski. Kad nejūtos labi, kad pietrūkst māju, brālis mani uzklausa un ir ļoti labs sarunu partneris.”

Kuldīgā jūtas kā filmā

„Brīvajā laikā dodos uz vieglatlētikas treniņiem, kā arī satieku draugus. Man ir divas tuvākās draudzenes no klases: Viktorija un Ailija. Viņas regulāri raksta ziņas un jautā, vai man viss ir labi, jo dažkārt māju pietrūkst. Pirmie trīs četri mēneši bija grūti, bet nu jau esmu pieradusi. Man Kuldīga ļoti patīk, jo tā ir maza pilsēta, te ir skaista arhitektūra – pilnīgi citādāka nekā Itālijā. Dažkārt šeit jūtos kā filmā. Man patīk te pastaigāties vienai, klausoties mūziku austiņās, jo šeit jūtos droši. Vēl esmu bijusi Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Siguldā. Manā istabā pie sienas ir Latvijas karte, kurā atzīmēju vietas, kur esmu bijusi. Dažkārt Rīgā tiekos ar pārējiem apmaiņas programmas jauniešiem.”

Itāļu ēdiena pietrūkst

„Man ļoti pietrūkst itāļu ēdiena, visvairāk pastas. Arī vecmammas ēdiena. Te lieto daudz mērces, kečupa, majonēzes. Šeit ēd ļoti daudz kartupeļu – dažreiz no tiem atsakos. Viesģimene ēst gatavo ļoti labi, arī pati dažkārt cepu picu. Citiem ēdieniem grūti atrast visas sastāvdaļas. Un Latvijā importētie dārzeņi un augļi ir diezgan bezgaršīgi. Itālijā ēdiens ir vienkāršāks.”

Mācās un pielāgojas

„Man uz ielas iepriekš kāds ir jautājis ko latviski, un es nezināju, ko atbildēt. Tagad ir vieglāk, jo latviešu valodu mācos. Tā ir ļoti grūta, piemēram, vārdiem priekšā nav artikulu, mainās tikai galotne.
Kopš sāku iet skolā, apmeklēju arī vieglatlētikas treniņus pie Ievas Skurules. Trenējos tāllēkšanā, un, tā kā man jau ir pieredze no Itālijas, trenere piedāvāja piedalīties sacensībās. Es necerēju, ka man ļaus piedalīties čempionātā Valmierā, negaidīju, ka regulāri trenēšos un būšu komandā. Esmu priecīga, ka trenere ir ļoti atsaucīga un cenšas ar mani sarunāties angliski. Šī ir laba pieredze arī viņai, jo no Itālijas atvedu arī citādākus vingrinājumus.”

Noteikti atgriezīsies

Uz Itāliju atpakaļ Matilde dosies 25. jūnijā: „Jūtos daudz patstāvīgāka. Novēlu pārējiem daudz sapņot un smagi strādāt. Noteikti vēlēšos atgriezties, jo ar šejienes ģimeni esmu satuvinājusies. Mana viesģimene un draugi plāno braukt ciemos uz Itāliju, kad programma beigsies. Tagad esmu daļa no vēl vienas ģimenes – šejienes mazā māsa jau paspēja pajautāt, vai vēlos te palikt uz mūžu.”

Atbildēt