Ar spītu uz priekšu

Kuldīdznieks Mārtiņš Bubinduss sācis fizikas studijas Latvijas Universitātē (LU). 12. klasi viņš beidzis šovasar Kuldīgas Centra vidusskolā. Lēmums apgūt fiziku Mārtiņam nav bijis pārāk sarežģīts – dabas zinātņu priekšmeti, matemātika patikusi jau skolā.

Ilgu laiku viņu interesējusi bioloģija, tomēr 11. klasē domas mainījušās daļēji tādēļ, ka fizika padevusies vislabāk. Mārtiņš atzīst, ka arī priekšmeta skolotāja iespaidojusi viņa gala izvēli: „Stundas pie Ilzes Klints vienmēr bija interesantas. To var viegli sajust, kad skolotājs patiešām mīl savu priekšmetu.” Tā kā Latvijā esot tikai viena vieta, kur var specializēti studēt fiziku, par augstskolas izvēli daudz nav bijis jādomā.

Rīgā Mārtiņš kopā ar draugu īrē dzīvokli. Sākumā iejušanās galvaspilsētas dzīvē bijusi stresa pilna – daudz kā jauna, pie kā jāpierod. Vienatnē pirms studijām viņš tur pavadījis maz laika. Pēc pirmās nedēļas spriedze jau zudusi un jaunais students pie galvaspilsētas ritma pieradis. Nedēļu pirms studijām Mārtiņš piedalījies fakultātes nometnē, kurā pirmkursnieki varējuši viens ar otru saliedēties jau vasarā.

Ar laika plānošanu esot sarežģītāk – jau gadījies kāda laboratorijas darba prezentāciju pabeigt pēdējā naktī. Tomēr kopumā grafiks neesot pārāk saspringts, un brīži atpūtai ir. Tagad dzīve Rīgā esot jaudīga – studentiem iespēju brīvo laiku pavadīt pilnvērtīgi esot daudz. Ir pašas universitātes piedāvājumi iesaistīties studentu padomē, sporta komandās un citās aktivitātēs.

Fiziku LU pirmajā kursā studē ne tikai Mārtiņš, bet arī viena no bijušajām klasesbiedrenēm Kuldīgā – Laura Vanaga. Tā viņam jau no pašas pirmās dienas bijis pazīstams cilvēks, ar ko parunāt, vēlāk sadarboties grupu darbos. Uzticama kursabiedra klātbūtne mācības padarot patīkamākas un arī efektīvākas. Tomēr ilgas pēc vienkāršās vidusskolas dzīves sākušas parādīties diezgan agri: „Visvairāk pietrūkst uzturēšanās pazīstamā vidē, ērtā dienas grafika, skolotāju un brīvpusdienu. Universitātē, protams, ļoti daudz jāmācās patstāvīgi.”

Negatīvā puse tam, ka jaunā vidē kāds cilvēks ir pazīstams: rodas mazāka vajadzība sākt sarunu ar citiem. „Iespēju izveidot attiecības ar kursabiedriem ir daudz, tomēr, ja šīs vajadzības nav, tad cilvēki bieži vien izdevību neizmanto. Izņemot bijušo klasesbiedreni, ciešāku draudzību ne ar vienu vēl nav iznācis izveidot.”

Mārtiņš atzīst – mācības gaidījis vieglākas, tomēr savu izvēli nenožēlo un novērtē jau iegūtās zināšanas. Lekcijas pie fizikas profesora Ģirta Barinova viņu interesējot visvairāk: „Lai gan šī zinātne it nemaz nav viegla, viņš spēj to pasniegt citādā, saprotamā veidā. Bieži notiek eksperimenti, profesors bieži vien sevi izmanto kā piemēru. Tās nebūt nav tipiskās atsēžamās lekcijas.” Visgrūtāk Mārtiņam klājoties ar programmēšanu – tā esot jauna, apjomīga pasaule, ko tagad jācenšas apgūt. Līdz šim neko tādu viņš nebija darījis. Lielākā daļa datorprasmju iegūta skolā.

Par motivācijas atslēgu kuldīdznieks uzskata savu spītību: „Es sev nevarētu piedot, ja padotos un studiju virzienu mainītu uz ko vieglāku. Jūtu, ka man tas patīk un padodas, tādēļ no mērķa nenovirzīšos. Daudzi citi šo programmu ir pārvarējuši pirms manis, un to izdarīt varu arī es.” Pēc bakalaura grāda iegūšanas Mārtiņš plāno turpināt studijas maģistrantūrā un strādāt zinātnē. Esot apsvērti soļi arī pedagoģijā, bet viņš joko: Kuldīgas novada pedagogiem vēl nevēlas dot cerību, ka ceļā ir potenciāls aizstājējs.