Marsela no Meksikas mācās darot

„Es nemaz nezināju, ka tāda Latvija eksistē, jo dzīvoju ļoti tālu no tās. Bet Kuldīga ir kā vieta no pasaku grāmatas,” secina 27 gadus vecā MARSELA GOMESA ABUNDISA (Marcela Gomez Abundis) no Meksikas. No deviņu miljonu pilsētas Mehiko šeit viņa ieradusies Latvijas Mākslas akadēmijas Erasmus Mundus maģistra programmā studēt pakalpojumu dizainu. Marselai ir pamatīga pieredze darbā lielos uzņēmumos, un viņa kā daudzi šīs nozares studenti vēlas cilvēkiem dzīvi atvieglot, padarīt ērtāku.

No kurienes esi?

No Meksikas ziemeļiem – pilsētu sauc Čivava (Chihuahua) tāpat kā suņu šķirni. Tas ir Meksikas lielākais štats – lielāks nekā daudzas valstis Eiropā. Tas robežojas ar Teksasas un Ņūmeksikas štatu ASV. Piedzimu un uzaugu nelielā pilsētā 40 minūšu braucienā no Čivavas. Pēc tam studēju universitātē Pueblā, tad devos uz galvaspilsētu Mehiko.

Ar lielu pieredzi

Ko esi studējusi, kur strādājusi?

Amerikas universitātē Pueblā (Universidad de las Américas Puebla) studēju vizuālās informācijas dizainu – tas ir kā grafiskais dizains. Iemācījos domāt lietotāja perspektīvā: kā cilvēki skatās uz grafiskiem elementiem, ko domā, kā tos izjūt. Man patīk tehnoloģijas, mājaslapu un lietotņu izstrāde, bet no vizuālās puses. Tā iemācījos, kas ir lietotāja pieredzes dizains un kas ir lietotāja saskarne. Lielai daļai kursabiedru Kuldīgā šīs zināšanas jau ir.

Pēc studijām biju praksē uzņēmumā Volkswagen. Pueblā ir ļoti liela rūpnīca – tur radīju lietotnes autodīleriem. Iemācījos projektu menedžmentu, sadarbību ar citiem lietotņu izstrādātājiem. Strādāju biznesa inženierijas departamentā, kas vērtē to, kā uzņēmums izpilda lietotāju prasības.

Pēc tam pārvācos uz Mehiko – tā ir milzīga un multikulturāla, gandrīz deviņi miljoni cilvēku. Biju pieradusi dzīvot daudz mazākā pilsētā. Arī tur strādāju ar lietotāja pieredzes dizainu. Sākumā nelielā aģentūrā veidoju klientiem mājaslapas un lietotnes. Pēc tam ļoti lielā reklāmas aģentūrā ar grafisko dizainu reklamēju lielu banku sociālajos medijos. Tas man nepatika. Lai gan studējot mērķis bija strādāt reklāmas aģentūrā, sapratu, ka vairāk pie sirds iet lietotāja pieredzes dizains.

Sāku strādāt amerikāņu jaunuzņēmumā, kas kovida laikā taisīja medicīniskos sertifikātus. Šo uzņēmumu ASV izveidoja meksikāņu uzņēmēji. Viņi domāja, ka kovida laikā cilvēkiem būtu vajadzīgs sertifikāts, ka viņi ir potēti. Es biju vienīgā dizainere – tas bija sarežģīti: jāstrādā ātri, ir daudz neskaidrību. Izrādījās, ka daudziem bija vienalga – esi vakcinēts vai ne. Uzņēmums nebankrotēja, bet ideju mainīja un darbojas ar kriptovalūtu.

Pēc tam strādāju kādā Kalifornijas jaunuzņēmumā, kas biznesa idejas pārveidoja digitālos risinājumos. Ar laiku mani paaugstināja par menedžeri. Pēdējais darbs bija lielas Apvienotās Karalistes bankas HSBC filiālē Meksikā. Tur biju lietotāja pieredzes dizaina menedžere. Darbs gan bija garlaicīgs un birokrātisks.

Kā par mācībām Kuldīgā uzzināji?

No studijām Pueblā man ir laba draudzene, reizē pārvācāmies uz Meksiku. Viņa stāstīja par Erasmus Mundus programmām. Katalogā atradu šo. Mazliet jau zināju, kas ir pakalpojumu dizains. Jutu, ka tur no menedžmenta un dizaina ir viss, kas liekas pievilcīgs. Gan vecākiem, gan draugiem sacīju, ka pieteikšos, bet viņi pieraduši, ka visur piesakos. Bet, kad tiku pieņemta, visi bija šokā! Zināju, ka maģistrantūrā vēlēšos studēt ārpus Meksikas – domāju par Apvienoto Karalisti, ASV vai Spāniju, bet redzēju šo iespēju, pamēģināju un tiku. Esmu budžeta grupā.

Domāt kā lietotājam

Vai pieteikties bija sarežģīti?

Zināju, kas ir pakalpojumu dizains: mācījos kursos, šos speciālistus biju sastapusi darbā. Motivācijas vēstule nebija sarežģīta, jo zināju, ko vēlos. Savā iestāšanās darbā jau kā lietotāja pieredzes dizainere domāju, kā Meksikā uzlabot veselības aprūpi. Bet divas dienas pirms termiņa sapratu, ka izpildīju nepareizi, tāpēc pārveidoju. Kad mani pieņēma, nespēju tam noticēt. Saņēmu e-pastu ļoti agri no rīta, biju miegaina – domāju, ka vēl sapņoju.

Kā izproti pakalpojumu dizainu un kā plāno to likt lietā?

Latīņamerikā tas ir kas jauns tāpat kā šeit. Uzskatu, ka pakalpojumu dizainā atšķirībā no lietotāja pieredzes dizaina jādomā par visu pieredzi kopumā, nevis jākoncentrējas uz ko vienu. Jādomā, kā pakalpojumu atvieglot visām pusēm, ne tikai gala lietotājam. Piemēram, restorānā var būt izcila ēdienkarte, bet, ja nav labas virtuves, skaistu galdu, apgaismojuma un arī apmierinātu oficiantu, tas nebūs labs. Svarīga ir pieredze kopumā. Es vēlētos ieviest pārmaiņas un cilvēkiem palīdzēt.

Kā tu vērtē mācības šeit?

Studijas ir jaukas – daudz mācāmies darot. Ir dažādi projekti, strādājam gan individuāli, gan grupās, veicam pētījumus. Procesi saistīti ar reālo dzīvi. Sākumā bija grūti, jo esam ļoti atšķirīgi cilvēki no dažādām valstīm. Lielai daļai angļu valoda nav pirmā valoda. Mācos kopā ar studentiem ne tikai no dažādām kultūrām, bet ar dažādu darba pieredzi. Esmu pieradusi būt radoša, atvērta idejām, citi ir tehniskāki, bet tas ir labi, jo viens no otra mācāmies. Šeit vērtējums nav tik svarīgs, cik tas, ko iemācies darīt.

„Vai esmu pasakā?”

Kāda tev liekas Kuldīga?

Kuldīga ir kā pasaka. Tā ir ļoti klusa. Kad ierados septembrī, bija silta, vasarīga diena. Redzēju, ka brauca kariete ar zirgiem. Nodomāju: „Vai atrodos pasaku grāmatā?” Daudz filmēju video, sūtīju vecākiem. Viņi bija pārsteigti un teica, ka šeit ir skaisti. Čivava nav tik sena – labi ja 80 gadu. Te ir tāda viduslaiku pilsēta ar senām ēkām, kādas biju redzējusi tikai filmās.

Vai sadzīve apmierina?

Dzīvoju viena Jelgavas ielā – ir klusi, ērti un mājīgi. Īres maksa ir laba. Dzīvoklis ir atjaunots, tam ir biezas sienas un daudz siltumizolācijas, tāpēc ar apkuri problēmu nav. Ir gaisa kondicionieris, kam var mainīt temperatūru, un siltums ilgi saglabājas. Man ir ļoti paveicies, jo esmu dzirdējusi citu studentu šausmu stāstus ar apkuri – man aukstums ļoti nepatīk.

Čivavā ir tuksnesis: vasarā tur var būt virs +40 grādiem, bet ziemā – desmit grādu sals, dažreiz pat sniegs. Liels kontrasts. Mums arī ir četri gadalaiki. Biju pieradusi kā pie karstuma, tā pie aukstuma. Pārsvarā gan ir karsti. Mehiko laikapstākļi ir stabili visu gadu. Šeit tikai jāprot ģērbties kārtās, un tiku galā labāk, nekā gaidīju. Redzēs, kā ies tālāk studijās Somijā. Ziemassvētku brīvdienās biju Spānijā un Marokā. Madridē nosalu. Tāpēc, ka viss atkarīgs no ēkām un apģērba.

Kā pavadi brīvo laiku?

Tiekos ar draugiem. Man patīk vingrot, dodos uz baseinu. Kad sāku studēt, man bija pusslodzes darbs kādā jaunuzņēmumā – strādāju attālināti, bet sapratu, ka savas spējas pārvērtēju. Lai gan lekcijas ir tikai trīs dienas, pārējo laiku aizņem projekti un mājasdarbi. Izbaudu laiku šeit kā studente.

Man patīk lasīt grāmatas, klausīties mūziku, dejot, izklaidēties Rīgā. Tur nesen bija ballīte ar Latīņamerikas mūzikas stilu regetonu. Sabiedriskais transports Latvijā mani apmierina, lai gan maršruti ir gari un braucieni ilgi. Kad dodos uz Rīgu, cenšos braukt kopā ar vietējiem ar automašīnu. Ar kursabiedriem piedalījos latviešu valodas kursos, bet aizgāju tāpēc, ka bija grūti apvienot ar studijām. Tomēr daudz rīkojam ballītes. Taisām ēst, skatāmies filmas – esam kā neliela ģimene.

Kur vēl Latvijā esi bijusi?

Liepājā – tā ir lielāka nekā Kuldīga. Pārsvarā dodamies uz Rīgu. Gribu apmeklēt vēl citas pilsētas. Man patīk meži un pastaigas. Esmu ievērojusi, ka Eiropā daudzi staigā kājām. Meksikā pārsvarā brauc ar auto, jo jāmēro garas distances.

Te ir meksikāņu ēdieni!

Vai esi piedzīvojusi kultūršoku?

Liels pārsteigums bija ieraudzīt meksikāņu ēdienus veikalā Rimi. Jutos pārsteigta, ka šeit pārdod tortijas*, načo** čipsus un tako garšvielas. Tas lika secināt, ka mana kultūra ir slavena. Starp citu, burito un Tex-Mex ēdieni ir izgudroti Čivavā. Šie ēdieni ir Meksikas un Amerikas Teksasas štata tradīciju apvienojums. Esmu priecīga, ka šeit, mazpilsētā, ir dabūjama tabasko mērce un tortijas čipsi.

Kā tev garšo latviešu ēdieni?

Man garšo konditorejas izstrādājumi kafejnīcās Marmelāde un Pī Cafe. No sāļajiem ēdieniem pārsvarā ir kartupeļi un cūkgaļa. Man patīk gatavot ēst – parasti taisu makaronus, vistu un cūkgaļu.

Ko vēl gribētu šeit izdarīt?

Esmu daudz dzirdējusi par pirts rituāliem ar zālītēm un tradīcijām. Vēlētos izmēģināt. Jauks būtu arī ceļojums pa valsti ar automašīnu.

* Tortija, arī tortilja, tortiļa – plāna, apaļa maize no kukurūzas miltiem, kā pankūka; tā ir burito (sarullētas pankūkas, pildītas ar gaļu, sieru, dārzeņiem) un tako (līdzīga ēdiena) bāze
** Kukurūzas kraukšķi