Klase ar saukli Dari un vari!

V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 12. klasē mācās 34 skolēni. Tā sadalīta divās grupās: eksaktajā un humanitārajā. Audzinātāja Guntra Krūkliņa stāsta, ka jaunieši ir mērķtiecīgi, gana nopietni un sevi pierāda nevis ar vārdiem, bet ar darbiem un sasniegumiem.

„Ar daļu klases esmu kopā sešus gadus, ar daļu – trīs. Pēc 10. klases abas grupas mani uzrunāja, ka vēlas mani kā audzinātāju. Lai nenodarītu kādai pāri, teicu, ka būšu audzinātāja abām. Klase bijusi ļoti liela – vidusskolas sākumā pat 46 skolēni, taču laika gaitā daļai intereses mainījušās,” atzīst G.Krūkliņa.

Gaidāmi talantīgi profesionāļi

Jaunieši esot pozitīvi, atsaucīgi, talantīgi, mākslinieciski radoši, sportiski, erudīti un cenšoties iegūt augstāku vērtējumu. Klases vidējais vērtējums – virs septiņām ballēm. „Četri iestājušies armijā. Daudziem domas par profesiju vēl mainās, citi, iespējams, savus plānus nemaz nevēlas atklāt. Taču domāju, ka nākotnē te būs daudz zinošu un talantīgu profesionāļu,” cer skolotāja. Tā kā skolēnu ir daudz un mācību priekšmeti atšķiras, visus savākt pasākumā vai ekskursijā esot sarežģīti. „Pēdējā mums bija uz Likteņdārzu, Kokneses pili, Skrīveru mājas saldējuma rūpnīcu, Pļaviņu hidroelektrostaciju, uzkāpām Ogres Zilo kalnu tornī. Pērn bijām Igaunijā, esam bijuši Ventspilī, Irbenes lokatorā, Rundāles pilī un citur. Divas reizes gadā cenšos noorganizēt tādas ekskursijas, kurās var gūt jaunas zināšanas un iespaidus. Vienmēr iekļauju kaut ko no vēstures un dabas skatiem. Bijām arī Ventspils Augstskolā un Latvijas Universitātes Kuldīgas filiālē, lai viņi zina, kādas ir studiju iespējas tepat.” Mācību gada sākumā vai beigās audzinātāja vienmēr sarūpējot pārsteigumu katram: „Taisīju sapņu ķērājus, 10. klasē uz Ziemassvētkiem izcepu piparkūku sirdis, 12. klases sākumā sagādāju medus burciņas un esmu padomājusi par kaut ko īpašu, oriģinālu, tikai viņiem saprotamu. Skolu beidzot, katram gribu novēlēt iet uz priekšu un darīt, jo zinu, ka viņi to spēj.”

Kopība un pārrunas tualetē

Emīlijai Studentei atmiņā paliks klasesbiedri: „Ar daudziem esam kopā no 1. klases, ar daļu no 9. klases. Bijuši spilgti notikumi: klases vakari, ekskursijas, ļoti jauks bija žetonu vakars. Atmiņā paliks tas, kā visi to plānojām un organizējām. Kad vajag, mākam sadarboties ļoti labi, nevienu neatstumjam.” Emīlija dejo Tautas deju ansamblī Venta, viņai patīk zīmēt un darboties pašpārvaldē.

Ksenija Matroze atcerēsies draudzeņu jokus, skolotājus un skolu: „Mana mīļākā šeit ir bioloģijas skolotāja Ginta Jasinska. Ar viņu var forši parunāt, viņa ir ļoti jauka, pretimnākoša.” Ksenija spēlē ģitāru, ir mācījusies mākslas skolā.

Marta Melkerte saka: „Esam saliedēti un draudzīgi. Man atmiņā paliks tas, kā pirms pārbaudes darbiem tualetē pārrunājām, cik daudz zinām un kā varētu nošpikot. To gan cenšamies nedarīt, taču gadās.” Viņai mīļākās ir sociālo zinību skolotāja Inga Liepiņa un uzņēmējdarbības skolotāja Elīna Gaile. „Man patīk arī latviešu un angļu valoda, sociālās zinības, kur kārtoju padziļināto eksāmenu. Studēšu Rīgā vai Ventspilī.”

Žēl šķirties arī no skolotājām

Kerida Šefanovska te mācās trīs gadus: „Iepriekš Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolā klase bija noslēgtāka, sadalījusies pa grupiņām, taču šeit ir saliedēta un draudzīga. Man te ir trīs mīļākās skolotājas: Elīna Gaile, Svetlana Djageļa un Dace Blathena. Var aprunāties un pasmieties, viņas vienmēr apvaicājas, kā jūtamies. No mācību priekšmetiem patīk tie, kurus viņas māca: uzņēmējdarbība, krievu valoda un publiskā uzstāšanās.” Kerida plāno studēt sociālās zinātnes vai komunikāciju.

Karina Kiričko: „12 gados bijis daudz jaunu klasesbiedru. Atcerēšos, ka te ir ļoti atsaucīgi skolotāji, kas vienmēr nāk pretī. Mīļākā man ir matemātikas skolotāja Inese Reboka. Apbrīnoju, kā viņa tik sarežģītu priekšmetu spēj izskaidrot tik viegli un saprotami. Atmiņā paliks arī saliedēšanās pasākumi, kuru dēļ žēl doties prom.” Viņa beigusi mākslas skolu, bet domā studēt veselības zinātni vai matemātiku.

„Esam saliedēti, taču grupās ir šādas tādas atšķirības. Latviešu valodu, matemātiku un padziļinātos priekšmetus mācāmies pa grupām,” saka Laine Porgaile „Visforšākā te ir bioloģijas skolotāja Ginta Jasinska. Ļoti saprotoša, varam pasmieties.” Laine beigusi mūzikas skolas klavierklasi un vēlas Latvijas Universitātē studēt medicīnu, ķirurģiju: „Mamma agrāk mācījās ārstniecisko masāžu un mājās atnesa lielu medicīnas grāmatu. Sāku šķirstīt un sapratu, ka tas mani interesē.”

Mīlestība, draudzība un kautiņš

Sofija Ješkevica stāsta: „Vidusskolu sāku humanitārajā grupā, un visi draugi mācījās otrā grupā, tāpēc tas bija zināms pārbaudījums, taču esam saliedējušies.” Viņa vidusskolas laikā atradusi savu mīlestību: „Tas bija kas tāds, par ko bērnībā, skatoties filmas, sapņoju, un esmu ļoti pateicīga, ka šeit to varēju piedzīvot.” Pērn Sofija beigusi sporta skolu, joprojām spēlē volejbolu, studēs fizioterapiju Latvijas Sporta akadēmijā, bet viņu interesē arī māksla un fotografēšana.

Evelīna Rozenberga klasi atcerēsies ar tās trakajām idejām, kašķiem, interesantiem pasākumiem, godalgotām vietām: „Skolas sporta pasākumā ieguvām pirmo vietu un kausu virves vilkšanā. Trīs gadus piedalījāmies Čē Čē čempionātā, esam domājuši sava karoga idejas un saukļus, dāvanas audzinātājai.” Viņai patīk matemātika, bioloģija un ģeogrāfija, un viņa plāno Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē studēt par mežzini un, iespējams, atvērt savu uzņēmumu.

Marija Terēze Viļumsone secina: „Laika gaitā ar pasākumiem esam diezgan saliedējušies. Visvairāk atcerēšos dalību Čē Čē čempionātā, kur gan sadraudzējāmies, gan sakāvāmies. Man patīk algebra, ļoti – angļu valoda, jo to labi saprotu un gribu studēt Latvijas Universitātes fakultātē Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studijas. Maģistra vai pēc tam jaunas bakalaura grāda studijas domāju turpināt ārzemēs.”

Intereses mainīgas

Sanijai Rancānei intereses bijušas dažādas, taču daudzas ātri apnikušas: „Esmu gājusi mākslas skolā, galda tenisā, kādu nedēļu tautas dejās, arī modernajās dejās. Tāpēc krietni jāpadomā, pirms stājos kādā universitātē, jo baidos, ka šībrīža izvēle ātri apniks – tikai iztērēšu naudu un laiku. Sākumā sapņoju par advokātes profesiju, taču sapratu, ka to nespēšu. Varētu studēt mārketingu.” Par klases audzinātāju viņa saka: „Vienmēr par mums cīnās, līdz mums izdodas. Ja mācībās neies, viņa katru dienu nāks un vaicās, kā sokas. Mēdz būt arī stingra un prasīga.” Vaicāta par kādu skolotāju izteicienu, meitene atceras: „Klases audzinātāja bieži saka: „Nelejiet H₂O!” Ienākot klasē, saka: „Jums te ir slikts gaiss.””

Sanija Robežniece uzskata: „Izveidojušās dažādu interešu, vaļasprieku draugu grupiņas, taču, kad vajag, protam apvienoties kolektīvā. Zēni vairāk interesējas par automašīnām un armiju, meitenes – par mākslu, modi, citi arī par sportu.” Sanija padziļināti mācās bioloģiju, sociālās zinības un ģeogrāfiju, interesējas par mākslu, beigusi mākslas skolu, nodarbojas ar vieglatlētiku un šogad beigs arī sporta skolu. Viņa plāno studēt tiesību zinātnes Latvijas Universitātē.

Simona Skudika secina, ka pēdējos gados klase mainījusies: „Vairs neesam tik tuvi, jo katrs mācās savā novirzienā, intereses atšķiras, taču pasākumos esam vienoti.” Brīvdienās viņa strādā par viesmīli restorānā Kursas zeme, brīvajos brīžos spēlē ģitāru un ir beigusi mākslas skolu. Agrāk gribējusi kļūt par ekonomisti, taču pēc augstskolu atvērto durvju dienu apmeklējuma domas mainījusi: „Vēlos studēt būvinženieriju Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) vai Jelgavā, jo ieinteresēja kādas meitenes stāsts, kā māja tiek uzbūvēta no nulles, tā dodot pienesumu sabiedrībai un gandarījumu sev.”

Ketija Celma atcerēsies starpbrīžos jautri pavadīto laiku. Viņai patīk matemātika, viņa beigusi mūzikas skolas klavierklasi. Arī Ketija strādā restorānā Kursas zeme un domā studēt vai nu būvinženieriju, vai ekonomiku un finanšu menedžmentu. Iepriekš braukusi uz RTU padziļināti mācīties fiziku un apgūt zīmēšanu, jo bija plānojusi studēt arhitektūru.