Jaunie garšu pazinēji un eksperimentētāji

Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu šogad beigs 12 pavāru un astoņi konditori. Audzēkņi stāsta, ka četros mācību gados ieguvuši lielu pieredzi, sapratuši savas stiprās un vājās puses, ieguvuši draugus. Daļa tehnikuma beidzēju darbu jau atradusi, daļa pēc kvalifikācijas iegūšanas plāno apgūt citu profesiju vai doties uz ārzemēm.

Klases audzinātāja Anita Bērziņa atklāj, ka viegli ar šīm grupām nav bijis, taču katru gadu jaunieši kļuvuši arvien interesantāki: „Pārsteigumu bijis ļoti daudz. Viņi ir brīvdomātāji, un katrs atšķirīgs, taču ļoti svarīga īpašība – viņi pamana brīdi, kad otram vajadzīga palīdzība, un nebaidās palīdzēt. Šis trumpis viņiem noderēs vienmēr. Es viņus nākotnē šajās profesijās redzu, taču, aprunājoties ar pašiem, secinu, ka daļa sevi tur vairs neredz. Talants noteikti ir. Priecājos, ka daļa izlēmusi mācības tehnikumā turpināt un profesijā jau strādā.”

Jau strādā un sapņo par uzņēmumu

Kārlis Gudmons ēdienu gatavo kopš bērnības: „Deserti un mīklas izstrādājumi joprojām nepadodas – tas nav mans lauciņš. Mana stirpā puse ir pamatēdieni, vislabāk man patīk taisīt steiku ar Demiglace (trīs dienas vārītu) mērci un fuagrā, kas ir pīles akna ar dārzeņiem.” Par kursu viņš teic: „Esam saliedēti, draudzīgi – nekādu kašķu mūsu starpā vairs nav.” Viņš jau gadu kā pavārs strādājis Kalnmuižas pils restorānā: „Pa šo īso laiku esmu iemācījies gatavot ēst daudzreiz labāk. Pēc skolas turpināšu tur strādāt, taču ir plānots aizbraukt pastrādāt Francijā, jo šī valsts ir kulinārijas pamats. Tur varētu apgūt jaunas tehnikas un vēlāk, iespējams, pasākt ko savu.”

Ralfs Jēkabs Verģis par pavāru mācījies tāpēc, ka viņam paticis ar produktiem un garšām eksperimentēt: „Skolas laiku atcerēšos ar te iegūtajām zināšanām meistarklasēs un laboratorijas darbos.” Ēdiens, kas padodas vislabāk, esot steiks, bešamela mērce, Cēzara salāti un brusketas. „Mājās taisu pa druskai no visa kā: pamatēdienus, uzkodas, patīk arī deserti – kārtojumi, kūkas, saldējums. Tad varu vairāk eksperimentēt, bet pamatēdienos cenšos turēties pie receptes.” Ralfs vēlas darbu atrast Kuldīgā, iespējams, restorānos Pagrabiņš vai Riverside.

Mārtiņš Blūms stāsta: „Izdomāju mācīties par pavāru, jo mamma ēst gatavot īsti neprot un, ja kādu ēdienu vēlējos, nācās darīt pašam.” Viņam padodas deserti: „Krēmi ir mana stiprā puse, labi māku uztaisīt suflē, panakotu un citus. Mājās vairāk taisu pastu un picu.” Mārtiņš uz neilgu laiku meklēs darbu Kuldīgā, pēc tam no skolas dosies programmas Erasmus braucienā uz Kipru: „Strādāšu kādā viesnīcā par pavāru vai oficiantu.” Otrajā kursā viņš jau bijis pieredzes braucienā Portugālē un kvalifikācijas praksi izgājis Spānijā: „Tur esmu ieguvis to, kā sastrādāties komandā, apguvu dažas jaunas receptes, piemēram, cukura sīrupā mērcētus kārtainās mīklas cepumus, starp kuriem ir šokolādes muss, un klāt šokolādes saldējums. Šo desertu gatavošu savam kvalifikācijas darbam.”

Kitijai Jaunzemei ēst gatavošana ir sirdslieta. Agrāk bieži to darījusi kopā ar ģimeni: „Esam taisījuši makaronu un dārzeņu ēdienus. Man padodas daudz kas. Kad šeit atnācu, ēst taisīt mācēju, taču tagad protu ļoti labi. Par to paldies skolotājai Anitai Bērziņai. No visām skolotājām esmu ko ieguvusi.” Kitija strādās par pavāri Saldū un sapņo nākotnē atvērt savu uzņēmumu.

Jaunas prasmes un intereses

Kabilniece Amanda Ridere ēst gatavo kopš septiņu gadu vecuma, un lielākais gandarījums kulinārijā bijis par pašas uztaisīto tiramisu: „Deserti noteikti ir mana stiprā puse. Šeit ieguvu dažādas zināšanas, un viena lieta ir ļoti svarīga – kā pareizāk turēt nazi. Nu arī zinu, cik grādos katrs ēdiens jācep.” No četriem gadiem viņa atcerēsies dažādus piedzīvojumus, ko vēlējās paturēt noslēpumā. Amanda studēs viesmīlību Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē.

Stāsta Elīna Kirkopa no Kandavas pagasta: „Te mācījās viens paziņa, arī māsa, un viņi ieteica, lai nāku apgūt pavāra profesiju, jo bieži mājās gatavoju ēst un tas man padevās.” Viņai vislabāk patīk taisīt desertu, sevišķi panakotu.

„Man patīk ēst, un šeit atnācu tāpēc, lai labāk mācētu sev ko pagatavot un vienmēr būtu paēdis,” saka Mārcis Kaltiņš. Viņš tagad prot taisīt gaļas un zivs ēdienus, vislabāk padodoties steiks, forele un lasis: „Tos lielākoties gatavoju tikai šeit, jo mājās būtu dārgi.” Viņš gan atklāj, ka interese par pavārmākslu katru gadu kritusies, tāpēc viņš Rīgā stāšoties Militārajā drošības dienestā.

Beātei Vaivadei padodas pamatēdieni. Par laiku šeit atmiņas būšot pozitīvas: „Esmu piedalījusies divos konkursos Itālijā un Rīgā. Ieguvusi jaunus draugus. Par blēņām un piedzīvojumiem pastāstīt nemācēšu, jo esmu diezgan nopietna.” Beāte jau strādā restorānā Pagrabiņš un pašlaik citur strādāt neplāno. Viņa vēl grib mācīties par skaistumkopšanas speciālisti.

Kandavniece Sanija Ezerkalna stāsta: „Skolas laiku atcerēšos ar mūsu mīļajām skolotājam – Inesi Baumani, audzinātāju Anitu Bērziņu, kura ēst gatavošanā sniegusi vērtīgus padomus. Mājās man patīk taisīt dārzeņu biezeni, bet deserti gan nav mana lieta.” Viņa jau iepriekš beigusi skaistumkopšanas kursus un pēc tehnikuma domā strādāt šajā nozarē Tukumā.

Saldumi garšas kārpiņām

Elīna Olendere mācās konditoros: „Sākumā iestājos galdniekos, taču sapratu, ka konditoreja man tuvāka. Arī draugi un ģimene teica, ka tur darbu atradīšu vieglāk. Man ļoti garšo saldumi un patīk tos taisīt. Te ir gājis visādi: pa kalniem un pa lejām. Taču mani nekas nebaida, un tas ir galvenais. Šo skolu beidzot, dzīvē iziešu ar daudzām jaunām zināšanām. Vislabāk padodas snikerkūka, ko taisīšu eksāmena darbam. Mājās man patīk pagatavot to, kas ir ātri un ērti: plātsmaizes, pīrādziņus.” Elīna vēlas pastrādāt Anglijā, bet atgriezties Latvijā un darbu profesijā atrast šeit.

Jaunā konditore Madara Klūģe no Alsungas te labi apguvusi kūku dekorēšanu, vēl padodas ruletes, svaigā siera kūka, picas, ko bieži cep mājās. Bet tālāk grib viņa iegūt citu profesiju, iespējams, kļūs par restauratori.

Alsundzniece Līga Zaiga Filipsone stāsta: „Man konditora profesija ļoti patīk. Vislabāk iznāk mandeļu biskvīta kūka, ko gatavoju eksāmena darbam. Arī sarkanā velveta kūka bijusi laba. Šis tas arī nav iznācis, taču blakus vienmēr ir skolotāja, kurai var lūgt padomu. Man atmiņā paliks pašas izaugsme – sākumā biju lēnākā konditore, taču pēc prakses Kuldīgas kulinārijā Saules ieleja un citas pieredzes visu spēju izdarīt ātri.” Viņa jau strādā Alsungā Spēlmaņu krogā par viesmīli, domā palikt profesijā un, iespējams, mācības šeit turpināt viesmīlībā.

Samanta Švarca saka: „Jau kopš bērnības mammai palīdzēju cept kūkas, ruletes, cepumus, un konditoreja interesēja, Daudzi no ģimenes bija teikuši, ka man labi iznāk.” Mājās viņa cepot biskvīta, šokolādes tortes. Tehnikumā apguvusi dažādus knifiņus un citas zināšanas, ieguvusi jaunus draugus un labas attiecības ar skolotājām: „Esmu priecīga, ka šeit atnācu. Lielu paldies gribu teikt skolotājai Dacei Šimkevicai par visu, ko viņa iemācījusi. Viņa man bijusi ne kā skolotāja, bet kā otra mamma.” Samanta praksē strādājusi Kuldīgas maizes ceptuvē un kafejnīcā Pī Cafe. Eksāmena darbā taisījusi maskarpones siera krēma kūku ar zemenēm. Pēc skolas viņa vēlas pelnīt naudu un sapņo atvērt pati savu uzņēmumu.