Intereses un viedokļi dažādi, bet vidusceļu atrast prot

„Es neteiktu, ka viss kolektīvs ir saliedēts, jo viņi apvienojušies pēc interesēm: ir sportisti, mākslinieki un citi. Taču, kad vajag kādam uzdevumam ko paveikt, tad ir ļoti vienoti,” saka V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 12. klases audzinātāja Līga Zeidaka. Tie ir 29 jaunieši, un šajā mācību gadā apvienotas divas klases, kas iepriekš pēc izvēles priekšmetiem bija sadalītas eksaktajā un humanitārajā.

DAĻA JAU STRĀDĀ

Pie skolotājas L.Zeidakas daži mācās jau no 5. klases. Te ir jaunieši gan no Kuldīgas, gan Snēpeles, Laidiem, Īvandes un citiem pagastiem. „Uz viņiem varu paļauties, visi uzdevumi vienmēr tiek izpildīti. Šogad piedalījās Čē Čē čempionāta finālā Bauskā. Lai tur iekļūtu, bija jāpaveic dažādi uzdevumi, kuros skolēni sevi pierādīja kā kolektīvu – vienotu un uz sadarbību vērstu,” apliecina audzinātāja.

„Vairāki mācās dziedāt, spēlē mūzikas instrumentus, un tas veido kārtīgu klases ansambli. Viņi sagatavo priekšnesumus, uzstājas skolas pasākumos. Ir arī volejbolisti, florbolisti. Katrs atradis kādu hobiju. Daudzi mācības jau apvieno ar darbu, vakaros un nedēļas nogalēs strādājot dažādās jomās. Šos jauniešus redzu kā labus uzņēmumu vadītājus, direktorus, daļu – kā IT jomas speciālistus un profesionālus mūziķus.”

Vaicāta, vai skolotāju biedē kāds eksāmens, viņa atklāj: „Matemātika nedaudz uztrauc, taču klases vidējais vērtējums ir gana augsts, jo skolēni ir motivēti mācīties.”

ATCERĒSIES LABĀS SKOLOTĀJAS

„Klase, kurā mācījos pirms apvienošanas, bija aktīvāka. Visiem mums tagad nesapasē,” atzīst Diāna Sedliņa. Viņa nolēmusi studēt jurisprudenci: „Gan jau došos uz Latvijas Universitāti. 12 gadus sporta skolā spēlēju volejbolu – tas man patīk, un tā pavadu lielu daļu brīvā laika. Man padodas sociālās zinātnes, kurās padziļināto eksāmenu jau nokārtoju. Vislielākais ieguvums ir labākā draudzene, kuru iepazinu skolā, – esam draudzenes kopš 1. klases. Atcerēšos Čē Čē čempionātus, kas ļoti palīdzēja klasi saliedēt. Tikt finālā ir diezgan sarežģīti, taču, kad tiekam, ir liels gandarījums.”

Samantai Freijai no skolas laika sirdī paliks pirmā klases audzinātāja Lāsma Balode, bet par tolaik sastrādāto viņa saka: „Kad bijām mazi, darījām daudz muļķību – gāzām skapjus, saplēsām stiklus. Bijām ļoti aktīvi. Kad abas klases apvienoja, kļuvām svešāki, un tagad klase jau sadalījusies pa grupiņām. Es skolā esmu ieguvusi vairākus tuvus draugus, ar kuriem esam darījuši interesantas lietas, un to arī atcerēšos. Katrs dzīvo savā pagastā, es Snēpelē, un, kad satiekamies, bieži apmeklējam ballītes Kuldīgā.”

Lielu paldies viņa vēlas teikt bioloģijas un medicīnas pamatu skolotājām Gintai Jasinskai un Elīnai Gailei: „Šīm skolotājām varu uzdot visus jautājumus, kādi nāk prātā, un nejusties neērti – viņas atbild uz visiem. Šie priekšmeti man patīk. Nākotni gribu saistīt ar veterinārmedicīnu vai tieslietām un studēt Jelgavā vai Liepājā.”

Miks Maslobojevs saka: lai gan pēdējos gados kolektīvs mainījies, visi ir draudzīgi, laiks pavadīts jautri, arī nedarbi sastrādāti: „Mazākajās klasēs visu ko iznāca saplēst, tagad baigo problēmu nav. Gadās kādu skolotāju nokaitināt, bet tad skolotāja pretī nokaitina mūs. (Smejas.) Mūs vieno sports un kopīga laika pavadīšana. Visi esam ieguvuši autovadītāja tiesības un bieži kopā izbraucam.” Mikam padodas valodas un vēsture: „Armijā netiku uzņemts, tāpēc vēl nezinu, ko darīt. Varbūt saistīt dzīvi ar sportu. Tagad koncentrējos eksāmeniem un tad jau domāšu, ko darīt. Domāju, ka eksāmenus visi nokārtosim.”

IEJUSTIES NAV VIEGLI, INTERESĒ MŪZIKA UN MĀKSLA

Gabriela Pētersone: „Te mācos no 6. klases. Atnācu no Kuldīgas pamatskolas, un jāatzīst, ka klasē iejusties bija ļoti grūti. Tā kārtīgi iejutos tikai 12. klases sākumā. Iespējams, tāpēc, ka pienāca klāt otra klase, kurā bija līdzīgāk domājoši cilvēki ar līdzīgām interesēm. Es apmeklēju skolas ansambli, bērnu un jauniešu centra (BJC) ansambli Vārdi, kurā rakstām dziesmas, un ģitāras pulciņu Akustika, skolā arī Eiropas Savienības Vēstnieku skolu.” Gabriela sacerējusi dziesmu, ko uz ģitāras spēlēs skolas koncertā, viņa spēlē arī vijoli, klavieres un basģitāru: „Mūzikas skolā mācījos vijoli, pārējos apguvu pašmācībā. Gribētu dziesmas rakstīt vēl.” Viņa studēs Ventspils Augstskolā par tulkotāju un vēlas apceļot Eiropu.

Kristers Rudziks spilgti atceras pašpārvaldes nometni: „Tas notika 10. klases vasarā – bija interesanti atgadījumi, satuvinājos ar citiem. Pašpārvaldē darbojos joprojām – palīdzu organizatoriski, veidojam raidījumu par skolu. Klasē esam ļoti dažādi, un to varētu dalīt divās daļās: viena ir klusāka, radošāka, otra vairāk iesaistās, tai patīk rīkot pasākumus. Es vairāk esmu starp klusajiem. Apmeklēju trīs ansambļus: Noskaņu mūsu skolā, humanitārās skolas ansambli un BJC pulciņu Vārdi. Esmu arī Vēstnieku skolā.” Kristers vēlas studēt IT nozari Ventspils Augstskolā: „Jau tagad programmēju, interesējos par datortehniku, patīk datorspēles.”

Katrīna Saučuka 10. klasē atnākusi no Kazdangas: „Iejutusies līdz galam neesmu, bet vispār klase ir forša. Vairāk saliedējāmies rudenī ekskursijā uz Valmieru, nakšņojām viesu mājā Strenči, un tas bija vienīgais visiem kopīgais brauciens. Esam bijuši Čē Čē čempionātā. Ar savu klasi pirms apvienošanas bijām Ventspilī un Rīgā.” Vislabāk patikušas vizuālās mākslas stundas: „Radījām interesantus darbus. Ļoti forša skolotāja ir Agnese Melne. Pateicoties viņas stundām, sāku gleznot, pārsvarā automašīnas uz audekla. Skolas bibliotēkā esmu apgleznojusi sienu – tur ir skolas uzraksts, citi tekstiņi, Mario tēls un augi.” Katrīna strādā bārā Didro un pēc skolas gadu atpūtīsies: „Gribu saprast, ko vēlos. Pašlaik gribētu būt par videooperatori, jau taisu mazus vlogus (videoblogus – red.).”

KATRAM RAKSTURIŅŠ

Monta Uzare: „Atcerēšos skolotājas Lāsmas Balodes stundas, kad bijām mazi. Sevišķi brīžus, kad klasē kāds raudāja un viņa mēdza uz galda nolikt spaini: neviens netiks prom, kamēr spainis nebūs pieraudāts pilns. Kāpēc citi toreiz raudāja, neatceros. Līga Zeidaka man ir audzinātāja no 5. klases. Atsaucīga un pretimnākoša, cenšas visus iesaistīt un palīdzēt. Klasē esam diezgan lecīgi – viedokļi bieži atšķiras, taču kaut kā atrodam to vidusceļu, lai visiem ir labi. Nekā, ko visi darām kopā, gan nav – intereses katram citas. Man patīk dejošana, sevišķi karsējmeiteņu stils – esmu futbola kluba Nikers karsējmeitene. Ir plāns mācīties par horeogrāfi, pēc tam studēt tiesību zinātnes un būt par advokāti. Kamēr studētu, jau strādātu par horeogrāfi.”

Viktorija Emīlija Beloborodova atklāj: „No paralēlās klases esam nedaudz attālināti, bet ar mūsējo – saliedēti, viens ar otru runājam. Man patīk sports un angļu valoda. Eju uz vieglatlētikas treniņiem. Gāju sporta skolā, bet nepabeidzu. Ko darīšu tālāk, vēl neesmu izdomājusi, bet gan jau uz augstskolu iešu. Viens variants ir studēt par fizioterapeiti. Gribu pateikt paldies vēstures skolotājai Guntai Upesdeglei – viņa bija ļoti stingra, taču ar visu to mēs viņai ļoti pieķērāmies. Atmiņā paliks arī starpbrīži ar draugiem un pēdējās divas reizes, kad piedalījāmies Čē Čē čempionātā.”