Gvatemaliete Kuldīgā peld ziemā

No Gvatemalas līdz Kuldīgai – tāds ir MARIJAS MARGARITAS KAHASAS LIMAS (Maria Margarita Cajas Lima) ceļš uz studijām Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra programmā Pakalpojuma dizaina stratēģijas un inovācijas (angliski SDSI). Jaunā, aktīvā studente stāsta par nokļūšanu Latvijā, dažādiem pārbaudījumiem un dzīvi mazpilsētā Kuldīgā, kas krietni atšķiras no viņas ikdienas Centrālamerikas valsts Gvatemalas galvaspilsētā ar tādu pašu nosaukumu.

JAU AR PIEREDZI

No kurienes esi ieradusies? Ko mācījies, kur strādāji?

Esmu no Gvatemalas pilsētas – vietas, kur līdz šim pavadīju visu dzīvi. Man ir 25 gadi, un pagājušogad pabeidzu bakalaura studijas industriālajā dizainā. Mans profesionālais ceļš sākās jau trešajā kursā, kad sāku strādāt kā projektu vadītāja jaunuzņēmumu akseleratorā (uzņēmumā, kas palīdz jauniem uzņēmumiem – red.) Meksikā, taču attālināti no Gvatemalas. Darbs bija saistīts ar dažādām programmām Latīņamerikas jaunajiem uzņēmējiem, lai palīdzētu viņiem attīstīt biznesu un iegūt finansējumu.

Pēc tam strādāju pie bakalaura darba, sadarbojoties ar pašvaldību, lai izveidotu jaunas dizaina koncepcijas. Mana interese vienmēr bijusi vērsta uz praktisko un fizisko dizainu, nevis digitālajiem risinājumiem. Vēlāk sāku strādāt UX/UI (lietotāja pieredzes, lietotāja saskarnes) dizainā jaunuzņēmumā, kas restorāniem un citiem uzņēmumiem izstrādāja čatbotu (sarunu robotu, kas klientiem palīdz sazināties – red.). Laika gaitā pārgāju uz preču dizainu un vēlāk uz pārdošanas vadību.

Kāda ir tava dzimtā pilsēta?

Gvatemala ir ļoti liela un rosīga – vienā vārdā sakot, to raksturo sastrēgumi, jo daudz jābrauc ar automašīnu. Taču daba ir neticami skaista. No pilsētas var redzēt kalnus un vulkānus, kas ieskauj visu apkārtni. Klimats mums lielisks – vienmēr ir silti, un ēdiens, protams, ir izcils.

EKSOTISKĀS EIROPAS VALSTIS

Kādēļ pieteicies studijām Latvijā?

Sākotnēji vēlējos studēt biznesa vadības profesionālā maģistra programmā (MBA) Francijā, jo franču valodā man ir priekšzināšanas un tas šķita loģiski. Taču pēdējā brīdī sapratu, ka savas iespējas es ierobežoju. Tad izpētīju Erasmus Mundus piedāvājumu un uzdūros SDSI, kas piedāvā studijas Latvijā, Somijā un Igaunijā. Šīs valstis šķita ļoti eksotiskas un interesantas, jo nebiju tajās bijusi. Programmas uzsvars uz pakalpojumu dizainu un stratēģiju man ļoti patika – tā nav tik skaitļu un analītikas pārpilna kā klasiskā MBA, tomēr sniedz vadības un dizaina prasmes.

VĒLAS, LAI KALPO ILGI

Kā tu izproti pakalpojumu dizainu un kā plāno to lietot?

Pakalpojumu dizains ir ļoti plaša joma. Tas ietver pakalpojuma vai preces dzīves ciklu no idejas un koncepcijas līdz tam, kā cilvēki tos lieto un kā no tiem atbrīvojas. Mūsdienās ilgtspēja ir būtiska, tāpēc ir svarīgi plānot, kā materiālus izmantot atkārtoti, kā dabā novērst lieku piesārņojumu.

Mani mērķi ir divi: pirmais – strādāt Lego, jo šī kompānija ir sirdij tuva. Kad jaunākajam brālim noteica diagnozi uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, Lego klucīši palīdzēja attīstīt smalko motoriku un spēju koncentrēties. Otrs mērķis ir izveidot savu uzņēmumu, kas pievērstu uzmanību ilgtspējīgiem aksesuāriem, piemēram, somām un apaviem. Manuprāt, Eiropa ļoti novērtē labus, ilgtspējīgus materiālus, un es vēlos radīt tādas lietas, kas ir gan praktiskas, gan videi draudzīgas.

CITĀDA PIEEJA

Kādi ir iespaidi par studijām?

Studiju struktūra šeit ļoti atšķiras no tās, pie kā biju pieradusi Gvatemalā. Sākumā jutos nedaudz apmulsusi, jo vērtēšanas sistēma ir citādāka. Mājās viss skaidri strukturēts: tu izpildi uzdevumu, iesniedz to, saņem atzīmi un uzreiz vari redzēt savu progresu. Šeit vērtēšana vairāk balstās uz procesu, nevis tikai uz rezultātu. Šī pieeja ir daudz dinamiskāka un liek vienmēr būt klātesošai – nav iespējas atslābt vai kaut ko darīt tikai tāpēc, lai saņemtu atzīmi. Esmu sapratusi, ka šeit svarīgi, kā tu mācību laikā attīsties, un tas liek vairāk sevi ieguldīt katrā darbā.

Pasniedzēju pieejas ir ļoti dažādas, un tas man patīk. Viena daļa mūs iedrošina brīvi eksperimentēt, meklēt jaunu pieeju un sekot savai radošajai intuīcijai. Otra grupa ir ļoti mērķtiecīga un savos padomos precīza. Viņi sniedz tiešu, konkrētu atgriezenisko saiti. Līdzsvars starp brīvu izpēti un praktisku vadību man ļoti palīdz.

Viens no vislielākajiem ieguvumiem ir kursabiedri. Mūsu grupa ir patiesi starptautiska: 31 students un vairāk nekā 20 tautību. Tas rada unikālu mācību vidi, kurā katrs dalās savā kultūrā, pieredzē un skatījumā uz dizainu.

Kā esi iejutusies Kuldīgā?

Pierast pie dzīves mazpilsētā bija grūti, jo Gvatemalas galvaspilsētā cilvēku ir krietni vairāk. Pirms ierados Latvijā, gatavojos dzīvot galvaspilsētā Rīgā un tikai vēlāk uzzināju, ka mācības notiek Kuldīgā. Tas bija pārsteigums – sākumā nemaz nezināju, kas tā Kuldīga tāda ir.

Taču pilsēta mani patīkami pārsteidza ar mierīgo un ainavisko vidi. Dzīvoju Pārventā un katru dienu dodos pāri ķieģeļu tiltam, lai nokļūtu Adatu fabrikā. Šī pastaiga kļuvusi par manas ikdienas skaistāko daļu. Upe un daba vispār šeit ir tik tuvu, ka dažreiz jūtos kā atpūtā, nevis mācībās.

Mazpilsētas ritms ir pavisam citāds. Gvatemalā pat mazākie ikdienas pienākumi aizņem ļoti daudz laika, jo viss saistīts ar satiksmi un lielo attālumu. Brauciens ar automašīnu uz darbu vai veikalu var ilgt stundu vai pat vairāk. Kuldīgā viss ir tik tuvu, ka ērti var nokļūt jebkur, vienkārši ejot kājām.

PELD ZIEMĀ

Kā pavadi brīvo laiku?

Man daudz palīdzējusi vietējā draudzene Deivija Vitka, kuru iepazinu Vietējā drauga programmā. Deivija bija pirmā saikne ar Kuldīgu un latviešu kultūru. Viņa ir fantastiska – palīdzēja saprast vietējās īpatnības, iemācīja, kur labākie veikali, kur nepieciešamo atrast. Viņa ar mani gāja uz pārtikas veikalu un paskaidroja, kas rakstīts uz etiķetēm, jo gūgles tulkotājs ne vienmēr palīdzēja. Kad bija vajadzīga medicīniskā pārbaude uzturēšanās atļaujai, slimnīcā Deivija pat palīdzēja atrast pareizo ceļu. Viņas atbalsts bija ļoti nozīmīgs īpaši pirmajās nedēļās, kad viss vēl šķita jauns un svešs.

Deivija un viņas draugs mani iepazīstināja ar ziemas peldi, kas nu kļuvusi par vienu no mīļākajām nodarbēm. Pirmā reize bija šokējoša! Iegāju ūdenī un izturēju tikai 15 sekundes. Izgāju, bet uzreiz saņēmos un devos atpakaļ. Atkārtota sevis piespiešana palīdzēja saprast, ka ziemas peldes ir ne tikai fizisks, bet arī psiholoģisks pārbaudījums. Sākumā domāju, ka izdarīšu vienu reizi un nekad vairs. Taču jau pēc otrās un trešās sāku pamanīt pozitīvas pārmaiņas. Aukstais ūdens deva milzīgu enerģijas lādiņu. Tagad ziemas peldes kļuvušas par rutīnu. Cenšos to darīt vismaz divas trīs reizes nedēļā. Mērķis ir turpināt to arī tad, kad studēšu Somijā. Ziemas tur ir vēl skarbākas, un tas būtu jauns izaicinājums, taču esmu tam gatava.

Ar kursabiedriem esam gājuši pārgājienos pa mežiem, atklājot Latvijas dabas skaistumu. Man ļoti patīk arī mierīgas pastaigas gar Ventas krastiem vai mazi izbraucieni uz tuvējām pilsētām.

Kā tev garšo Latvijas ēdieni?

Pielāgošanās virtuvei bija viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo ēšanas paradumi Gvatemalā ļoti atšķiras. Sākumā bija grūti pierast, ka cūkgaļa šeit tik izplatīta. Latvijā tā ir gandrīz katrā ēdienā, bet Gvatemalā dominē liellopu gaļa. Nekad nebiju ēdusi tik daudz cūkgaļas kā šeit.

Daudzus produktus, ko lietoju, ēdienu gatavojot mājās, veikalos nevar atrast. Bet esmu ēdienkarti pielāgojusi un iemācījusies izmantot to, kas pieejams. Ēdu daudz vairāk dārzeņu nekā jebkad, jo tie ir plaši pieejami un labi. Arī veģetārie un starptautiskie ēdieni kļuvuši par daļu no ikdienas. Man paveicies, ka kursabiedri nāk no dažādām valstīm, jo arī viņiem nākas pielāgoties. Bieži virtuvē eksperimentējam un dalāmies ar tradicionālajām receptēm. Šī pieredze devusi iespēju ne tikai pielāgoties, bet savu garšu paleti arī paplašināt.