Aleksis Ratenieks – Gada jaunietis Kuldīgā, iedvesmo ar pieredzi ASV un sabiedrisko aktivitāti

V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 12. klases audzēknim, alsundzniekam ALEKSIM RATENIEKAM skolotāja Sangrita Upeniece, apbrīnojot viņa enerģiju un veikumu, vaicājusi: „Vai tev diennaktī ir vairāk nekā 24 stundas?” Pagājušo mācību gadu Aleksis pavadījis ASV, Pensilvānijas štata pilsētā Grīnsburgā, Hempfīldas vidusskolā, kopā ar vēl 1700 jauniešiem no 9. līdz 12. klasei. Ieguvis titulu Gada jaunietis Kuldīgā 2024, augstas vietas novada un valsts olimpiādēs, ir skolēnu pašpārvaldes prezidents, iesaistās Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolā, vides aizsardzības kustībā Rīgā un iedvesmo vienaudžus.

Ar 318 klasesbiedriem

Aleksis mācījies Alsungas pamatskolā, bet Kuldīgā šogad beidzis 11. klasi: „Ja apmaiņas gadu nebūtu pavadījis ASV, tad jau beigtu 12. klasi. Lai tiktu uz ASV, pieteicos stipendijai skolēnu apmaiņas programmā FLEx ( Future Leaders Exchange – Nākotnes līderu apmaiņa), ko finansē ASV Valsts departaments. Tā domāta valstīm, kas savulaik ietilpa Padomju Savienībā, un nolūks ir tās satuvināt, radīt iespēju kultūras apmaiņai. Viss samaksāts – ceļš, uzturēšanās, skolēni dzīvo ģimenēs.

Konkurss diezgan liels. Katru gadu no Latvijas tur tiek ap divdesmit 9. un 10. klases skolēnu. Lai tur tiktu, rakstīju vairākas esejas, bija intervijas. Svarīgāk par akadēmiskajām zināšanām viņiem tas, kāds esi kā personība, lai viņi redzētu, ka izmantosi ASV sniegtās iespējas, būsi aktīvs arī ārpus skolas, spēsi gadu tur izturēt un būsi atvērts jaunām lietām, kultūrai, tradīcijām.

Es mācījos Hempfīldas vidusskolas 12. klasē un ieguvu diplomu kā absolvents. Man bija 318 klasesbiedru. Visa skola mācās vienā ēkā. Tolaik tur notika renovācija, līdz ar to 10. klase mācījās citur. Pati ēka ir milzīga: stāvi tikai četri, bet tā ir ļoti plaša, gaiteņi ļoti gari – vieglatlētikas nodarbībās pa tiem varējām pat skriet 100 metru sprintu. Blakus bija liels stadions, kurā skolēni spēlē amerikāņu futbolu, arī parasto futbolu, nodarbojas ar vieglatlētiku. Skatītāju zona tik liela, ka spēles varēja apmeklēt 2000 skatītāju, ja ne pat vairāk.”

Aģitē vēlēšanās

„Stundas tur organizētas citādi. Paralēlklašu nav, taču ir daudz mācību priekšmetu, un gada sākumā jāizvēlas tie, kuri interesē. Es izvēlējos deviņus. Katram obligāti jāņem priekšmets no konkrētiem groziem, taču izvēles brīvība ir ļoti liela. Mācības organizētas līdzīgi kā augstskolās: katra stunda savā klasē, katrā mācies kopā ar citiem cilvēkiem. Stundā var piedalīties pat citas – augstākas vai zemākas – klases skolnieks. Man kā apmaiņas skolēnam nekādas atlaides netika dotas, un tādas arī nebija vajadzīgas, jo ar valodu man problēmu nav. Pats sevi mazliet izaicināju – paņēmu augstāka līmeņa priekšmetus, kā fiziku, statistiku, arī politikas mācību, kurā daudz jādarbojas praktiski.

Politiku apguvu kopā ar 90 skolēniem. Dalījāmies pa grupām un palīdzējām aģitēšanas kampaņā ASV vēlēšanās, izvēloties kādu vietējo politiķi. Tur vēlēšanas notiek divas reizes gadā. Ir partijas un vispārējās vēlēšanas novembrī. Mēs izvēlējāmies Lizu Gephartu no Demokrātu partijas: taisījām reklāmas kampaņu, viņu intervējām. Otrajā vēlēšanu ciklā stāvējām pie iecirkņiem un dalījām skrejlapiņas, aicinot par mūsu politiķi balsot. Tur, lai balsotu, ir jāreģistrējas, un, kad to dara, jāatzīmē partija. Kandidātiem ir saraksti ar šo cilvēku adresi. Mēs braucām un pie šo cilvēku māju durvīm piespraudām piekariņus ar informāciju par vēlēšanām. Par brīnumu nevienu neapmierinātu, ne pie iecirkņa stāvot, ne pa mājām braucot, nesastapām. Pie iecirkņa gadījās sastapt žurnālistus, kuri nointervēja mani un manu viesbrāli no Gruzijas, ar ko bijām vienā ģimenē, – arī viņš piedalījās politiskajās aktivitātēs.”

Brīvprātīgi strādā visi skolēni

„Interesanti, ka Amerikā ievēlē pat tiesnešus. Pie mums tas šķistu savādi. Tāpat skolu apgabalos tiek ievēlēti cilvēki, kas lemj par izglītību. Un izglītības sistēma nav centralizēta. Katrs skolotājs izlemj, kā skolēnus vērtēs. Katrā štatā tas atšķiras, tāpēc tiem, kuri dzīvoja citos štatos, pieredze atšķiras. Latiņa ir nedaudz augstāka nekā pie mums. Nesekmīgs esi tad, ja darbs novērtēts zem 50%, taču uzdevumi nav tik apjomīgi un ir nedaudz vieglāki.

Latvijai ir daudz, ko mācīties no ASV un citām valstīm, kurās ir augsta pilsoniskā līdzdalība. Tur pilnīgi visi skolēni neatkarīgi no interesēm – darbojies sportā vai mākslā – dara brīvprātīgo darbu. Skola un vietējā kopiena piedāvā dažādas iespējas, iesaistās arī pieaugušie un seniori. Arī iesaiste organizācijas ir daudz augstāka.

Uzskatu, ka mums tas ir vēsturiski. Padomju laikos visās iestādēs biji spiests darbos piedalīties, bet, kad valsts kļuva neatkarīga un cilvēkiem atkal bija brīva izvēle, viņi izvēlējās neiesaistīties. Man šķiet: mēs neizprotam, kāds no tā labums, un to nenovērtējam. Cilvēku iesaiste rada ciemā vai pilsētā lielāku dzīvību. Tā rodas piederības izjūta. Arī attieksme ļoti atšķiras. Esmu ceļojis pa Eiropas valstīm, taču amerikāņi no eiropiešiem tiešām atšķiras ar lielu atvērtību un laipnību. Lielākais kultūršoks – veikalā pārdevēja man pasmaida, pavaicā, kā klājas, un cilvēki atbild, ka klājas labi. Latvieši parasti atbild: „Normāli.” Ar vietējo ģimeni biju Ņujorkā un citās pilsētās, kur cilvēki transportā bez iemesla var sākt sarunu, – tur tā pieņemts, un cilvēki ir atvērti. Nav jūtams, ka pret mani izturētos auksti. Iedzīvotāji vairāk staigā apkārt smaidīdami, tāpat skolēni. Apmaiņas skolēniem bija interesanta pieredze: ja nestaigājām ar smaidu, citi nāca klāt un vaicāja, vai viss ir labi. Es teiktu, ka tur ir ļoti optimistiska, pozitīvi orientēta sabiedrība. Tas veicina lielāku iesaisti.”

Vai atgriezies Aleksis jūtas mainījies? „Jā, noteikti! Arī iepriekš man citi teikuši, ka atšķiros ar pozitīvismu, bet, kad atbraucu atpakaļ, šķiet, kļuvu vēl atvērtāks. Šī pieredze noteikti uzlaboja komunikācijas prasmes. Tur biju spiests sarunāties svešvalodā ar nepazīstamiem cilvēkiem. Bija jāiepazīst un jāiesaistās. Bet iejutos diezgan ātri. Pirmie divi mēneši bija grūtāki, jo vēl nebiju ieguvis stabilu draudzību. Labi, ka man bija viesbrālis, ar ko to visu izdzīvot kopā. Pēc laika jau ieguvu draugu grupu.”

Vieglatlētikas sacensībās medaļas

Aleksi interesē sports, un arī ASV viņš darbojies pulciņos: „Ik pēc trīs četriem mēnešiem piedāvājums mainījās. Sports skolēniem ir ļoti populārs – kādā sporta veidā darbojas 80–90%. Iepriekš domāju par futbolu, taču nebiju pārliecināts. Futbola treneris ieteica vieglatlētiku, jo manīja, ka ātri skrienu. Piedalījos vairākās sacensībās un ieguvu diezgan daudz medaļu. Jutos patīkami pārsteigts, jo Latvijā divus gadus ar sportu nopietni nenodarbojos. Sacensībās, kurās piedalījās komandas no 50 skolām, stafetē 400 metros pa četriem ieguvām zelta medaļu! Piedalījos arī Rietumpensilvānijas apgabala sacensībās un individuāli 400 metru skrējienā ieguvu septīto vietu. Man pat iedeva tādu kā bronzas medaļu, ko pasniedz pirmajiem astoņiem.”

Mūzikla aizskatuvē

„Rudenī skolā tiek uzvests liels mūzikls – šī tradīcija ir visās vidusskolās. Manējā bija liela zāle ar lielu skatuvi un nopietnu ekipējumu. Lai tur piedalītos kā aktieris, jāprot labi dziedāt, bet šīs prasmes man nav, tāpēc pieteicos aizskatuvē kā brīvprātīgais tehniķis. Mūsu gadā tika uzvesta izrāde Adamsu ģimenīte, un tā gāja ilgāk par stundu. Notika vismaz piecas izrādes. Es stāvēju pie apgaismojuma, jo skola bija noalgojusi profesionālu skatuves tehniķi, kurš mums mācīja, kā darīt. Ārpus stundām iesaistījos vairākos pasākumos. Palīdzēju tos organizēt arī Skolas gara klubiņā.”

Redz slavenus ASV politiķus

Mācību gada vidū Aleksis pieteicies konkursā un ieguvis iespēju nedēļu pavadīt Vašingtonā, uzzināt vairāk par politiku: „Arī tur rakstīju esejas par problēmām savā valstī un to, ko varētu uzlabot. Es, šķiet, rakstīju par partnerību un ekonomiku. Satiku citus latviešus no mūsu grupas ASV. No 24 valstīm zināšanas ieguva 100 jauniešu. Šai programmā tika arī mans viesbrālis, ar kuru visur gājām kopā. Valsts departamentā satikām darbiniekus, arī sava štata kongresmeņa palīgus. Mans viesbrālis izdomāja paprasīt biļetes uz Kongresa namu, un, par brīnumu, mums iedeva. Senātam tieši bija sesija, un tai brīdī lēma par kādu Ukrainas atbalsta paketi. Stundu tur sēdējām, redzējām vairākus slavenus ASV politiķus: Bērniju Sandersu, Miču Makonelu. Vēl bez maksas apskatījām Nacionālo dabas muzeju, Kosmosa muzeju. Aizgājām uz NBA spēli, ko programma apmaksāja.”

Kā Latvijā veicināt labklājību?

Par politiku Aleksis interesējas kopš vidusskolas sākuma: „Divus gadus piedalījos Jauniešu Saeimā. Šogad pieteicu ideju, kā Latvijā mērīt labklājību. Parasti to mēra kā IKP (iekšzemes kopproduktu – red.), kā skaitli naudas izteiksmē. Es ierosināju metodiku mainīt, jo tas ne vienmēr atspoguļo to, cik labi iedzīvotāji valstī dzīvo. Ieteicu pievērsties labklājības galvenajiem rādītājiem: medicīnai un izglītībai. Pirmajā gadā mana ideja bija pievērst uzmanību vides izglītībai – par to tiek runāts ļoti maz.

Pirms diviem gadiem ēnoju eksprezidentu Egilu Levitu. Mācījos 10. klasē, un tā bija mana pirmā Ēnu diena. Uzrakstīju motivācijas vēstuli un saņēmu apstiprinājumu. Trīs jaunieši visu dienu pavadījām Rīgas pilī, bet bija sarunas, kurās piedalīties nedrīkstējām. Valsts prezidentam diena ļoti aizņemta: no 8.00 rītā līdz 19.00 vakarā. Ar viņu pašu bijām stundu pusdienās. Pastāstījām, kas esam un ko šeit darām, runājām par prezidenta pienākumiem. Atceros, ka pēc mūsu sarunām Levits pavaicāja, cik man gadu. Kad pateicu, ka 16, viņš piebilda: pēc diviem gadiem man būtu jāstartē pašvaldību vēlēšanās. Tas bija liels pagodinājums – guvu lielu motivāciju.” Vai Aleksis sevi politikā redz? „Jā, domāju, ka varētu ar to nodarboties. Neesmu izlēmis, kādā nozarē pēc vidusskolas studēt, jo padodas un patīk vairākas lietas. Redzu sevi arī izglītībā vai saistībā ar vides jautājumiem.”

Sarosās pats un mudina citus

Pirms mācībām ASV A.Ratenieks ievēlēts par V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas pašpārvaldes prezidentu. Gadu viņu aizstājušas divas meitenes, bet rudenī viņš amatu atkal pārņems: „Plāni atkarīgi ne tikai no manis, bet arī no pārējiem. Esam daudz, un visi ir aktīvi. Katru gadu iesaistās 40–50 skolēnu, un bieži vien nāk labas idejas – priecājos un ļauju arī citiem virzīt savas iniciatīvas. Aprīlī skolā ierīkojām mantu apmaiņas punktu Brīvbode: var atnest dažādas mantas labā stāvoklī, kam paši vairs lietojumu neredz, un pretī paņemt citu, kas noder. Domājām to ierīkot ne ilgāk par nedēļu, bet atsaucība bija tik liela un mantu tik daudz, ka pagarinājām vēl uz nedēļu.” Kopš 10. klases Aleksis arī citās novada skolās stāsta par sevi un jauniešu iespējām: „Piedalījos projektā, kurā bija mācību nometne. Paši par jauniešu iespējām Latvijā uzzinājām vairāk, mums mācīja prezentēt, motivēt citus būt aktīviem. Tad uzdeva vismaz trīs skolās prezentēt sevi un to, kādas jauniešiem ir iespējas. Biju Ēdoles pamatskolā, Kuldīgas Centra vidusskolā un arī savējā. 2023. gadā mani uzaicināja sarunu festivālā Lampa izstāstīt to pašu. Šogad ar klasesbiedreni Katrīnu Saučuku devāmies uz Kazdangas pamatskolu. Turienes skolotāja mani pamanīja citā projektā Aizputē, savukārt Katrīna ir Kazdangas pamatskolas absolvente, tādēļ devāmies abi. Līdz vidusskolai reti kur iesaistījos, vairāk nodarbojos ar ugunsdzēsības sportu – tur vērtē ātrumu dažādās disciplīnās. 2019. gadā Latvijas čempionātā pieci komandā ieguvām pirmo vietu! Tad sapņoju nodarboties ar sportu, bija pat doma iet uz Murjāņiem, bet, kad sākās pandēmija, daudzas lietas apstājās. Arī es savas izvēles pārdomāju. Kad pabeidzu Alsungas pamatskolu un nācu uz Kuldīgu, sapratu, ka vēlos no komforta zonas izkāpt, pamēģināt ko jaunu. Sāku iesaistīties pašpārvaldē, un pēc laika pašpārvaldes prezidents uzrunāja, lai startēju vēlēšanās. Par brīnumu, tiku arī ievēlēts. Pašam šķita: esmu jauniņais, mācos vien gadu, vēl daudzus nepazīstu.”

Vasara saplānota – būs zināšanas un pieredze

Gadu Aleksis darbojas vides aktīvistu kustībā Fridays for Future Latvia (Piektdienas nākotnes Latvijai): „Tā sākās pirms kovida. ASV biju politiski aktīvs un atgriezies gribēju kaut kur iesaistīties – pieteicos kā brīvprātīgais. Esmu palīdzējis organizēt gan protestus, gan spēļu un filmu vakarus jaunu biedru piesaistei. Pēdējais protests bija 11. aprīlī Rīgā pretī Ministru kabinetam. Gaujas Nacionālajā parkā plānoja izcirst diezgan lielas meža platības, lai būvētu rodeļu parku, un mēs protestējām. Mani izdomāja ielikt par komunikācijas cilvēku. Tā bija diezgan traka diena – pa dienu notika arī Jauniešu Saeima, un bija jāiet no sēžu zāles laukā, lai atbildētu uz žurnālistu zvaniem. Pašlaik ir ideja par lielāku gājienu Rīgā, politiķiem parādot, ka arī jauniešiem ir aktuāla vides un klimata tēma. Vides sargāšana ir tikpat svarīga kā militārā drošība. Gribam tieši gājienu, jo tāds sen nav bijis. Tie bija populāri pirms kovida.

Šomēnes ar Kuldīgas novada jauniešiem brauksim uz Vācijas sadraudzības pilsētu Gēsthahti. Došos arī uz Eiropas Parlamentu Briselē. Darbojos Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolā, un martā nedēļu kopā ar skolēniem no citām vidusskolām biju Strasbūrā. Šogad skolā bija deputāts Mārtiņš Staķis, kurš prezentācijā pieteica, ka trīs, kuri vislabāk atbildēs uz viktorīnas jautājumiem, iegūs bezmaksas braucienu uz Briseli, un es esmu viens no tiem.

Turpinu darboties Kuldīgas jauniešu domē, arī skolas pašpārvaldē, esam iesnieguši trīs projektus programmai Erasmus – pie tā darbosimies augustā. Nākamajā mācību gadā gribētu doties Erasmus apmaiņas braucienā uz kādu Dienvideiropas valsti. Daudz domāju, uz kādu universitāti doties. Mani interesē daudzi virzieni, un izskatu iespējas arī ārvalstīs. Man ir ASV vidusskolas diploms. Latvijā tas gan nav derīgs, jo vienu gadu šeit esmu izlaidis. Bet tas varētu dot papildu punktus.”